Egils Līcītis: SAB dodas pa pēdām, politiķi zaudē pielaides 8
Saeimas deputātam dzīve kļuvusi kā uz pulvermucas. Kolīdz noskrapst kaķa nagi, kolīdz mazākais troksnītis, tā viņš salecas, vai nav nokļuvis uz grauda drošībniekiem. SAB ir uzdevumu augstumos – jau kādam ducim politiķu ir atņemtas pielaides valsts noslēpumam, un arī pārējie iekož mēlē, kad runā pa telefonu, un uzmanās pat zem deķa neizstenēt ko lieku.
Jāuztraucas vēlētājiem. Partijas piedāvāja tos tīrākos, baltākos kandidātus. Mēs balsojām par šiem dzintara latviešiem, bet tagad Saeimas simtu SAB ravē un izzāģē, ka put vien! Varētu jautāt, cik no Augstajā namā sēdošajiem patriotiem darbojas zemessardzē? Baidos, ka ievērojami mazāk nekā tie, kuri no Maizīša kunga kantora saņēmuši vilka pasi.
Protams, kuram ādiņa novilkta un maska norauta, tas nopinkšķējies taisnojas, ka cietis netaisni. Kad SAB vīri spīdināja lampu tieši acīs, cilāja un karsēja knaibles, viņš sanervozējās, nemācēja atbildēt uz jautājumu – kurš ātrāks, zirgs vai mašiņš? – un tādējādi izgāzās eksāmenā, sašmucējās. Laikam grib cilvēkus apvest ap stūri un, dritvaikociņ dievodamies, iestāstīt, ka Satversmi aizsargā pienapuikas un zaļknābji. Nekā nebij, pa pēdām iet pieredzes bagāti orgānu ļaudis sadarbībā ar MOSSAD un apgādāti ar pirmklasīgu operatīvām darbībām nepieciešamo aparatūru. Viss ir pierādīts, nav nekādu mistēriju “politiskā izrēķināšanās”. Noliegt velnu un Trojas zirgu pastāvēšanu Saeimā ir aplam. Kāds būs finansējies no Krievijas vai kāds – izkalpojies tālibāniem. Neba katru deputātu sūdz par nelojalitāti. Vienam valsts noslēpumu nedrīkst uzticēt, jo viņš uzvedības problēmu mākts. Cits mēdz iepurināt pa glāzītei, salietoties un izpļurkstēties. Vēl cita nepieskaitāmību pierādījuši zinātnieki, ārsti un paranormālo parādību speciālisti, bet deputātam Spolītim vienkārši ir slikta karma. Būdams jauns un neapdomīgs politologs, viņš slikti izteicās par doktoru Kārli Ulmani, pieprasīdams izmest prezidenta bildi no Rīgas pils galerijas, un protams, ka šāda izrunāšanās vajās nabaga Spolīti visu atlikušo politisko mūžu.
Vēl atzīmēsim, ka reti kurais Mūrnieces valstībā nav piedzīvojis negodu paviesoties uz āķa Ētikas komisijā. Cilvēki ir aizdomīgi, cik kangarus profesora Kangera komisijā izvilks no maisiem, un tad tiešām priekšsēdētājai jādomā, kā nodrošināt Saeimas ēkas enerģētisko aizsardzību un kā pastiprināt visuredzošo novērošanu. Tie ir sensitīvi jautājumi. Varbūt deputātus čipēt, lai vieglāk izsekot, kur viņi iet, ar ko satiekas, kam ziņo par mūsu kodolprogrammām? Vai aplikt ap kāju elektronisko kontrolsprādzi? Citādi tiešām nelāga sajūta. Sēž tāds kaitēklis solā, izliekas, ka risina sasāpējušas, atbildīgas problēmas, bet īstenībā spicē ausis, ievāc informāciju pa sēkliņai kā sūklītis.
Kad esam ierauti hibrīdkarā, kad valsts drošība ir pirmā vietā, jāatrod paņēmieni, kā pārprogrammēt čaļus, kam liegta pielaide, lai viņi labotos un kļūtu pietiekami eiroatlantiski, nenovārtījušies un neblamierēti, savai valstij uzticīgi dēli.
