Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. jūlijs, 2012
Drukāt

Sastrēgumi Brīvības gatvē diez vai mazināsies


Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Jebkuri būvniecības darbi Brīvības gatvē pastāvīgajiem autobraucējiem vieš cerību – varbūt uzlabos segumu, būs mazāk sastrēgumu u. c. Arī šovasar, nīkstot garajā autorindā un vērojot, kā norit 6. tramvaja maršruta sliežu pārbūve, šādas domas nāk prātā.

 

Varbūt Rīgas saimnieki, plānojot rekonstrukcijas darbus no Juglas līdz Sporta pedagoģijas akadēmijai, iecerējuši arī Brīvības gatves paplašināšanu?

 

Vajadzēja gan

Iebraukšanu Rīgā pa Brīvības gatvi autobraucēji vēl tagad atceras kā baisu murgu, līdz 2008. gadā tika uzbūvēts Juglas pārvads. Sastrēgumi mazinājās, jo daļa autotransporta izvēlējās Juglas ielas virzienu, taču četru joslu posmā no Juglas līdz Sporta pedagoģijas akadēmijai rītos un jo īpaši vakaros pēc darba automobiļi pastāvīgi veido garas rindas. Papildu grūtības rada satiksmes autobusi, kas piestāj pieturvietās, tāpēc braucēji cenšas iekārtoties tikai vienā joslā, lai nebūtu jāgaida aiz autobusa.

 

Vairāki aptaujātie autovadītāji atzina, ka sastrēgumus “izbauda” katru dienu, tāpēc uz platāku Brīvības gatves braucamo daļu cerot gan. Vilnis paironizē, ka te kādreiz ļaudis braukuši ar zirgu pajūgiem un tagad būtu pienācis laiks pārveidot ielu atbilstošāku mūsdienu transportam.

 

Viņš sastrēgumstundās izvēlas Juglas pārvadu. Aivars, tikko atgriezies no komandējuma Vīnē, ievērojis, ka austrieši autotransporta kustībai ļoti veiksmīgi izmanto tramvaja sliežu ceļus, un cer, ka šādu risinājumu lietos arī Brīvības gatvē. Daži pastāvīgie sastrēgumu dalībnieki spriež, ka diez vai gatve tiks paplašināta, jo Rīgā esot vietas, kur vēl vairāk vajag uzbūvēt kādu papildu joslu.

 

Velti cerēts

Pēc sarunas ar rekonstrukcijas projekta autoriem un pasūtinātājiem top skaidrs, ka Brīvība gatves paplašināšana autobraucējiem “nespīd”.

“Brīvības iela no Juglas līdz Šmerļa ielai ir labi funkcionējoša iela ar visām pilsētas īpatnībām, t. i., luksoforiem, gājēju pārejām, pieturvietām, un tāda tā arī paliks,” saka Rīgas domes Satiksmes departamenta (SD) Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītājs Tālivaldis Vectirāns. Optimistiskais Brīvības gatves vērtējums gan ir tikai T. Vectirāna subjektīvs viedoklis, jo jaunāko pētījumu par satiksmes plūsmas intensitāti šajā posmā Satiksmes departamenta rīcībā neesot. Viņa kolēģis Kārlis Balodis, Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītājs, piebilst, ka pastāv iespēja ielu paplašināt, jo sarkano līniju platums to atļauj. “Vēl padomju laikā tādas projekta ieceres bija – paplašināt Brīvības ielu uz Šmerļa meža pusi, pieliekot klāt divas joslas.”

 

Taču T. Vectirāns šādu iespēju pat nepieļauj: “Tas, ko samaksās Rīgas dome par paplašināšanu, nenesīs to lielo labumu. Mēs sakām no inženiertehniskā viedokļa, ka nevar ievadīt tādā kā strupceļā pilnu plūsmu.” Ar “strupceļu” viņš domā Gaisa tiltu.

