Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. augusts, 2014
Drukāt

Sasmelties muzikālos vitamīnus. Saruna ar Inesi Galanti

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Šonedēļ klausītājus priecē tradicionālais festivāls “Summertime – aicina Inese Galante”. Atklāšanas koncertā skanēja “Rekviēms – lūgšana par Baltijas jūru”, bet festivāls svētdien Dzintaru koncertzālē beigsies ar No­slēguma koncertu, kurā līdzās pasaules mēroga zvaigznēm uzstāsies arī jaunie talanti. Inesi Galanti iztaujāju gan par festivālu, gan citām norisēm.

– Tradicionālais “Summertime” festivāls šogad īpašs, jo ir desmitais, jubilejas.

I. Galante: – Un tas priecē, dod spārnus. Atklāšanas koncerts bija ļoti nozīmīgs vakars manis pašas, Ineses Galantes fonda, un arī visas Latvijas dzīvē. Jo lūgšana par Baltijas jūru ar šīs akcijas iemūžināšanu “Vides studijas” veidotā filmā, Sandijam Semjonovam esot pie kameras, bija ne tikai svinīgs, skaists, bet arī ārkārtīgi nozīmīgs notikums.

Man jautāts, kāpēc skanēja tieši Mocarta “Rekviēms”? Mocarts ir mūžība, un arī Baltijas jūra ir mūžība. Pusi sava mūža esmu pavadījusi Jūrmalā, man tā nav vienkārši abstrakta vieta, bet spēka avots un laimes sajūta. “Lielās talkas” vadītāja Vita Jaunzeme, kas manā fondā strādā kā izpilddirektore, bija pārņemta ar ideju par dabu, par tās tīrības saglabāšanu – šo problēmu, kas uztrauc arī mani.

Kā dziedātāja farmaceite varu teikt – lai kurā pasaules malā būtu, mūzika iet uz sirdi, tā ir garīgā pirts vai aptieka, tā ir kā antioksidants. Festivāla nedēļa domāta, lai cilvēki, cik vien iespējams, saēstos muzikālos vitamīnus, lai varētu izturēt ziemu. Man prieks, ka publikā klausītāji no Zviedrijas, Vācijas, Amerikas, uz skatuves – mākslinieki no Itālijas, Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Holandes, Amerikas, Krievijas, Spānijas, protams, Latvijas. Festivāls ir mīlestības un uzticības apmaiņa, atvērtība no abām pusēm, atraisītība, vienotība. Kaut ko tu atdod no sevis un tik daudz saņem pretī! Tādu brīžu pasaulē nav daudz.

– Ne viens vien jautā – kur operdīva Inese Galante tagad dzīvo?


– Vācijā un Latvijā. Nomira mani vecāki, mammīte, tas lika daudz ko pārskatīt. Jo mana mamma bija Latvijas fans, kā arī es. Savā laikā atteicos braukt pie Valērija Gergijeva uz Marijas teātri Maskavā un strādāt tur par solisti. Ja nemaldos, pusgadu vēlāk izcilais krievu diriģents uzaicināja tagad slaveno operdīvu Annu Ņetrebko. Tāpat savā laikā atteicu slavenajam amerikāņu diriģentam Zubinam Mehtam braukt uz Ameriku. Tur ir jauki, pēcāk esmu Amerikā daudz dziedājusi, bet allaž esmu gribējusi dzīvot mājās.

Taču opernama remonts bija kā dūriens, kas lika meklēt pārmaiņas. Tagad, esot Latvijā, dzīvoju Rīgā; Vācijā – Diseldorfā vai Minhenē. Divdesmit trīs gadus dzīvojot ārzemēs – aizbraucu 37 gadu vecumā – mainās uzskati. Tagad pasauli redzu kā vienu lielu māju. Bet es ļoti viegli mācos, viegli satiekos ar cilvēkiem, es viņus mīlu, gribas vienmēr palīdzēt, padot roku…

– Kops šā gada maija jūsu vārds īpaši saistās ar jauno talantu meklēšanu. Runa ir par meistarklasēm vai konkrētu studiju?


– Gribēju Latvijai kaut daļēji atmaksāt ar labu to, ko esmu saņēmusi pati. Arī Vita Jaunzeme ar viņas darbīgajām smadzenēm un fonda vadītāja, mana meita Diāna Galante ar aso redzi, gaumi, pasaules vērienu bija ieinteresētas radīt konkursu, kas atdzīvinātu Latvijas reģionus. Man ļoti nepatīk, ka viss notiek tikai centrā, Latvijas gadījumā Rīgā, bet pārējie dzīvo savā nodabā. Man tas neliekas pareizi.

