Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. jūnijs, 2014
Drukāt

Deputāti pieņēmuši, iespējams, vēsturiskāko lēmumu šā Saeimas sasaukuma laikā (25)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kā diskusiju laikā vairākkārt uzsvēris Satversmes ievaddaļas iniciators Egils Levits – šā dokumenta galvenais uzdevums ir kodolīgi un saprotami atbildēt uz jautājumiem – kādēļ Latvija ir izveidota, un kam tā nepieciešama? Pēc deputātu pēdējiem labojumiem preambulas tekstā atbilde skan šādi: “Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.”

Tieši šī preambulas rindkopa griezusi ausīs “Saskaņas centra” deputātiem, jo, viņuprāt, šādi jēdziens “Latvijas tauta” faktiski tiek sašaurināts līdz jēdzienam “latviešu nācija”. “Mēs uzskatām, ka Sa­tversmes papildināšana ar šādu preambulu ir solis pie sabiedrības etniskās sašķelšanas apzinātas padziļināšanas. Jaunajā ievaddaļā tiek apgalvots, ka Latvijas valsts izveidota, pateicoties tieši latviešu tautas gribai un tieši latviešu tautas pastāvēšanas labad,” teica “SC” pārstāvis Valērijs Agešins, piebilstot, ka Satversmes “tēvi” ļoti tālredzīgi pamatlikumā iekļāvuši jēdzienu “Latvijas tauta”, nevis “latviešu tauta”.

Preambulas teksta pamatu radīja Egils Levits, bet izvest caur Saeimas politiskajiem “labirintiem” bija uzņēmusies Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja llma Čepāne (“Vienotība”). Tādēļ viņa savā runā centās atbildēt uz visiem preambulas noliedzēju argumentiem.

Pirmais – Satversmes tēvu radīto tekstu nedrīkstot grozīt. “To drīkst un pat vajag. Izmantojot Satversmi, neviens nedrīkst likvidēt Latvijas demokrātisko valsts iekārtu vai pašu valsti. Tāpat neviens nedrīkst atcelt cilvēktiesības. Taču pats Satversmes teksts ir grozāms. Tas attiecas arī uz ievadu, kas ir integrēta konstitūcijas sastāvdaļa,” teica Čepāne un atgādināja, ka Satversme kopš tās pieņemšanas 1922. gadā jau ir grozīta divpadsmit reižu. Turklāt ievada teksts negroza nevienu pantu, bet tikai akcentē identitāti un vērtības. Čepāne arī apšaubīja, vai saskaņiešiem, kuri noliedz okupāciju, maz ir morālas tiesības uzmesties par Satversmes tēvu advokātiem, ņemot vērā, cik smagi Latvijas pamatlikuma autorus skāra padomju represijas.

Otrais – Satversmei jau tagad ir ievadteikums. Kādēļ to paplašināt? Čepāne: “Pašreizējam Satversmes ievadteikumam ir sava nozīme, taču tas diemžēl neaptver pietiekami plašu laukumu. Satversmei mūsdienās ir nepieciešams tāds ievads, kas atspoguļo Latvijas valsts jēgu un būtību, Latvijas valsts mērķus, kas ņem vērā to, kas ir noticis ar mūsu valsti kopš 1918. gada.”

Trešais – bez valstsnācijas jēdziena šim dokumentam nav jēgas. Juridiskās komisijas vadītāja šādu apgalvojumu noraida, skaidrojot, ka Egila Levita sākotnējā preambulas projekta ideja ir pilnībā saglabāta, taču izteikta citiem vārdiem, lai teksts iegultos kompromisā un būtu iespējams nodrošināt preambulai nepieciešamo konstitucionālo vairākumu. “Tas it sevišķi attiecas uz valstsnācijas jēdzienu, kas tagad gan nav minēts tekstā tieši, taču plaši un detalizēti ir izskaidrots pēc būtības,” teica deputāte.

Balsojumā Satversmes papildināšanu ar preambulu atbalstīja 69 valdošās koalīcijas pārstāvji, pret bija 28 “SC” deputāti. Rezultātu paziņošanu parlamentārieši uzņēma ar ilgiem aplausiem. Šie Satversmes grozījumi gan vēl jāizsludina Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurš līdz šim par šo tēmu bijis atturīgs. Prezidents paudis bažas, ka preambulas tapšanu varētu iespaidot vēlēšanu tuvums, un spriedis, ka tik ievērojami grozījumi būtu jāpieņem tautas nobalsošanā. Vakar Bērziņš bija ieradies Saeimā teikt tradicionālo sesijas noslēguma sēdes uzrunu. Taču arī tajā valsts galva ne ar pušplēstu vārdu nepieminēja preambulu. Tā vietā viņš runāja par paša ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas jau mēnešiem iestrēguši atbildīgajā komisijā.

