Latvijā
Politika

Satversmes tiesa neatceļ aizliegumu komunistiem kandidēt uz Saeimu 16


Plāksne pie Satversmes tiesas.
Plāksne pie Satversmes tiesas.
Foto: LETA

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likuma norma, kas liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, “atbilstoši to interpretējot”, atbilst Satversmei, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Lieta tika ierosināta pēc Latvijas Krievu savienības (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas sūdzības par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem padomju komunistu aktīvistiem.

ST secināja, ka apstrīdētā norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kura palīdzību demokrātiska tiesiska valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus un valsts drošības iestādes no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Demokrātiska tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta.

ST arī secināja, ka apstrīdētā norma interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kas pēc 1991.gada 13. janvāra, darbojoties Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.

ST atzina, ka apstrīdētajā normā iekļautais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. To, vai pamattiesību ierobežojumam vēl joprojām ir leģitīms mērķis, ST vērtēja, ievērojot pašreizējo sabiedrības un valsts demokrātiskās attīstības pakāpi. ST secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nepieļaut to, ka persona, kura ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, varētu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Tātad apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis – demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Šāds mērķis ir izvirzīts atbilstoši pašaizsargājošās demokrātijas principam.

ST norādīja, ka valsts, sargājot savu demokrātisko iekārtu, ir tiesīga pastāvīgi vērtēt tās apdraudējuma pakāpi un lemt par ierobežojuma turpmāku saglabāšanu. Ja likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, ir nolēmis, ka apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums vēl joprojām ir nepieciešams, tad par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt regulējumu, kas ļautu attiecīgajai personai kandidēt Saeimas vēlēšanās un pieprasītu vienīgi norādi par tās dalību kādā no apstrīdētajā normā minētajām organizācijām.

Tiesa norādīja, ka apstrīdētā norma ir vērsta nevis pret ideju plurālismu Latvijā vai kādas personas politiskajiem uzskatiem, bet gan pret tādu personu, kura ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Vienlaikus apstrīdētā norma neliedz personai, uz kuru attiecas tajā iekļautais ierobežojums, aktīvi darboties politiskajās partijās un sabiedriskajās organizācijās.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Jau ziņots, ka Ždanoka šī gada martā nolika Eiropas Parlamenta deputātes mandātu, paziņojot, ka grasās balotēties Saeimas vēlēšanās, kas gan viņai ir liegts likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Kopš tā laika viņa ir aktīvi iesaistījusi akcijās krievvalodīgo skolu atbalstam, kas ir viens no LKS priekšvēlēšanu kampaņas uzsvariem.

Ždanoka iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņa ir iecerējusi vadīt LKS priekšvēlēšanu kampaņu, bet viņas dalība vēlēšanās būs atkarīga no ST lēmuma.

Ždanoka ST apstrīdēja Saeimas vēlēšanu likuma normas, kas nosaka to, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Viņas ieskatā šis likuma pants nav atbilstošs Satversmes pantiem, kuros noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par 21 gadu, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Jau vēstīts, ka Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Tādi pat vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir noteikti pašvaldību vēlēšanu likumā, tāpēc Ždanoka 1999.gadā ar tiesas lēmumu zaudēja Rīgas domes deputāta mandātu.

Lieta nonāca arī ST, kas 2000.gada augustā bija izvērtējusi vēlēšanu tiesību ierobežojumus valsts demokrātiskās attīstības, kā arī politisko un vēsturisko apstākļu kontekstā un konstatējusi, ka izvērtēšanas brīdī deviņus gadus pēc 1991.gada notikumiem parlamenta rīcība nebija nedz patvaļīga, nedz nesamērīga. ST gan tolaik atzinusi, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi nevar būt bez termiņa, ka tie nevar pastāvēt ilgstoši un tie ir regulāri jāpārskata.

2000.gadā Ždanoka pārsūdzēja šo lēmumu un aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas 2004.gadā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā, kas 2006.gadā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij.

Ždanokas lietā ECT atzina, ka tiesību kandidēt vēlēšanās ierobežojumu mērķis bija nevis sodīt tos, kas bija pret demokrātisko procesu integritāti, bet drīzāk izslēgt tādu personu dalību likumdošanas procesā, kuras aktīvi darbojušās partijā, kas vardarbīgā veidā mēģinājusi gāzt no jauna izveidoto demokrātisko režīmu valstī.

ECT atzina, ka, ievērojot Komunistiskās partijas iesaisti traģiskajos 1991.gada janvāra notikumos, bija saprātīgi uzskatīt, ka vadošās Komunistiskās partijas amatpersonas ietur antidemokrātisku pozīciju, ja vien ar aktīvām darbībām tās nav no šīs pozīcijas norobežojušās.

Ja Latvijas likumdevējs neturpinās strādāt pie ierobežojumu atcelšanas, ECT nākotnē varētu līdzīgās lietās nonākt pie pretēja sprieduma, tolaik par ECT spriedumu informēja Ārlietu ministrija.

ST ir bijuši arī citu personu iesniegumi par minētajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, taču tie tikuši noraidīti.

LA.lv