Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. septembris, 2012
Drukāt

Satikšanās ar Veru Singajevsku

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

“Ik vakaru, kad satumst un ielās norimst skaļie trokšņi, es sēžu uz gultas malas, šūpoju kājas un ļaujos atmiņām. Man liekas, ka atmiņas ir mans privātīpašums. Kad gribu, paveru atmiņu vārtiņus, ieaicinu jūs savā dzīves dārziņā, bet, kad vairs negribu, vārtiņus aizveru, kaut ko atstājot tikai sev,” savas grāmatas ”Mans mūžs” ievadvārdos raksta Singa (aktrise Vera Singajevska).

 

Savu dzīvi viņa izstāsta nelielās ainiņās, kas ir tik gaišas un labestīgas, ka vietumis atgādina pasaku. Aktrises mūžs atspoguļo vai veselu laikmetu, un katrs, kurš bijis pēckara vai padomju laika bērns, kaut reizi iepazinis viņas atveidotos tēlus – Šuru Tičinkinu, Peksi un, protams, Karlsonu. Ieskatīsimies šīs jaukās grāmatas, ko laidusi klajā izdevniecība “Upe tuviem un tāliem”, atvēršanas svētkos!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+