Uzziņa


Preambulas gala variants


1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

Dievs, svētī Latviju!

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Vēsturisks būtu lēmums par maksātnespēju/nolikto atslēgu principu!
    Šis ir tikai ievads pasakgrāmatai – ne vairāk, bet arī ne mazāk, protams.

  2. Agešins nav izpratis izklāstīto faktu par Latvijas valsts dibināšanas iniciātoru , kur skaidri deklarēta latviešu nācijas griba veidot savu suverēnu valsti . Ja šis k-ngs iedziļinātos Preambulā pasludinātās
    Latviešu tautas un ikviena brīvību un attīstības sekmēšanu , tad arī būtu atkritis sašaurinātajs jēdziens ” par latviešu nāciju”.

  3. … Japievienojas Muceniekam … Egila Levita Preambula … ‘ kompromisa del … ?’ ir tikusi izvarota !

    … Valsts nacija … izzudusi jaunaja varianta – pieguleta kompromisam !!! … kuru kompromisam, no tiem 69 ?! Kam pienaktos tads kompromiss … ,ne jau SX partijas viriem … bet varbut vel esosas 5. kolonnas pagridei ….?

    … Visas latviesu vesturiskas zemes esot apvienotas … ta pec komunistu laika partija uzstaditas vestures ‘istajam patiesibam ‘ !!!

    …Kamdel jamelo arsadu kompromisa … vai vesture sakas ar kristigo apbrunoto muku-bruninieku-tirgotaju iebrukumu Ziemelkaros Baltijas valstu jau ta sarukusi teritorija … vai PATIESIBA jasena vesture tiek norakstita izzusanai par labu kadai tur sodien vel pastavosai komunistu konjekturai … !

    • Nesaprotu , kāpēc valsts tautas jēdziens tik cītīgi būtu jāpārdēvē par valsts nāciju , jo valsts sastāv no tās pilsoņiem , nevis no ārzemniekiem un cita veida politiski nosauktām cilvēku grupām.
      Tauta ir valsts gods un stūrakmens.

    • Visvaldis Mucenieks Atbildēt

      Levita piedāvātajā preambulas sākotnējā versijā kristīgo vērtību nebija. Arī Satversmē tādu nav. To nav arī dievinātās Eiropas Savienības dokumentos.
      Tās uzspieda no komunistiem un komjauniešiem par pseido kristiešiem pārtapušie aktīvisti preambulas tapšanas laikā, kas savulaik nekautrējās ar pārakmeņotiem ģīmjiem iet baznīcā un ar roku uz Bībeles nepatiesi zvērēt, kas kā īsteni katoļi ik gadu atrādās Aglonā un kam tās vajadzīgas kā bezmaksas aģitācijas elements ticīgo balsu zvejošanai.

      Par tādiem brīdinoši rakstīts Bībelē Mateja evaņģēlija 7. nodaļā:
      15. Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.
      21. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.
      22. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?
      23. Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs, ļauna darītāji.

  4. Teorija un prakse te neiet kopā.

  5. Dižens, vaiga sviedros paveikts darbs … !
    Tikai Tauta 23 gados ir novesta pilnīgā nabadzībā ( izņemot par balsojošo ierēdņu armiju) !
    Valsts izlaupīta !

  6. Labi, ka pieņēmāt to preambulu. Un nav ko baidīties no fašistiem , kas te bļaustās pret. ja jau tik ļoti kož sirdī tas fakts., tātad kaut ko nelieši bija perinājuši , kur tiktu izmantots.Un vispār- ja pat ANO rezulūcijā tiek miniets piemērs par apdraudējuma novēršanu valsts pamatnācijai, tas ko te klausīties veci fašistu no Maskavas ?

