Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. jūlijs, 2014
Drukāt

Sašūpojas Putina varas vertikāle (4)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Vācijas izlūkdienests atklājis, ka ASV un Eiropas Savienības piespriesto sankciju dēļ Kremlī aizsākusies cīņa par varu starp stingrā kursa piekritējiem un biznesa elites pārstāvjiem. Pirmie grib saglabāt līdzšinējo Krievijas politisko kursu, kamēr otrie sāk bažīties par rietumvalstu noteikto sankciju negatīvo ietekmi uz viņu naudas makiem. “Tiek ziņots, ka daži grib nobremzēt prezidentu Vladimiru Putinu, lai pasargātu savas biznesa intereses,” atsaucoties uz Vācijas izlūku iegūto informāciju, raksta žurnāls “Der Spiegel”.

Plaisas Putina sistēmā


Vācijas mediji norāda, ka ziņas par iespējamajām plaisām Kremļa varas struktūrās sniedzis Vācijas izlūkdienesta vadītājs Gerhards Šindlers, kurš ar šādu informāciju iepazīstinājis valsts parlamenta ārlietu komiteju. Savukārt sarunā ar kancleri Angelu Merkeli viņš konkrēti esot norādījis, ka Kremlī izcēlusies cīņa starp “stingrās līnijas piekritējiem un oligarhiem”, katram grupējumam mēģinot iemantot ietekmi pār Putinu. Šindlers arī paskaidrojis, ka “plaisas” Putina varas sistēmā netika novērotas agrāk un tās radušās vien nesen. “Der Spiegel” rak­sta, ka nopietnās domstarpības starp biznesa un politisko eliti Krievijas augstākajā vadībā parādījās pēc tam, kad ES lēma paplašināt sarakstu ar personām, pret kurām ir noteiktas sankcijas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Šobrīd ES “melnajā sarakstā” atrodas 87 personas, kuras pārstāv Kremļa politiku vai ir pietuvinātas Krievijas varas struktūrām. Turklāt no Briseles pienāk ziņas, ka ES līderi jau tuvākajās dienās varētu vienoties par jaunām sankcijām, kas būtu vērstas pret Krievijas tautsaimniecības sektoriem.

Vācijas izlūkdienesta sniegtā informācija liecina, ka stingrās līnijas piekritējus pārstāv 53 gadus vecais Putina padomnieks Sergejs Glazjevs, kurš, kā raksta vācu mediji, lielā mērā ir atbildīgs par pašreizējām attiecībām starp Maskavu un Kijevu. Vācijas izlūkdienests norāda, ka Glazjevs uzskata Eiropu par “deģenerējušos”, bet ASV – par Krievijas ienaidnieku. Viņš esot pārliecināts, ka Maskavai ir jānovēršas no sadarbības ar rietumvalstīm un tā vietā jāveido ciešākas attiecības ar Ķīnu, kas, viņaprāt, varētu kļūt par Krievijai svarīgāko ekonomisko partneri. “Tikmēr krievu oligarhi labi apzinās, ka viņu valsts ir atkarīga no Rietumu tehnoloģijām un zināšanām,” raksta “Der Spiegel”, atsaucoties uz vācu izlūku sniegtajām ziņām parlamenta komitejai. Vācijas žurnālam komentējot ASV un ES sankciju ietekmi, Krievijas bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins sacījis: “Ja sankcijas tiks noteiktas pret visu Krievijas finanšu sektoru, sešu nedēļu laikā mūsu ekonomika pilnībā sabruks.”

 

Miljardiem zaudējumu 
gan Krievijai, gan ES


Paredzams, ka jau šodien ES dalībvalstu pārstāvji vienosies par vēl bargākām sankcijām pret Krieviju. Interneta vietne “EUObserver.com” raksta, ka ES amatpersonas aprēķinājušas – sankciju dēļ Krievijas ekonomika šogad cietīs 23 miljardu eiro lielus zaudējumus (tas ir 1,5 procenti no Krievijas IKP), bet nākamgad – jau 75 miljardus eiro jeb 4,8 procentus no tās IKP. Tikmēr britu žurnāls “The Economist” aprēķinājis, ka ES un ASV sankciju dēļ Krievijas uzņēmumi varētu ciest pat viena triljona dolāru (744 miljardu eiro) lielus zaudējumus. “Tas ir aptuveni 7000 dolāru uz katru Krievijas iedzīvotāju,” norāda britu finanšu izdevumus. “The Economist” gan atzīmē, ka pie milzīgajiem zaudējumiem ir vainojamas ne tikai Krievijas darbības Ukrainā, bet arī neveselīgā biznesa vide, kuras dēļ daudzi Rietumu investori lēmuši pamest Krievijas tirgu.

