Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. aprīlis, 2016
Drukāt

Sašutusi māte vāc parakstus, lai skolēniem atceltu mājasdarbus nedēļas nogalēs (9)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Ilustratīvs foto

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, lai skolēniem atceltu mājasdarbu uzdošanu nedēļas nogalēm.

Kā iniciatīvas pieteicēja norādīta Tatjana Litovska. Patlaban par to parakstījušies pārdesmit cilvēki.

Iniciatīvā rosināts atcelt mājasdarbu un jebkādu sagatavošanās darbu veikšanu uz pirmdienu skolēniem no pirmās līdz 12.klasei. Šāda ideja pamatota ar to, ka brīvais laiks ir nepieciešams ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem un pedagogiem.

“Pie esošās izglītības sistēmas tiek noslogoti kā skolēni, tā arī viņu vecāki, kas bieži vien ir nesaskaņu cēlonis ģimenēs. Ne visi cilvēki ir pietiekami zinoši, kompetenti un ar brīvo laiku apveltīti, tādēļ uzskatu, ka izglītošanas darbi ir jāveic pedagogiem viņu darba dienu laikā,” pārliecināta ir iniciatīvas pieteicēja.

Viņa uzskata, ka Latvijai būtu jāņem pozitīvais piemērs no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur “jebkādu mājasdarbu veikšana uz pirmdienas dienu un brīvlaiku nepastāv jau vairākus gadus, neietekmējot izglītības kvalitāti un skolēnu zināšanas”.

“Vienmēr tiek runāts par to, ka bērni ir mūsu valsts nākotne un prioritāte. Tad kādēļ tiek pārkāptas bērnu tiesības?! Ņemot vērā bērnu pārmērīgo slodzi nedēļas garumā, tas tikai būtu pašsaprotami, ja atslodzes brīdi izmantot viņam pienākošās brīvdienas,” norādīja Litovska.

Sieviete nesaprot, kāpēc bērniem savs “darbs, kā to nereti bērniem pozicionē vecāki, būtu brīvdienās jānes uz mājām”. “Tad kādēļ pieaugušie neņem savu darbu uz mājām savās brīvdienās, bet bērniem tas ir jādara?!” sašutusi ir Litovska.

Viņasprāt, piedāvātās idejas īstenošanai būtu nepieciešams pagarināt mācību gadu uz divām nedēļām, līdz ar to tikšot samazināta mācību slodze gan skolēniem gan pedagogiem, kā arī vecākiem “tiktu atrisināta galvas sāpe” par bērna nodarbināšanu vasaras laikā.

“Ieviešot manis piedāvāto priekšlikumu, tiktu īstenotas bērna tiesības uz brīvo laiku, privāto un ģimenes dzīvi, pilnvērtīgu attīstību ne tikai likuma noteiktās normās, bet arī realitātē!” pārliecināta Litovska.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Tā mamma gadījumā nav uzskaitē Jelgavā Filozofu ielas galā???? Ja negrib lai viņas slinkummaiss mācās ,lai tur mājās atbrīvo skolotājus no tā sliņķa -es. Būs skolai labāki rādītāji ,tikai kas no tāda izaugs ,kārtējais liekēdis un visur un visos vainu meklētājs. Arī es mācījos 6-šas dienas nedēļā,taču nekāda vaina nav piemeklējusi.

  2. Labāk pirmdien vispār neiet uz skolu, lai atpūšas.

  3. 🙂 Jo tālāk, jo dziļāk purvā. Kaut kā neviens vēl nav nomiris no mājas darbu veikšanas, ja nu vienīgi gudrāks tapis. Darbs dara darītāju. Skolēni ar mājas darbiem nav noslogoti pārmērīgi arī pa nedēļu un, neviens neliedz uz pirmdienu izmācīties jau piektdien, tad būs divas brīvas dienas. Viss atkarīgs no paša gribēšanas un čakluma. Vācam parakstus par slinkumu un brīnāmies, kāpēc mūsu bērni kļūst dumjāki uz citu valstu fona..

  4. Ārprāts, kāds murgs.

  5. ap skolēnu mājasdarbiem ir ar tālejošām sekām,par kurām nevēlamies domāt. Ir tik lielas bailes,ka tik skolēns nepārstrādājas.Mājas darbiem ir arī disciplinējoša,raksturu audzinoša nozīme. Tad nebrīnīsimies,ka liela daļa bijušo saudzēto skolēnu būs gausi strādnieki, slinki ierēdņi ,dumji deputāti utt.,kuru (ne)darbi traucēs citiem strādāt un dzīvot. Mājasdarbiem ir jābūt saprātīgā daudzumā,un tur liels darbs ir programmu sastādītājiem (kuri tā arī nav tikuši galā ar dažādiem vajadzīgiem un ne visai “uzlabojumiem”).Bet vecākiem tomēr pamatīgi jāapsver,cik viņu bērni spēj piedalīties nodarbībās pēc mācību stundām.Tad laika pietiks,un nogurums būs normāls -kā pēc labi padarīta darba.

  6. Somijā tiek stimulēti skolēnu savstarpējā sadarbība, viņus sadala nelielās grupās, kurās tiek apspriestas problēmas, veidojas komandas darba iemaņas. Atpūtai mācību dienas laikā ir dota viena stunda, bet mājas darbiem laiks nedrīkst būt lielāks par stundu. Var rasties jautājums, ko darīt tiem, kuri vienā stundā nespēj sagatavoties pārbaudījumiem? Atbilde – neko! Skolotāji pēc pašu iniciatīvas gatavo dažāda veida pārbaudes darbus – to mērķis nav sasniegt kādu standartā noteiktu zināšanu līmeni, bet katram pašam izdarīt sev atbilstošos secinājumus. Esošā nacionālā līmeņa kvalitātes kontroles padome ne tik daudz seko skolēnu sekmēm, cik normatīvo aktu ieviešanai, kuri regulē skolas darbību.
    Katra konkrētā skolēna sekmību vērtē, stimulē un motivē tie, kuriem ar to no paša sākuma jānodarbojas – vecāki!

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Manas paaudzes bērni mācījās 6 dienas nedēļā un svētdienās nodarbojās ar grūtākiem mājasdarbiem- sacerējumiem, dažādiem kontroldarbiem, rasēja vai zīmēja, taisīja strazdu būrīšus un dažādus maketus. Lielākā daļa bērnu gāja uz skolu kājām (arī pilsētās), bet tālumnieki brauca ar riteni. Es vidusskolā septembrī, oktobrī, novembrī, aprīlī un maijā braucu 14 km turp un atpakaļ katru dienu. Bez tam man vairs nebija tēva un tādēļ visi vīrieša darbi gūlās uz maniem pleciem (malka, lopi. siens, piemājas saimniecība u.t.t.). Tā tas turpinājās visus skolas un studiju gadus. Tad darba dzīve no ierindas inženiera līdz uzņēmuma vadītājam un… nekas! Pensionējos 70 gadu vecumā darbaspējīgs un, iespējams, pie pilna prāta.
      Rezumē- cilvēks var daudz, pat ļoti daudz un nevajag čīkstēt un domāt, ko vēl tādu varētu izdomāt, lai “atpūstos”.

Draugiem Facebook Twitter Google+