Mobilā versija
Brīdinājums +9.5°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
2. aprīlis, 2017
Drukāt

Satiksmes drošības uzlabošanai aicina veidot rotācijas apļus (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Ceļu satiksmes drošības uzlabošanai Latvijā būtu nepieciešami arī būtiski uzlabojumi ceļu infrastruktūrā, tas atzīts Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.- 2020.gadam projektā.

Uzskaitot būtiskākās problēmas, kas pazemina satiksmes drošību uz Latvijas autoceļiem, kā pirmā norādīta satiksmes intensitātei nepiemērots un bīstams ceļa šķērsprofils, proti, uz augstākās satiksmes intensitātes ceļu posmiem ir saglabātas paplašinātas asfaltētas nomales, kas rada bīstamus apdzīšanas precedentus. Plānā atzīmēts, ka pastāv iespēja ceļus bez centrālās sadalošās joslas ar daļēji asfaltētu nomali pārveidot par ceļiem, kur tiek izmantots “2+1 joslas princips”, tādējādi radot drošas apsteigšanas zonas.

Tāpat tiek atzītas problēmas ar ceļu infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem. Plānā uzsvērts, ka ir nepieciešama infrastruktūras gājējiem un velosipēdistiem izveide visās apdzīvotās vietās vismaz uz caurejošiem valsts autoceļu posmiem, uz apdzīvotas vietas iekšējiem maģistrālas nozīmes ceļiem, uz valsts un pašvaldību ceļiem posmos starp pilsētām un to tiešā tuvumā esošiem ciemiem, kā arī starptautiskos un nacionālajos velomaršrutos starp apdzīvotām vietām.

Gājēju un velosatiskmes infrastruktūras neesamība starp tuvu izvietotām apdzīvotām vietām, jo īpaši starp lielajām apdzīvotajām vietām, ir nepieciešami gājēju un velosipēdu ceļi, lai velosipēdistiem nebūtu jābrauc vienotā augstas satiksmes intensitātes plūsmā ar citiem transporta līdzekļiem. Līdz 10 kilometru attālums ir tāds, ko cilvēki labprāt veic ar velosipēdu, dodoties uz darbu, ja nav apvidus reljefa apgrūtinājumu.

Plānā uzsvērts, ka Latvijā ir nepieciešama rotācijas apļu vēl plašāka pielietošana apdzīvotās vietās un ārpus tām, respektējot katras konkrētas vietas uzdevumus satiksmes norisei krustojumā.

Tāpat tiek uzsvērts, ka ir nepieciešama jebkura ceļa kā kompleksas inženierbūves tuvināšana “pašizskaidrojoša un piedodoša” ceļa koncepcijai. Šādā ziņā Latvijā esot nepietiekama ceļa vizuālā uztveramība diennakts tumšajā laikā, kas ir būtiski sliktāka nekā tuvāko Eiropas valstu autoceļiem. Viens no būtiskākajiem ceļa drošības faktoriem ir tā saskatāmība tumšajā diennakts laikā. Ceļam un tā turpinājumam jābūt viegli vizuāli uztveramam tumsā, lai nerastos nepieciešamība veikt straujus manevrus tikai tādēļ, ka tumsā nav redzams ceļa turpinājums.

Latvijas ceļu problēma esot arī uzbēruma nogāžu slīpums, kas veicina automašīnas apgāšanos, ja tā zaudē kontrolētu kustības trajektoriju un nobrauc pa uzbēruma nogāzi. Latvijā ceļi pat jaunos projektos tiekot būvēti ar uzbēruma nogāzēm 1:1,5, kas ir kritiski bīstams un izraisa automašīnas apgāšanos, nobraucot no ceļa. Apgāžoties automašīnai, pieaug avārijas seku smagums. Turklāt neraugoties uz standartā noteikto, stāvās nogāzes netiek aizsargātas ar atvairbarjerām.

Kā problēma tiek norādīta arī tieši blakusteritoriju pieslēgumi autoceļiem – pieslēgumu hierarhiska pakārtotība liedz māju un citu vietēju ceļu pieslēgšanu valsts galvenajiem autoceļiem, kas pilda galvenā savienojuma funkciju. Neraugoties uz to, vietējo ceļu un māju pieslēgumu blīvums ir ļoti augsts, kas rada būtiskus satiksmes draudus, vadītājiem apstājoties uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām, lai veiktu manevru, it īpaši kreiso pagriezienu. Šīs problēmas risināšanai nepieciešams valsts mērogā risināt jautājumu par paralēlo ceļu izveidi, sākotnēji vismaz tajos autoceļu posmos, kur satiksmes intensitāte pārsniedz noteiktu līmeni.

Drošības uzlabošanai grants ceļus tiek rosināts vairāk pārveidot par ceļiem ar cieto segumu, kā arī veidot pie ceļiem vairāk atpūtai piemērotus laukumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Šie ieteikumi tautai uz mēles jau bija sen. Neticu , ka šis CSDD spēs ko mainīt..ar tādām treknām viņiem nevajag iespringt….

  2. Murgaina e.s. projektu kvalitate Atbildēt

    Problēma ir e.s. laikā būvēto ceļu zemā projektu kvalitāte. Jā augstie uzbērumi, kas rada ap ceļu gravas, rada aukstu ainavu un pārpurvo apkārtni. Tad teiksim uz sāda ceļa Tveida krustā, kur ir loti mazintensīva satiksme, nav ne mazākā paalatinājuma. Kīlīša. tātad pie brīva ceļa jaapstājas lai iegrizetos sānceļā.
    Tālāk. No šosejas ieiet meža ceļš šosejas posmā, kurš projektēts e.s. laikā. Meža ceļš iet ieslīpi braukšanas virzienā. Pievads pie šosejas ir uztaisīts atkal 90 grādos šaurā ceļā. tāda sajūta, ka projektus taisa cilvēknīdēji.

    uz Daugavgrīvas ielas izbraucot no ķīpsalas ir situacija – leņķis šaurāks par 90 gradiem un tieši priekšā vēl sadalošā barjera. Tā ka iegriežoties praktiski jānomet ātrums līdz nullei – nav iespējams izbraukt tur ar vienmērīgu kustību. Ir Jārausta auto. Lieki,. Pat ja iela ir brīva. Tikai lai izdarītu iegriešanos tukšā ielā.
    Dēļ tā, ka projektētājs ir bijis nevīžigs.
    Pie tagadējām 6 joslām kustība virzās lēnak neā tas bij pirms E.S. ar 2 joslām. Jo ir salaikti luksofori ir pēc 100 m nesaskaņoti.
    Jo tie ļauj apzagt nāciju starptautiskajiem aizņēmējiem un vietējai to administrācijai.

  3. Rotācijas apļi pasliktina satiksmes drošību. Man nav skaidra šī mīta izcelsme un atskaitīšana, ka tie to uzlabo. Uzlabo varbūt milzu apļi uz valsts nozīmes lielceļiam, kur izbrauc maz automašinu, bet ir lieli ātrumi. Varbūt.
    Pilsētā, vietās ar blīvu satiksmes plūsmu jau pats fakts, ka tev ir jāvirzās pa apli iekšējās joslās un jāizbrauc no tā pa ārējo ir nevis satiksmes uzlabojums bet apgrūtinājums.

    • Daudz letàlu avāriju uz apļa esi saskatījusi? Avārija tur var būt tikai sānā! Kustās aplī lēni, jo vēl negrib iekšmalas braucējus palaist nogriezties. Vienkārši jàpaliek pieklàjīgiem un drosmīgāk jàbrauc aplī….

Draugiem Facebook Twitter Google+