Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. janvāris, 2016
Drukāt

Satversmes tiesa pensijas nepārrēķinās. Saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

No Satversmes tiesā 2015. gadā iesniegtajiem 347 pieteikumiem 145 neatbilda likumā izvirzītajām prasībām, tāpēc tika noraidīti. Iespējams, iedzīvotāju nepamatotā vēršanās konstitucionālajā tiesā saistīta ar informācijas trūkumu par tiesvedības specifiku šajā tiesā, secina Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

A. Laviņš: – No 347 pieteikumiem, ko pagājušajā gadā saņēmām no iedzīvotājiem, izskatīšanai tiesas kolēģijās tika novirzīti 202. Diemžēl iedzīvotāji nereti aplam nosauc savu iesniegumu tiesai par konstitucionālo sūdzību, kurā lūdz tiesu atrisināt domstarpības, kas radušās, apsaimniekojot dzīvokli vai māju, vai sūdzas par pārlieku lieliem ūdens patēriņa rēķiniem. Tiesai pat lūdz pārrēķināt pensiju, jo tā ir pārāk maza. Tad mēs rakstām šiem cilvēkiem atbildi, ka šis nav jautājums, ko var atrisināt Satversmes tiesa. Paskaidrojam, kas jāņem vērā, lai sūdzību iesniegtu atbilstoši likuma prasībām. Šādas sūdzības mēs nenododam izskatīšanai kolēģijās, kurās ir trīs Satversmes tiesas tiesneši un kuru uzdevums ir lemt, vai ierosināt lietu vai atteikt to darīt.

No 202 pieteikumiem lietas tika ierosinātas 19 gadījumos, tostarp pēc 14 konstitucionālajām sūdzībām, jo tās formāli atbilda likuma prasībām. Pārējos gadījumos tika pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu. Šajos kolēģiju lēmumos mēs norādām atteikuma iemeslus. Biežākie atteikuma iemesli ir nepietiekami argumenti, piemēram, par sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizskārumu vai to, ka konkrētā tiesību norma ir neatbilstoša Satversmei.

Ja lieta ir ierosināta, pastāv noteikta kārtība, kā tiesneši pārbauda tiesību normas atbilstību valsts pamatlikumam. Noskaidrojam, vai parlaments šo likumu ir pieņēmis pareizajā procedūrā, vai likums ir pietiekami skaidrs. Mēs vērtējam to, vai konkrētais likums paredz kaut kādus ierobežojumus attiecībā uz cilvēku pamattiesībām. Piemēram, Satversmes 100. pants cita starpā atļauj brīvi paust savus uzskatus. Varētu rasties priekšstats, ka drīkst runāt un rakstīt par visu ko. Bet, ja runā par visu ko, nenosakot zināmas robežas, sabiedrība pati no tā var ciest. Tādēļ Krimināllikumā paredzēts, ka par rasu, etniskā un reliģiskā naida kurināšanu var draudēt kriminālatbildība. Ja kāds uzskata, ka šī Krimināllikuma norma ierobežo viņa tiesības, ir visas iespējas vērsties Satversmes tiesā, lai par to strīdētos.

Jāatceras, ka sūdzība netiks pieņemta, ja cilvēks nolēmis vērsties Satversmes tiesā, lai cīnītos par vispārējo labumu. To likumā noteiktajā kārtībā drīkst darīt deputāti, Valsts prezidents, tiesībsargs, Tieslietu padome savā jomā. Pastāv pietiekami daudz institūciju, kurām ir pienākums, konstatējot neatbilstības pamatlikumam, iesniegt sūdzību Satversmes tiesā.

Tiesai nav dota kompetence pašai piedomāt, kas tad tur īsti ir ar attiecīgās tiesību normas atbilstību valsts pamatlikumam. Sa­tversmes tiesa ir “likumu tiesa”, kas kontrolē, vai pieņemtie likumi atbilst Sa­tversmei. Tā nav ceturtā instance, kurā cilvēks vēršas pēc tam, kad beidzies process vispārējās jurisdikcijas vai administratīvajā tiesā.

Pievienot komentāru

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+