“EUObserver.com”, atsaucoties uz Eiropas Komisijas sagatavotu ziņojumu, norāda, ka sankciju dēļ ES dalībvalstu kopējie zaudējumi varētu sasniegt 40 miljardus eiro šogad un 50 miljardus eiro nākamgad. Tiesa, tik lieli zaudējumi būs tad, ja arī Krievija noteiks savus tirdzniecības aizliegumus pret ES dalībvalstīm. Tieši iespējamās finanšu problēmas bijušas iemesls, kāpēc daudzas Eiropas valstis, tostarp Vācija, piesardzīgi vērtējušas sankciju ieviešanu. Taču Merkeles valdības ministru pēdējā laika izteikumi liecina, ka arī vācieši nosliecas par ekonomisku soda mēru piespriešanu Maskavai. Nesenā intervijā laikrakstam “Bild am Sonntag” Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible norādīja, ka šobrīd Vācijas biznesa interesēm ir “otršķirīga” loma. “Stabilitātes un miera nodrošināšana ir galvenais,” sacījis Šoible. “Jebkāds apdraudējums mieram un stabilitātei radītu lielākas briesmas ekonomiskajai attīstībai.” Viņš arī norādīja, ka Krievijas ekonomika jau cietusi no līdzšinējām sankcijām – rublis ir zaudējis vērtību, Krievijas budžeta iztrūkums aizvien aug un ekonomiskā attīstība ir zema. “Pat Krievijas prezidents to redz,” sacīja Šoible.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Eiropa sevi ļāvusi sapīt Krievijas valgos kā VECU, TUVREDZĪGU VISTU!!! Pašiem vajadzēja rast gan naftu, gan gāzi, nevis ĻAUT SEVI PAKĻAUT!!! STULBIE OKSTIŅI!!! TĀPĒC tagad velkas kā GLIEMEŽI un savlaicīgi nepalīdz Ukrainai, kur tiek iznīcināti cilvēki!? 4-to dienu izmeklētāji “GAIDA” piekļūšanu notriektajai lidmašīnai?? Vai tas nav NONSENSS??????????? Prātam NEAPTVERAMAS IZDARĪBAS, bet sapītajām vistām VĒL NEPIELEC BŪTĪBAS REALITĀTE!??????????????????

  2. Krievam sankcijas pie pakaļas, viņš izdzīvos plikām kājām kerzavikos un ar kaujas saucieniem uz lūpām. Eiropa, diemžēl, no labās dzīves ir palikusi mīkstčaulīga un mazspējīga, žēl.

  3. Šis Glazjevs tad jau ir tipisks marksists un komunists, kurš dod avantūristiskus padomus Putinam! Markss
    taču arī uzskatīja Rietumeiropu par “sapuvušiem” kapitālistiem, tikai nezin kāpēc šie vakarējie izdzīvoja un joprojām nosaka toni pasaulē, bet “progresīvie” sociālisti izputēja un viņu valsts iekārta sabruka. Tā jau valsti var ievest postā, ja arī prezidenta padomnieki turas pie vakardienas subjektīvajiem uzskatiem, bet ignorē šodienas realitāti.

  4. Interesanti, vai pret šo Glazjevu ir noteiktas sankcijas? Viņam vajadzētu būt pirmajam sarakstā! Otrkārt,
    vāciešiem vajadzētu saprast, ka daudzkārt labāks ir finanšu un ekonomiskais karš, nekā karš ar ieročiem.
    Zaudējumus abos gadījumos pat ir neētiski salīdzināt.

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+