Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. marts, 2014
Drukāt

Satversmes preambulas projektam konceptuāls atbalsts (1)

Foto - Ernests Dinka/Saeimas KancelejaFoto - Ernests Dinka/Saeimas Kanceleja

Saeimas Juridiskā komisija pirmdien izskatīšanai pirmajā lasījumā akceptēja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz papildināt valsts pamatlikumu ar ievaddaļu jeb preambulu. Par Satversmes preambulas projektu trīs lasījumos būs jālemj Saeimai.

Komisijas sēdē par lēmumu balsoja koalīcijas deputāti, bet pret bija apvienības “Saskaņas centrs” parlamentārieši.

Komisija aicinās likumprojektu Saeimā pirmajā lasījumā skatīt 20.martā un kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 20. aprīli.

Saeimas priekšsēdētāja, partijas “Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra Satversmes preambulas pieņemšanas nepieciešamību. To pierādot notikumi, kas ir sākušies pirms kāda laika, piemēram, referenduma rosināšana par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Kā akcentēja Āboltiņa, ir ļoti labi, ka preambulas projekts ir tapis pašlaik, lai atspoguļotu konkrētu vēsturisko situāciju un iezīmētu, ka Latvija ir Eiropas valsts vērtību izpratnē.

“Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pauda viedokli, ka ir absolūti nepareizi vairāk nekā 90 gadu vecam dokumentam pievienot jaunu preambulu. Preambula arī nonākot pretrunā ar Satversmes 2.pantu, kur teikts, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Preambula var veicināt aizvainojumu un sabiedrības šķelšanu īstajos un neīstajos pilsoņos, tāpēc piedāvātais projekts nav atbalstāms, akcentēja parlamentārietis.

Komisijas sēdē viedokli pauda vairāki eksperti. Viens no preambulas projekta autoriem, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits norādīja, ka nedz Satversmes 1.pants, nedz 2.pants netiek grozīts un preambula tikai papildinātu konstitūcijas pamatpantus.

Levits skaidroja, ka preambulas projektā ir minētas mazākumtautību tautību tiesības, tādā veidā novēršot ļaunprātības interpretācijas par konstitūcijas ievaddaļu. No preambulas teksta arī izriet atziņa, ka referendumā nevar likvidēt valsts demokrātisko iekārtu. Savukārt minētās kristīgās vērtībās ir vēsturiski saistāmas ar ikvienu Eiropas nāciju – tām nav nekāda sakara ar baznīcu, uzsvēra Levits.

Konstitucionālo tiesību eksperts jurists Lauris Liepa norādīja, ka par preambulas projektu ir norisinājusies visplašākā diskusija un arī no tiesību jomas pārstāvjiem ir saņemta konstruktīva kritika. Liepa atsaucās uz Levita pausto un norādīja, ka jaunajā preambulas projektā nav tieši minēts vārds “valstsnācija”, kas nozīmē mazāku pretrunīgumu.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) skaidroja, ka, lai gan preambulas projektā nav lietots vārds “valstsnācija”, taču tekstā ir skaidri atklāta šī vārda būtība. Viņa pieļāva iespēju, ka varētu diskutēt par vārda “pamatnācija” lietošanu līdzīgi, kā to savos spriedumos dara Satversmes tiesa un Administratīvā tiesa.

Savu viedokli komisijas sēdē pauda arī vēsturnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Skaidrīte Lasmane un citi eksperti.

Lasmane pozitīvi novērtēja to, ka projektā ir liela skaidrība par neatkarīgas, demokrātiskas un nacionālas valsts principiem, taču nepietiekams uzsvars ir likts uz liberālo individuālismu. Viņa norādīja, ka preambulas projekta ceturtā rindkopa ir samērā izplūdusi un ka to varētu likt preambulas komentāros.

Ceturtajā rindkopā teikts: “Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm”.

Agešins pauda nožēlu, ka sēdē savu viedokli nevarēja paust tādi eksperti kā bijušie Satversmes tiesas priekšsēdētāji Aivars Endziņš un Gunārs Kūtris, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un politoloģe Iveta Kažoka.

Čepāne informēja, ka Endziņš tika aicināts uz sēdi, taču slimības dēļ viņam nebija iespējams ierasties.

Kā ziņots, Satversmes preambulas jaunajā projektā vairs nav minēts “valstsnācijas” jēdziens. Koalīcijas partneriem izdalītajā skaidrojumā pausts – lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.

Līdz šim jurista Egila Levita piedāvātajā preambulas tekstā bija teikts: “(..) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī.”

Savukārt jaunajā projektā šis punkts skan šādi: “1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.”

Satversmes preambulas projektā arī pausts: “Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm.”

Apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, Latvija aizstāv savas intereses un dod pienesumu pasaules un vienotas Eiropas humānai, ilgtspējīgai un demokrātiskai attīstībai, paredz Satversmes preambulas projekts.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Konceptuālu atbalstu samazinātai PVN likmei pārtikai!

Draugiem Facebook Twitter Google+