Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. marts, 2016
Drukāt

Satikšanās pēc 15 gadiem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nēme Jervi

Mēs, latvieši, lepojamies ar mūsu izcilajiem diriģentiem – Marisu Jansonu, Andri Nelsonu, Andri Pogu, Māri Sirmo un citiem –, bet igauņi – ar savu mūziķu dinastijas patriarhu Nēmi Jervi (1936, attēlā) – vienu no ievērojamākajiem un visaugstāk vērtētajiem mūsdienu maestro.

 

Ceturtdien, 31. martā, Lielajā ģildē viņš uzstāsies kopā ar Igaunijas Valsts simfonisko orķestri. Iepriekšējo reizi šis kolektīvs Latvijā koncertēja pirms vairāk nekā 15 gadiem. Atkalsatikšanās notiks Baltijas simfoniskā festivāla ietvaros – tā ir triju Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru kopīga ierosme, kuras gaitā tie uzstājas visu triju valstu galvaspilsētās. Plānots, ka tas kļūs par regulāru notikumu, kā arī par vienu no pamatakmeņiem Baltijas valstu 100. dzimšanas dienas svinībām pašu zemē un starptautiskā mērogā.

Nēme Jervi ilgās un ļoti veiksmīgās karjeras laikā ir strādājis ar orķestriem visā pasaulē. Pagājušajā sezonā viņš beidza darbu kā Romāņu Šveices orķestra mākslinieciskais vadītājs. Šobrīd viņš ir Igaunijas Valsts simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs, kā arī goda diriģents Hāgas “Residentie Orkest” un Detroitas simfoniskajā orķestrī, ko ilgus gadus vadīja. Arī – galvenais goda diriģents Gēteborgas simfoniskajā orķestrī un Skotijas Karaliskajā Nacionālajā orķestrī. Cieša sadarbība Nēmi Jervi saista ar Eiropas augstākās klases orķestriem – “Berlīnes filharmoniķiem”, karalisko “Concertgebouw” orķestri, Bavārijas Radio SO, Leipcigas “Gewandhaus” orķestri un citiem. Viņa iespaidīgajā diskogrāfijā ir kritikas augstu novērtēti Brāmsa, Dvoržāka, Glazunova, Grīga, Mālera, Nilsena, Prokofjeva, Sibēliusa, Šostakoviča, R. Štrausa simfoniju un citu žanru simfonisko opusu cikli.

Koncertam Rīgā Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris izvēlējies trīs nozīmīgus opusus – igauņu mūsdienu mūzikas granda Arvo Perta skaisto meditatīvo 1977. gadā komponēto “Cantus in memoriam Benjamin Britten”, Ludviga van Bēthovena Ceturto klavierkoncertu, kurā solists būs pasaulslavenais igauņu pianists Kalle Randalu, un Sergeja Rahmaņinova agrā jaunībā sacerēto Pirmo simfoniju.

Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris ir nodibināts 1926. gadā, kad tas sāka darbu kā Radiofona neliela simfoniskā vienība un gadu gaitā uzplauka par igauņu oriģinālmūzikas spēcīgu un starptautiski atzītu vēstnesi. Orķestris strādā Tallinas koncertzālē “Estonia”, dodas turnejās uz Eiropu un ASV, piedalās festivālos Itālijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Par Žana Sibēliusa kantāšu atskaņojumu tas saņēmis “Grammy”. Orķestris pirmatskaņojis teju vai visu igauņu komponistu simfoniskos darbus, un šo komponistu skaitā ir arī starptautiski atzīti meistari Arvo Perts, Erki Svens Tīrs un Eduards Tubins.

 

Uzziņa

Nākamie Baltijas simfoniskā ­festivāla koncerti

1. aprīlī – Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris uzstājas Viļņā.

7. aprīlī – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) koncertē Viļņā.

8. aprīlī – LNSO uzstājas Rīgā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+