Novados dzīve, no vienas puses, vienkāršāka, vieglāk iztikt, mazākas prasības, no otras puses, talantīgiem jauniešiem nav tādu iespēju kā rīdziniekiem. Konkursam sākumā bija 280 pielūdzēji vai visās bērnu mūzikas skolās un vidusskolās Latvijā. Starp citu, vokālistiem un džeza kategorijā atcēlām pat vecuma cenzu. Ja tev ir uzņēmība, skaista balss un kaut septiņdesmit (pasmaida), nu lūdzu, piedalies. Uz trešo tūri no visiem censoņiem palika 45, no kuriem bija jāatlasa 12. Tagad šo talantu duci aicinām uz visiem mūsu koncertiem “Inese Galante un draugi”, “Summertime – aicina Inese Galante”, veidojam mūsu laureātu koncertus gan Valsts prezidenta pilī, gan mūsu partneriem, nodrošinām viņiem lielas skatuves, lai viņiem būtu pieredze tālākajai attīstībai, meklējam pedagogus, pie kuriem jaunajiem tālāk izkopt talantu.

Tā ir lielākā Latvijas problēma – trūkst pedagogu, kas skolotu nevis nākamos koristus, bet tieši solistus. Šī grūtība – atrast tieši tev un tavai balsij visatbilstošāko skolotāju – gan pastāv visā pasaulē. Tāpat kā ar kleitu, vienam piestāv lieliski, otram ne pēc kā. Meklējām mūsu jaunajiem talantiem nevis darba vietu, bet iespēju pārliecināties par savām spējām, pierast pie publikas, uzstāties kopā ar profesionāliem muzikantiem. Tā ir milzīga dāvana. Lūgšanu par Baltijas jūru, piemēram, sākām ar Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkni, pirmās vietas ieguvēju savā kategorijā, pianistu Maksimu Toņičevu, kurš nospēlēja daļu no Mocarta 17. koncerta ar orķestri. Publika bija stāvā sajūsmā.

– Jūsu vadītā fonda rīkotā konkursa jaunatklājums esot arī vijolnieks Daniils Bulajevs, kurš ar savu sniegumu pārsteidza publiku koncertā “Dzimuši Rīgā”.


– Tiesa, mūsu fonda darbinieces viņu dzirdēja un sajūsmā aizturēja elpu. Viņš mācās gan vijoli, gan dejot, trīs nedēļas Rīgā, dārziņos pie LNSO mūziķes Nellijas Sarkisjanas, trīs Maskavā. Fantastiski!

– Jūs esat piekritusi arī kļūt par patronesi labdarības kampaņas “Taureņa efekts” ietvaros 26. septembrī Rīgā pirmoreiz iecerētai lielai labdarības Martas ballei, kuras nosaukums ir cieši saistīts ar Latvijas vēsturi. Marta, kā zināms, bija bārene, kura uzauga Alūksnē pie mācītāja Ernsta Glika, bet dažādu sakritību dēļ kļuva par imperatori Katrīnu I, mecenāti, kas atbalsta izglītību. Balle pārsteigšot ar unikālu kultūras pro­grammu?


– Kad uzzināju, ka pasākumā savāktie līdzekļi dos iespēju bērniem no maznodrošinātām ģimenēm veselu gadu bez maksas nodarboties ar sportu, garīgi un fiziski attīstīties, jutos ļoti pagodināta kļūt par šīs norises patronesi. Jo cilvēkiem ārkārtīgi svarīga ir cerība. Kultūras programmā uzstāšos es pati, mūsu konkursa jaunatrastie talanti un noteikti mani draugi, slavenības, jo šādas labdarības akcijas ir cieņā visā pasaulē.

– Festivāls, kā arvien, noslēgsies ar izcilu talantu parādi…


– Festivāla noslēguma koncertā “Gala Galante” 17. augustā būs operas daļa, dziedās operas solists Aleksandrs Antoņenko, Sergejs Jēgers, aizvadītā gada mīlulis tenors Ray M. Wade, Milānas “La Scala” dīva Bonita Himana, aizraujošais saksofonists Hens van Tvillerts no Holandes, kura saksofona skaņa jutekliskumā tiek salīdzināta ar cilvēka balsi, vairāku starptautisku konkursu laureāti pianists Artūrs Cingujevs un čellists Maksims Beitāns, popzvaigzne Intars Busulis, LNSO pirmā vijole Raimonds Ozols, mecosoprāni no Amerikas un Krievijas. Spēlēs izcili Latvijas Nacionālais simfoniskā orķestra mūziķi, pie diriģenta pults stāvot Aleksandram Viļumanim, pie kura spēru pirmos skatuves soļus, manam tēvam Operas namā.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+