  7. Ja E.Levits ir tāds āmurs un idiots,ka viņš līdz šim brīdim nav sapratis,kādēļ un priekš kā ir izveidota
    Latvijas valsts;un tamdēļ gandrīz 100 gadu vecai Satversmei jāraksta izskaidrojums.Tas ir, tāpat kā
    mironim likt galvā margrietiņu vaiņagu…

    • jau ir to sapratis,bet ļoti daudzi tavi draugi,kuri te savākušies 50 okupācijas gados,gan vēl līdz šim domā ,ka te ir tā pati viņu mīļā Krievija ,bet latvieši te atrodas kļūdas pēc-tikai lai viņiem traucētu dzīvot.Tāpēc nemaz nebija par skādi viņiem atgādināt,kāpēc šī valsts nesaucas Krievlatvija,bet tikai Latvija.Tāpat katru dienu vajadzētu atsvaidzināt viņu atmiņu ar atgādinājumu-kā un kāpēc viņi te ir saradušies tādā vairumā,ja pašiem pieder valsts,kura aizņem 1/5 daļu sauszemes.Vai tad viņiem un viņu valodai tur nepietiek vietas?

  8. Paldies Čepānei un Levitam!

  9. Viss kārtībā ar preambulu. Tā nepatīk vienīgi fašistiem, kas visus grib paslaucīt zem sevis, kā vācu fašisti to darīja 1940 .gadā. Nu jātiek galā ar krievu fašismu.

  10. Tāda “prembulīna” nav pat tualetes papīra vērta, kāmēr nav atjaunots Tiesiskums, un, proti, LR 1939.g. statusā. Un, kāmēr čekisti un komunisti nav aizvilkti uz NIRNBERGA-2. Ne Saeima, bet nožēlojams dzīvnieku bars… .

  11. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Čepāne: ST spriedums robežlīguma lietā ir panākums
    LETA | 29. novembris 2007

    Satversmes tiesas (ST) spriedums Latvijas un Krievijas robežlīguma lietā ir vērtējams arī kā “sava veida panākums”, jo tajā rūpīgi un detalizēti izvērtēti abu valstu vēstures aspekti, žurnālistiem teica Saeimas deputāte un bijusī ST tiesnese Ilma Čepāne (JL).
    Pēc Čepānes domām, kā pozitīvs ieguvums vērtējams 180 lappušu garais sprieduma teksts, kas tikai apliecina, ka tajā ir rūpīgi vērtēta Latvijas vēsture, pieskaroties arī tādiem jūtīgiem jautājumiem kā okupācija un aneksija.
    “Krievijai šāds formulējums būs jāpieņem un ar to jārēķinās,” sacīja Čepāne.
    ST tiesnesis Juris Jelagins, skaidrojot spriedumu, sacīja, ka valdībai nebija pamata jautājumu par robežas grozīšanu attiecībā uz Abrenes apriņķi nodot tautas nobalsošanai.
    Satversmes 3. pants, slēdzot robežlīgumu, nav aizskarts, sacīja tiesnesis, norādot, ka Abrenes apriņķi Latvijas Republika savulaik ieguvusi tās ekonomisko vajadzību dēļ, un tas nav ietilpis Latvijas vēsturiskajā teritorijā.

  12. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Negavilējiet, latvieši! Vispirms rūpīgi izlasiet pieņemto preambulu un pārdomājiet!
    Egils Levits preambulas pirmo teikumu piedāvāja šādā redakcijā: „1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai tā varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī”.
    Tas nepatika akadēmiķim Jānim Stradiņam, Niliem Muižniekam un Ušakovam, un vēl dažiem „Latvijas tautas” patriotiem. Šis teikums sliktākā gadījumā būtu bijis lietojams arī bez vārda „valstsnācija”. No tā lietas būtība gandrīz nemainītos. Šis teikums kalpotu kā loģisks un pietiekams ievads Satversmei.
    Taču preambulas „uzlabotāji” un Saeimas deputāti bez garām ceremonijām latviešu nācijai uz mūžīgiem laikiem atņēma gan negrozāmo valstsgribu, gan neatņemamās tiesības uz pašnoteikšanos un nākotnes veidošanu savā valstī, visu nododot „Latvijas tautai”. Tā vietā latviešiem vien „garantē” latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem”, gluži kā indiāņiem ASV.
    Tas ir pārāk maz, lai ar to dižotos Satversmē. Arī PSRS laikā taču latviešu valoda nebija aizliegta, izveidojās un aktīvi darbojās slaveni latviešu kori un deju kolektīvi.
    Neapšaubāmi šis Saeimas lēmums ir vēsturisks, vēsturisks ar to, ka Saeimas deputāti latvieši savu valsti juridiski nodod 2014. gada modeļa „Latvijas tautai”, cerot uz „Latvijas tautas” (neapsolītām un nerealizējamām) garantijām latviešu nācijas pastāvēšanai un attīstībai.
    Un šo preambulu ar apskaužamu centību dzina cauri Saeimai Ilma Čepāne – tā pati Čepāne, kas arī 2007. gada Satversmes tiesas spriedumu Latvijas un Krievijas robežlīguma lietā nosauca par „sava veida panākumu”.
    (Skat. nākamo komentāru)

    • Kad atvērsies čekas maisi, tur noteikti redzēsim muceniekus!

