Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. oktobris, 2014
Drukāt

Dombrovskis: Lai īstenotu ES tīrākas vides plānu, Latvijā būtu jāaizliedz auto

Foto - LETAFoto - LETA
Uzziņa

Lielākā daļa ES siltumnīcefekta gāzu emisiju izraisa enerģijas ražošana un izmantošana, transports, abi izmanto fosilo degvielu (akmeņogles, naftu un gāzi), kas sadegot izdala CO2.

Tāpat siltumnīcefekta gāzu emisiju rada lauksaimniecība, rūpnieciski procesi, atkritumu apsaimniekošana.

Eiropas Savienība ir izvēlējusies virzību uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku. Globālā līmenī līdz 2015. gada pavasarim Eiropas Savienībai jāsagatavo solījumi attiecībā uz klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumiem.

ES virzītie tīrākas vides nosacījumi var atstāt smagu ietekmi uz Latviju, uzskata Ekonomikas ministrija.

“Lai īstenotu “Klimata 20 – 30″ apņemšanās, Latvijā būtu jāaizliedz degvielas automašīnu izmantošana, pārejot pilnībā uz velosipēdiem un elektromobiļiem, vai pilnībā jāaizliedz mājlopu audzēšana lauksamniecībā. Ir arī trešais variants – pilnībā aizliegt dabas gāzes izmantošanu mazajā enerģētikā, tas ir, gāzes apkuri mājokļos, un pāriet uz biomasas kurināmo absolūti visos dzīvokļos un mājās valstī,” tā vakar paziņoja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Šāds paziņojums lika dažam vaicāt – vai Latvija atgriezīsies akmens laikmetā. Taču kategoriskos ministra izteikumus kušina Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Ministru prezidente.

Par ko ir satraukums? Šodien Eiropadomes sanāksmē sākas diskusija par ES klimata un enerģētikas politiku, un vakar Latvijas valdība slēgtā sēdē izskatīja mūsu valsts pozīciju, ko saskaņošanai virza VARAM. Neapmierinātību ar to vakar izteica V. Dombrovskis, uzskatot, ka pozīcija veidota bez ekonomiskiem aprēķiniem un slepus no uzņēmējiem. Saistībā ar klimata izmaiņām ES ir iecerējusi samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmešus par 43% no 2005. gada daudzuma. V. Dombrovskis uzskata, ka tas atstās ļoti smagu ietekmi uz Latvijas cilvēku labklājību nākamajos 20 gados. Proti, lai samazinātu šos izmešus, siltuma un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem būs jāiegulda daudz naudas, to vajadzēs atpelnīt ar tarifiem un šajā ķēdes reakcijā dārgāki iedzīvotājiem kļūs produkti un pakalpojumi.

VARAM ekonomikas ministram nepiekrīt. “Ekonomikas ministrija kopš šā gada sākuma ir bijusi iesaistīta nacionālās pozīcijas gatavošanas procesā. Tās uzdevums būtu bijis konsultēties ar savas nozares organizācijām un sociālajiem partneriem. Ministrs pašlaik publiskā telpā par šo jautājumu pauž kategorisku nostāju, kas atsevišķos gadījumos ir klaji populistiska, tādējādi mākslīgi radot satraukumu uzņēmēju vidē,” uzskata VARAM sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece. Viņa atklāj – klimata un enerģētikas satvara 2030. gadam sagaidāmo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, tostarp uz atsevišķām nozarēm, šogad vērtēja Fizikālās enerģētikas institūts, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku grupa.

“Konkrēts SEG emisiju samazināšanas mērķis nav noteikts, tāpēc ir pāragri vērtēt konkrētās ietekmes uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka ietekme nebūs tik būtiska, kā uzskatīts sākotnēji. Latvijas SEG emisijas pašlaik ir tuvu 2005. gada līmenim. Latvijas IKP turpina pieaugt, bet SEG emisijas nepieaug vienlīdz strauji, un klimata politika nav pretrunā ar ekonomisko attīstību,” tā K. Kļaveniece.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar pēc valdības sēdes preses konferencē atzina, ka Eiropadomes sanāksmē Latvija cer panākt sev izdevīgākus nosacījumus. “Vairāk nekā septiņas valstis pieprasa vēl stingrākus nosacījumus, bet citas septiņas valstis, tostarp Latvija, vēlas šo nosacījumu apstiprināšanu ar īpašiem nosacījumiem. Mūsu valstij ir ļoti svarīgi, lai nebūtu traucēta tautsaimniecības izaugsme. Par šo tēmu esmu runājusi ar Eiropas Komisijas prezidentu un ES prezidentu. Ļoti svarīgi, lai emisijas kvotu samazinājumu noteikšanā ņemtu vērā katras valsts iekšzemes kopproduktu, kas Latvijai ir mazs un sniedz priekšrocības. Patlaban projekta formulā tas ir ņemts vērā, tāpēc emisiju samazinājums Latvijai būs mazāks nekā 40 procenti. Projektā ir paredzētas arī naudas kompensācijas. Visticamāk, necietīs arī lauksaimnieki,” teica premjere.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+