Satrauc sabiedrības šķelšanās 1
Atbildot uz jautājumu, kādus notikumus sagaidāt 2012. gadā, lielākā daļa “Latvijas Avīzes” lasītāju ir pauduši satraukumu par to, kāds rezultāts būs referendumam par krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu.
Lielākās cerības lasītāji liek uz politiķiem. Terēzija Blūma no Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2012. gadā cer sagaidīt stingrāku nostāju dažādos politiskos jautājumos. Jānis Pakārklis lielas cerības liek uz politiķi Raivi Dzintaru.
Talseniece Anna Liepiņa uzsver: “Galvenais, lai Latvijā nebūtu etnisku konfliktu, jo pilnīgi visiem ir jāmīl Latvija.” Arī Terēzija Blūma Platones pagastā cer, ka nākamajā gadā nesāksies sabiedrības šķelšanās, par kā iespējamību liecina pēdējo mēnešu notikumi. Pēc kundzes domām, “krieviem pēdējais laiks sākt cienīt mūsu valsti”. Līdzīgi domā Jumpravas iedzīvotājs Andrejs Kalniņš: “Ceru, ka nākotnē Latvijā būs saskaņa starp dažādām nacionalitātēm. Taču tad arī latviešu pašapziņai būtu jāceļas, lai pārliecinoši spētu aizstāvēt savu valsti un valodu. Ceru, ka tā tas notiks. Tāpat negribu, lai valsts pārvaldē strādātu izšķērdīgi cilvēki, kas izsaimniekotu valsts naudu.”
Pensionāre Marija Kudrjavceva aicina politiķus turpināt cīņu pret oligarhiem. Priekuļu novada iedzīvotāja Vija Vārna, runājot Kārļa Ulmaņa vārdiem, raksta, ka sagaida “nenopērkamus ļaudis, stiprus pret bagātības kārdinājumu kā mazās, tā lielās lietās”.
Vārkavas novada iedzīvotājs Eduards Valainis cer, ka šajā gadā valstī vairāk uzmanības tiks pievērsts saprātīgai naudas tērēšanai – vairāk ir jālabo ceļi, kas vietām ir neizbraucami, bet mazāk naudas jātērē dažādu cilvēku algošanai valsts pārvaldē. Satraucies viņš ir par to, ka šogad varētu tikt likvidēti bērnudārzi.
M. Zēbergs sagaida nodokļu politikas sakārtošanu: “Jālikvidē plaisa starp turīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.” Bezdarbnieks Andris Veidemanis cer, ka šajā gadā tiks mainīta nodokļu politika tā, lai atjaunotu ražošanas uzņēmumus, īpaši zivsaimniecībā. Pensionāre M. Tīma raksta, ka ministriju ierēdņiem “jāstrādā pie tā, lai valstī veidotos jauni ražošanas uzņēmumi, cilvēkiem būtu darba vietas, tad augtu arī dzimstība”. Arī Jānis Pakārklis gribētu sagaidīt rūpniecības nozares izaugsmi, taču nevēlas, lai Latvijā tiktu ieviesta eiro valūta. Rīdzinieks Gunārs Veide uzskata, ka Latvija nedrīkst pazaudēt savu ekonomisko neatkarību. Viņš, piemēram, ierosina, ka jāizmanto Daugavas notekkanāli enerģijas ieguvē.
Pensionārei Austrai Ēvelei Naukšēnu pagastā šis gads būs nozīmīgs ar apaļo jubileju – viņai paliks 75 gadi. “Ceru, ka jubilejai par godu nenāksies piedzīvot valsts bankrotu.”
Baušķeniece Ilga Ruķele aicina šogad nodrošināt visiem valsts apmaksātu veselības aprūpi, kā arī nelikvidēt slimnīcas. “Pensionāriem, kas ir nabadzīgākā tautas daļa, par veselības aprūpi nelikt maksāt tikpat daudz, cik strādājošiem ļaudīm. Piemēram, par viena zoba labošanu jāmaksā aptuveni 40 latu, kas pensionāriem ir barga nauda,” atgādina lasītāja.
Bet Gunta Krūmiņa aicina pašvaldību sociālos darbiniekus “noņemt rozā brilles un paraudzīties, kuriem cilvēkiem tiešām nepieciešams pašvaldības atbalsts”. Tikmēr pensionāre Broņislava Beča cer uz pensiju indeksāciju vai piemaksu palielināšanu, taču valdības maiņu viņa nevēlas. Pensionāre Veronika Eihentāle uzsver: “Galvenais, lai pensijas netiktu samazinātas.”
J. Biezais Ķekavā cer, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis turpinās izglītības reformu.
Dzidra Plezere Aizkrauklē uzskata, ka šim gadam vajadzētu būt nozīmīgam ar to, ka mājup atgrieztos vairākums latviešu, kas savulaik devušies uz ārzemēm. Līdzīgas cerības izsaka arī Arnis Zunde Ogres novadā. Savukārt salaspilietis Māris Zēbergs satraucies par dabas katastrofām, kuru skaits pēdējā laikā pieaudzis. Viņš cer, ka Latvija neko tamlīdzīgu nepiedzīvos.
Lai valsts kļūtu labāka, tās attīstīšanā jāiesaistās visiem, pārliecināta Vija Vārna: “Aicinu visus iedzīvotājus iesaistīties valsts dzīvē – gan ziedojot nelaimē nokļuvušajiem, gan apmeklējot gaidāmo referendumu, gan attīstot ražošanu, jo sevišķi lauku rajonos. Jāatceras, ka viens nav cīnītājs.”
Lielvārdes iedzīvotāja Vija Akmene cer, ka šogad tiks nodrošināta bezmaksas televīzijas apraide labā kvalitātē visā Latvijas pierobežā. Viņa satraukusies, ka iedzīvotāji Latgalē šobrīd dzīvo citā informācijas telpā. Tikmēr Egons Fridrihsons Ogrē lielas cerības liek uz “Latvijas Avīzes” darbinieku kolektīvu – novēl vairāk rakstīt un diskutēt ar speciālistiem par to, kā valstij iziet no saimnieciskās un morālās krīzes.
