Latvijā
Politika

Jāveic būtiski grozījumi par valsts noslēpumu 3

Kārtība, kādā piekļuvi valsts noslēpumam nesaņēmuši cilvēki šo lēmumu var pārsūdzēt, neatbilst valsts pamatlikumam, secinājusi Satversmes tiesa (ST), skatot drošībnieka Raimonda Lazdiņa konstitucionālo sūdzību. Saeimai nāksies šos trūkumus labot.

Likums “Par valsts noslēpumu” paredz, ka atteikumu izsniegt speciālo atļauju vai jau izsniegtās atļaujas anulēšanu persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo nolēmumu. Ja arī SAB direktora lēmums iesniedzēju neapmierina, viņš to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Likums arī nosaka, ka persona, kas zaudējusi pielaidi, nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai ar to izbeidzamas darba (dienesta) attiecības. Tāpat šādiem cilvēkiem liegts turpmāk saņemt speciālās atļaujas.

ST ieskatā šāds regulējums ir pretrunā ar vismaz diviem satversmes pantiem – 92. (Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā) un 106. (Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai). ST arī secinājusi, ka atteikumu saņēmušie netiek pietiekami informēti par iemesliem. Tādēļ, pārsūdzot drošības iestāžu lēmumu, viņiem var nebūt pieejama nepieciešamā informācija par to, kādas valsts drošības iestāžu šaubas tai jāatspēko, lai īstenotu savas tiesības tikt uzklausītai. Tādēļ tiesas spriedumā noteikts, ka konkrētās likuma normas atzīstamas par spēkā neesošām no 2018. gada 1. jūlija.

Saeimā ar likumu “Par valsts noslēpumu” strādā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tās priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim (“Vienotība”) ST lēmums nav pārsteigums. “Tas jau bija gaidāms. Tuvākajā laikā iepazīsimies ar sprieduma pilno tekstu. Tad rīkosim komisijas sēdi, uz kuru aicināsim arī visas iesaistītās puses – SAB, Drošības policiju, Iekšlietu ministriju un citus, lai kopīgi meklētu visiem pieņemamu regulējumu,” teica Latkovskis. Īpašas manevra iespējas gan deputātiem šeit nav – no ST sprieduma noprotams, ka atteikumu saņēmušajiem būs jāļauj atteikumu pārsūdzēt tiesā.

Iespējams, risinājuma meklēšanā būs jāiesaistās arī Saeimas Juridiskajai komisijai. Tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) pieļāva, ka būs nepieciešams pilnveidot procesuālo regulējumu par slēgtām tiesas sēdēm. Bērziņš atgādināja, ka arī viņa partijas biedrenei un NA kandidātei uz Rīgas mēra amatu Baibai Brokai bijušas liegtas iespējas uz taisnīgu tiesu un nav bijis iespējams uzzināt, kādēļ viņai netiek piešķirta pielaide.

ST ņēmusi vērā to, ka valsts drošības interešu aizsardzības labad nebūtu pieļaujama apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no kāda brīža pagātnē vai no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas. Taču, kamēr Saeima nebūs novērsusi spriedumā minētos pamattiesību ierobežojumus, speciālo atļauju anulēšanas procesā attiecībā uz personas procesuālajām tiesībām piemērojami ST sprieduma secinājumi (tostarp arī par informēšanu un uzklausīšanu).

SAB sola ievērot ST spriedumā norādīto. “Kopumā jāsecina, ka valstī tiks izmainīta procesuālā kārtība, kādā turpmāk tiks veiktas personu pārbaudes, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, kā arī atteikuma izsniegt speciālo atļauju pārsūdzības kārtība. Satversmes tiesas spriedums nemainīs SAB funkcijas. SAB kā valsts drošības iestāde turpinās veikt likumā noteiktos uzdevumus, tajā skaitā pārbaudes par tām personām, kurām ir nepieciešams strādāt ar klasificēto informāciju,” informēja biroja pārstāve Iveta Maura.

Sūdzības autoram Raimondam Lazdiņam 2013. gadā pēc telefonsarunu noklausīšanās skandāla ar Drošības policijas (DP) lēmumu tika atņemta pielaide un viņš zaudēja starptautiskās lidostas “Rīga” Drošības departamenta direktora amatu. Lazdiņš pielaides anulēšanu pārsūdzēja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram un vēlāk ģenerālprokuroram, bet viņi atstāja spēkā DP lēmumu.

LA.lv