Sašķobās uzticība fondētajām pensijām 0
“Nevajag mānīt sabiedrību, ka pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls atvietos vismaz 30% no cilvēku pašreizējiem ienākumiem. Tas ir mīts, te nav Čīle, kur pensiju shēmas darbojas tik veiksmīgi. Tāpēc būtu labāk, ja šajā līmenī uzkrāto naudu jau tagad atdotu cilvēkiem,” vakar Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas sēdē rosināja deputāts Andrejs Klementjevs (“SC”).
Viņš sekojis līdzi savam uzkrājumam pensiju 2. līmenī un secinājis, ka desmit gados tā arī neko neesot nopelnījis, lai gan bankas solīja vismaz 10% lielu pieaugumu katru gadu.
Pie pensijas – trīs lati
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece iebilda – nedzīvojam tikai šodienai, ar pensiju 1. līmeņa naudu pensiju sev nevarēsim nodrošināt. Viņa atgādināja, ka ekonomika attīstās viļņveidīgi un ar to ir jārēķinās. Šobrīd pensiju 2. līmenī uzkrāta jau nopietna summa – 876 miljoni latu.
Nākamgad pensijā dosies tie cilvēki, kuri daļu pensijas saņems arī no paša uzkrātā kapitāla 2. pensiju līmenī. Diemžēl uzkrājums nebūs liels – pašlaik tas ir vidēji 700 latu. Tā kā vidējais mūža garums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir apmēram 18 gadi, viegli sarēķināt, ka mēnesī klāt pie pensijas pensionārs saņems tikai 3,20 latus.
Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka bankas, apgrozot šo naudu, nopelna miljonus, bet pašam maksātājam procenti ir niecīgi.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atgādināja, ka lietderīgāk būtu līdzekļus ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā, nevis tikai vērtspapīros un depozītos. Izrādās, Latvijā nav tādu ilgtermiņa projektu, uzņēmumu, kas ieguldījumam nodrošinātu ienesīgumu. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka Eiropas Savienībā spēkā ir likums par kapitāla brīvu plūsmu, tātad privāto pensiju fondu pārvaldītāji paši izvēlas, kur ieguldīt pensiju fondu naudu.
Neapdrošinās pret zaudējumiem
J. Muižniece norādīja, ka nākamgad tiks palielināta iemaksu likme 2. pensiju līmenī – pašreizējo 2% vietā būs 6%. A. Klementjevs uzskata, ka Labklājības ministrijai no šīs ieceres jāatsakās, jo sociālajā budžetā jau tāpat ir deficīts. J. Muižniece nenoliedza, ka naudas trūkst pašreizējo pensionāru pensijām, bet esot jāskatās paaudžu kontekstā un jāspēj pielāgoties pārmaiņām tirgus situācijā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperte Irīna Homko uzskata, ka tādā gadījumā jāapdrošina 2. pensiju līmeņa ieguldījumi pret zaudējumiem. Jābūt valsts garantam, ka iemaksātos līdzekļus cilvēki nezaudēs. Turklāt jāatceras, ka Latvijas iedzīvotājiem līdzdalība 2. pensiju līmenī ir obligāta, nevis brīvprātīga kā, piemēram, Lietuvā.
J. Muižniece skaidroja, ka valsts neapdrošinās pret zaudējumiem. Tā vietā paredzēts, ka 10 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas uzkrātais pensijas kapitāls no aktīvā pensiju plāna tiktu pārcelts uz konservatīvo, lai vismaz tādējādi to pasargātu no zaudējumiem.
Agrāk pensijā nelaidīs
Tāpat šajā komisijas sēdē tika pārrunāts priekšlikums par iespēju piešķirt pensiju agrāk, ņemot vērā izaudzināto bērnu skaitu, tas ir, cik bērnu, tik gadus iepriekš varētu doties pensijā. “Labklājības ministrija šo ierosinājumu neatbalstīs,” sacīja ministrijas pārstāve. Jau tagad pastāv likuma norma, ka vecāki, aizbildņi, kas izaudzinājuši piecus un vairāk bērnus, pensijā var doties piecus gadus iepriekš. Toties LBAS eksperte I. Homko piedāvāja atļaut vecākiem doties pensijā agrāk, ja izaudzināti trīs un vairāk bērni. Tādas ģimenes Latvijā esot 39,4 tūkstoši.
LDDK pārstāvis P. Leiškalns piedāvāja indeksēt pensijas kapitālu atbilstoši izaudzināto bērnu skaitam vai atbilstoši bērnu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpat būtu laiks pieņemt likumu par laulāto kopkapitālu, jo mātes, audzinot bērnus, neko īpaši daudz savā pensijas kapitālā nespēj uzkrāt.
Šos jautājumus Saeimas Sociālās drošības apakškomisija skatīja saistībā ar Valdības rīcības plāna punktiem, kas paredz izstrādāt priekšlikumus 2. pensiju līmeņa līdzekļu efektīvākai pārvaldīšanai un izvērtēt iespējas sniegt papildu atbalstu pie pensijas par izaudzinātajiem bērniem.
