Krievijas taktika ietekmēt tās ES kaimiņus – Igauniju un Latviju – ir identiska, vienīgā atšķirība ir lielvalsts raidīto “vibrāciju” stiprumā, Igaunijas raidsabiedrībai ERR atzinis kaimiņvalsts nacionālās drošības aģentūras eksperts Martins Arpo.

Lasītākie

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

Lasīt citas ziņas

“Atslēgas vārds ir Krievijas tā sauktā tautiešu politika. (..) Vien fakts, ka Krievija uz ārvalsts iedzīvotāju daļu atsaucas kā uz “tautiešiem”, piedāvājot viņiem izņēmuma tiesisko statusu, kas nav balstīts uz Krievijas pilsonību, ir satraucoša kaimiņu varas (Krievijas. – Ģ. V.) uzvedībā,” ERR radiostacijai teicis M. Arpo. Radiostacija intervējusi arī Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Veiko Spolīti, kurš uzsvēris, ka Latvijā “krievu nevalstisko organizāciju ietekme jūtami pieaugusi, ja salīdzina situāciju pirms pieciem gadiem, jo tām radušies finansētāji no Krievijas”. V. Spolītis vilcis paralēles ar Igauniju, atgādinot, ka Tallinas mēra Edgara Savisāra pārstāvētajai Centra partijai tāpat kā “Saskaņas centram” Latvijā ir sadarbības vienošanās ar Krievijā valdošo politisko spēku “Vienotā Krievija” un tās ir saskaņojušas dažas likumdošanas iniciatīvas. V. Spolītis arī pieminējis “Kremļa sponsorēto, bet Londonā bāzēto televīzijas kanālu PBK (Pirmais Baltijas kanāls), kas vērš propagandu Latvijas un Igaunijas krievvalodīgo virzienā”. Politiķis skaidrojis, ka tas licis Latvijas likumdevējiem apdomāt, vai nav jāmēģina labot Eiropas Savienības audiovizuālo direktīvu tā, “lai izslēgtu nedemokrātisku valstu televīzijas kanālus no ES skatītāju ietekmēšanas”. Tajā pašā laikā M. Arpo šaubījies par šādu pieeju, liedzot iespējas darboties ārzemju mediju kanāliem, jo tieši brīva un kritiska mediju vide ir mazu valstu spēcīgā puse.