      • Visvaldis Mucenieks Atbildēt

        Cienītā!
        Taču veriet vaļā un skatieties! Vairāk nekā 20 gadu pagājuši, kāpēc kavējāties un jau sen nesagādājāt sev to prieku?
        Varbūt bija bailes tajos atrast arī tos, kas tagad, zemu klanīdamies „Latvijas tautai”, izkastrēja E. Levita preambulas pirmo teikumu, izņemot no tā latviešu nācijas mērķi brīvi pašnoteikties un veidot nākotni savā valstī, un atstāja vien „latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību”.
        Jābūt taču sliktākam par čekistu, lai no Satversmes izsvītrotu pašu galveno, uz ko tiecas katra politiski nobriedusi un sevi cienoša nācija un uz ko latviešiem, kā jebkurai nācijai, ir svētas, starptautiski atzītas tiesības.
        Daudzām tautām nākas gadu desmitiem izmisīgi cīnīties un pat asinis liet, lai izcīnītu savu valsti. Mums tā ir ar visām no tā izrietošajām tiesībām, bet mūsu tautas priekšstāvji parlamentā mēnešiem strādā, lai izdomātu, kā konstitūcijā politkorekti atteikties no pašnoteikšanās un nākotnes veidošanas savā valstī.
        Un tad vēl ar to dižojas kā ar milzu panākumu, tāpat kā savulaik ar Abrenes uzdāvināšanu Krievijai.

  13. Paldies Levitam, paldies Čepānei! Atbildēt

    Paldies mīļie tautieši. Pateicoties jums ir cerība. Ir vērts atgriezties mājās.

  14. Gan jau Bērziņš atradīs kādu vainu, pakonsultēsies ar vesti. Viņam iestāstīs, ka nacionalais, ja tikai tas nav krievu, ir tas pats kas fašistisks.

  15. Preambula ir vajadzīgs dokuments,tas atbilst Latvijas vēsturiskajai pieredzei, un atvērta nākotnei – jo Latvijas valstij jāveicina latviešu nācijas, valodas, kultūras pastāvēšana. Tātad skaidri pateikts, ka Latvijas valsts domāta latviešiem. It kā pašsapratomība, bet daudziem tā nav skaidra. Jo citādi priekš kam gan Latvija vajadzīga? Ne taču krieviem.
    Žēl gan, ka Ilma Čepāne negrib kandidēt, viņa ir valstssieva ar skaidru mērķi, ne tādi sīkmaņi kā dažs labs vienotībnieks. Ceru, ka tomēr pārdomās. Un Egils Levits – nākamais prezidents, jo kurš gan cits? Pozitīvi pārsteidza Parādnieks, gudra runa šodienas sēdē.
    Skaidrs arī, ka augļi, ko nesīs preambula nebūs ātri, bet ienāksies pēc laika.

  16. Švarcbahs jurists Atbildēt

    Izcils lēmums par Preambulu. Čepāne, paldies tev, paldies Levitam, paldies visiem, kas balsoja par to. Lai dzīve ir smaga un valsts novesta kraha situācijā, priekš tautas Saeima neko nelemj, bet Preambula ir izcils, vēsturisks dokuments un lai pastāv pie ratiem šis bijušais ST vadonis, kurš politiki nopīpēja Abreni. Nožēlojamais.

    Ilga, vēlreiz paldies, arī izcilajam latviešu tautas dēlam Egīlam Levitam, nākamajam Latvijas vlasts prezidentam 2015 gadā, ko ievēlēs.

  17. Beidzot Saeimas deputāti izdarīja patiešām labu darbu ar paliekošu nozīmi. Taču vislielākā pateicība pienākas Egilam Levitam, kuram pirms vēlēšanām izdevās saliedēt šo konkurējošo partiju koalīciju. Jāpiekrīt akadēmiķim Stradiņam – tas ir Egila Levita nevien juridisks, bet arī politisks meistarstiķis.

  18. Nožēlojami, ka valsts prezidents ignorēja šo notikumu.

Draugiem Facebook Twitter Google+