Latvijā
Politika

Satraucas par “policejisku valsti” 16

Foto – Shutterstock

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien apturēja interešu konflikta novēršanas likuma grozījumus, kas cita starpā paredz pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt savus kopdzīves partnerus un ierobežot atļauto skaidras naudas uzkrājumu apmēru.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie Iikuma grozījumi iedalāmi piecos blokos. Pirmkārt, valsts amatpersonām būs pienākums deklarācijā norādīt personu, ar kuru tā dzīvo kopā vai ar kuru ir kopīga saimniecība. Otrkārt, šādas personas būs ne vien jānorāda, bet uz tām tiks attiecināti interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, piemēram, nepieņemt lēmumus attiecībā uz šo personu. Treškārt, amatpersonu skaidras naudas uzkrājumi nedrīkstēs pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas. Ceturtkārt, amatpersonām paredzēts pienākums par lielākiem darījumiem ziņot mēneša laikā, nevis tikai ikgadējā deklarācijā. Piektkārt, precizēta kārtība, kā VID pārbauda amatpersonas deklarācijā iekļautās ziņas.

Likumprojekta autori grozījumus pamato ar nepieciešamību veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, mazināt korupcijas riskus, kā arī efektīvāk novērst pārkāpumus un piemērot atbildību valsts amatpersonu darbībā. Taču vairākas organizācijas paudušas bažas, ka prasība deklarācijās norādīt kopdzīves partnerus radīs papildu apgrūtinājumus, piemēram, viendzimuma pāriem. Arī Saeimas komisijā deputātiem bija vairāki jautājumi gan par šo sadaļu, gan par skaidras naudas uzkrājumu ierobežošanu un biežāku deklarāciju aktualizēšanu. Likumprojekta autori gan uz tiem nespēja pārliecinoši atbildēt. Tādēļ diskusija drīz vien pārtapa par emocionālu viedokļu izvirdumu no likumdevēju puses.

“Vai maz mūsu valstī vēl paliek kāda iespēja uz privātumu savā dzīvē un darbā? Vai tiešām pāris procentu negodīgu darbinieku dēļ jārada likumi, kas sarežģīs dzīvi visiem pārējiem?” piktojās deputāte Nellija Kleinberga (LRA).

Līdzīgu viedokli pauda arī ZZS pārstāvis Ainārs Mežulis: “Es nesaprotu, uz kādu valsti mēs ejam. Mums ir tik daudz kontrolējošo iestāžu, skrupulozi uzraudzīta banku sistēma, bet pat kontrolējošajā aparātā nav kārtības un mums kārtējo reizi jāmaina likums, lai presētu cilvēkus. Nu tas man nav izprotams!” Viņam piebalsoja frakcijas kolēģe Līga Kozlovska (ZZS): “Represiju pastiprināšana neskaidru mērķu vārdā mūs padara par policejisku valsti, kur valda baiļu atmosfēra.”

“Izskatās pēc mēģinājuma panākt lielāku atklātību ar virvi ap kaklu. Iebiedēt! Nevienam negribas tapt nožņaugtam. Bet, jo vairāk žņaudz, jo asprātīgākus veidus cilvēki izdomā, lai šādu represīvo sistēmu apietu,” sprieda Janīna Kursīte-Pakule (NA).

Savukārt Viktors Valainis (“Vienotība”) pauž bažas, ka jaunās prasības būs nesamērīgas, jo kopumā no vairāk nekā 56 000 amatpersonu deklarāciju aizdomīgi lieli skaidras naudas uzkrājumi konstatēti vien aptuveni 1300 gadījumos.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis paskaidroja, ka jau pašreizējais interešu konflikta regulējums attiecas uz nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem. Proti, jau tagad lēmuma pieņemšana attiecībā uz šādām personām uzskatāma par interešu konfliktu. Tādēļ šajā sadaļā papildinājumi būtu lieki. Savukārt prasība deklarācijā norādīt ziņas par partneri ir būtisks Satversmes 96. pantā noteikto tiesību uz privāto dzīvi ierobežojums, jo paredz pienākumu izpaust ļoti sensitīvu informāciju. Valsts drīkst šīs tiesības ierobežot, bet tikai skaidri norādītu mērķu vārdā. Taču likumprojekta anotācijā šāds samērīguma izvērtējums un pamatojums nav atrodams. Juridiskā biroja pārstāvis arī vērsa uzmanību uz to, ka šādu ziņu atbilstību patiesībai būs gandrīz neiespējami noskaidrot, tādēļ cilvēki, visticamāk, gluži vienkārši nenorādīs savus kopdzīves partnerus.

Uzklausot deputātu un Juridiskā biroja iebildumus, komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) piedāvāja apturēt likuma tālāku virzību, jo tā atbalstīšana pirmajā lasījumā nebūtu iespējama. Tādēļ tiks izveidota darba grupa, kas izvērtēs FM iesniegtos priekšlikumus.

LA.lv