 

Par tramvaja sliežu ceļa izmantošanu autosatiksmes vajadzībām projektētājiem un RD pārstāvjiem domas dalās – T. Vectirāns un K. Balodis šo ideju nosauc par maģistrālām ielām nepiemērotu, savukārt projektētāju firmas “BRD projekts” valdes priekšsēdētājs Jānis Bidzāns apgalvo, ka šādu priekšlikumu viņi piedāvājuši, taču tas noraidīts kā pārāk dārgs.

Rīgas domes attīstības plānā Brīvības ielas atslogošana paredzēta, izbūvējot Rīgas Ziemeļu transporta koridora pirmo posmu, t. s. Brīvības ielas dublieri, kas 9,1 km garumā plānots no Berģiem Garkalnes novada teritorijā līdz Gustava Zemgala gatvei. Kā vēsta informācija Ziemeļu koridora mājas lapā, tālāk par skiču projektu aptuveni 165 miljonu vērtais dublieris pagaidām nav ticis.

 

Daži uzlabojumi arī autobraucēju ērtībai

“Dažas nianses satiksmes plūsmas uzlabošanai projektā ir paredzētas,” J. Bidzāns iepriecina autobraucējus. “Virzienā ārā no pilsētas projektā ir paredzēts izbūvēt sabiedriskā transporta pieturvietas – kabatas, lai autobusam aizmugurē nesastātos automašīnas. Savukārt virzienā uz centru paredzēts, ka sabiedriskais transports brauks pa vietējo joslu, nevis izmantos Brīvības gatves brauktuvi,” skaidro J. Bidzāns. Tramvaja sliežu rekonstrukcijas projekta ietvaros plānots pārbūvēt arī vietējo joslu, kuras segums jau ilgus gadus bija ļoti sliktā stāvoklī. Taču pēc atjaunošanas šī brauktuve ērti būs izmantojama tikai pasažieru autobusiem un piebraukšanai īpašumiem. Kā skaidro T. Vectirāns, josla apzināti veidota tā, lai pa to nevarētu kursēt tranzīts: “Lai neviens neiedomātos pa to braukt virzienā uz centru visā garumā līdz pat Sporta pedagoģijas akadēmijai.” Apgrūtinājums būs sašaurinātā brauktuve pieturvietās, kas autobusam piestājot, neļaus pabraukt garām pārējam autotransportam.

T. Vectirāns gan domā, ka liela daļa Brīvības gatves autobraucēju no rekonstrukcijas projekta “neiegūs salīdzinoši neko”. T. s. kabatas autobusu pieturvietās, viņaprāt, vadītāji kā uzlabojumu nejutīs. Šie prātojumi rada aizdomas, ka Rīgas domes ierēdnis pa Brīvības gatvi ar savu automobili sen nav pārvietojies.

 

Tomēr T. Vectirāns autobraucējiem pavēsta arī “labo ziņu”: “Lielākais ieguvums būs braucējiem virzienā no Murjāņu ielas, jo tiks pārkārtots Murjāņu, Mārkalnes ielas un Brīvības gatves krustojums, kas braucējiem virzienā no Murjāņu ielas rada lielas problēmas.”

 

Kā sola viens no projekta pasūtinātājiem SIA “Rīgas satiksme”, pēc attiecīgā sliežu ceļu posma rekonstrukcijas beigām Rīgas iedzīvotāji iegūs zemās grīdas tramvajam atbilstošu infrastruktūru – pieturvietu platformas tiks paaugstinātas atbilstoši tramvaja uzbūvei, kā arī paplašinātas, labiekārtojot tās ar nojumēm. Rīdziniekiem šis projekts izmaksās astoņus miljonus latu. Darbus plānots pabeigt 2013. gada vidū.

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -1.6
Alūksne -4.9
Daugavpils -5.7
Saldus -2
Liepāja +3.8
Jelgava -2
Ventspils +3.9
Limbaži -1
Madona -8
Rēzekne -7
Draugiem Facebook Twitter Google+