Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. janvāris, 2015
Drukāt

Latvijas zinātnieku sasniegumu saraksts aizvien garāks (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Nākamajā nedēļā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apbalvos 12 zinātnieku grupas, kuru veikums atzīts par pagājušā gada zinātnes sasniegumiem. Iepriekšējos gados LZA izcelto panākumu saraksti bijuši īsāki, tomēr jāatzīmē, ka liela daļa no aizvadītā gada sasniegumiem ir nevis jaunatklājumi, bet gan monogrāfijas, dažādu zinātnisku pētījumu un atklājumu aprak­sti, kā arī apkopojumi.

Ne tikai atklājumi

Konkursu par izcilākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē LZA rīko jau aptuveni desmit gadus. Katrs zinātnieks pats vai viņa kolēģi var viņa veikumu nominēt šim konkursam. Pieteikumi tiek apspriesti LZA nodaļās, bet gala lēmumu pieņem LZA prezidijs. No vienas puses – vairākpakāpju izvētīšana, tomēr, kā var spriest pēc LZA prezidenta Ojāra Spārīša teiktā, prezidijs nodaļu lēmumus parasti neapstrīd: “Kā gan ķīmiķis var apstrīdēt humanitāro zinātņu ekspertu viedokli par humanitāro zinātņu jomas pētījumu?”

Jautāts, vai gada zinātnes sasniegumu sarak­stā nav pārāk daudz monogrāfiju un dažādu apkopojumu, O. Spārītis uzsver, ka tie lielākoties nāk no humanitāro zinātņu jomas, kurās nav iespējami tik daudzi jaunatklājumi kā dabas vai tehniskajās zinātnēs. Lai veikums tiktu atzīts par sasniegumu, svarīga gan tā zinātniskā kvalitāte, redzējuma plašums, starptautiskā dimensija, gan pirmreizīgums. Tāpēc sarakstā iekļauts, piemēram, “Latvijas mākslas vēstures” 4. sējums 
”Neoromantiskā modernisma periods: 1890 – 1915″, kas īpašs arī ar to, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmo reizi publicēts akadēmisks Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums. “Grūti salīdzināt pilnīgi jauna pretvēža preparāta radīšanu ar monogrāfijas tapšanu,” teic O. Spārītis.

Apkopojumi gan nav nākuši tikai no humanitārās jomas pārstāvjiem. Starp zinātnes sasniegumiem minēta arī bioloģijas doktora Aldoņa Vēriņa enciklopēdiska monogrāfija “Latvietis un viņa peonijas”, kurā apkopoti Latvijas un pasaules peoniju audzētāju sasniegumi. “Enciklopēdiskos izdevumos daudz kas atkārtojas, bet ir arī daudz kas jauns­. Konkrēti šajā izdevumā ieguldīts daudz no visa zinātnieka mūža,” skaidro O. Spārītis. Bet par biezeņu ražošanas tehnoloģiju (tapuši biezenīši “Rūdolfs”) iekļūšanu zinātnes sasniegumos LZA prezidents teic, ka šis gadījums ir lielisks piemērs zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai, tāpēc uzskatāms par sasniegumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nav saprotama pati forma nosaukt šos darbus par 2014. gada sasniegumiem, ja rezultāti ir jau publicēti, tad atklājums ir bijis vismaz pirms 2 gadiem. Kā redzams, vēl citi atklājumi bijuši pirms 10 gadiem. Kas nosaka, ka tieši 2014. gadā jāsaņem apbalvojums? No otras puses, ja nav publikāciju, nav apstiprinājuma, ka tas ir pa īstam un reāls nevis laboratorijā nejaušs atgadījums.
    Zinātnē viena gada laikā brīnumi nenotiek. Tad, ko īsti var pieteikt kā konkrētā gada sasniegumu?

  2. Zinātne kļuvusi PERVERTA.
    Prātvēderi saņem profesoru grādus par valodas nianšu vai augu slimību izplatības pētījumiem – tur PRINCIPĀ nav nekādas zinātnes, tikai nejauša izkliede! Arī es (nebūdams profesors un skaļu prēmiju laureāts) saprotu, ka ka cilvēki runās tā, kā viņiem ērtāk, bet augu slimības izplatīsies pa vējam vai lietus ūdens plūšanas virzienā – TĀ NAV ZINĀTNE!!
    Un medikamentu izstrādātāju bažas, ka citi nopelnīs uz viņu izstrādāto zāļu rēķina (un – pie viena – izārstēs kādu slimnieku!)… Šķiet, termins “humānisms” sabruka līdz ar Padomju Savienību. 🙁

  3. noperkat no krievijas vienu smago ar reaktivo dzineju kas tira krievu armija skreicelus un viss bus ok nocela lidos nost gan ledus gan visi tie autini kuri stav mala ha,ha,ha,ha

  4. Kā tad sanāk? Pretvēža zāles izgudrojām, ASV cilvēkus ar tām ārstē, bet tā kā esam Eiropā, tad zāles Latvijā izmantot nedrīkstam???

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+