Sauc sevi par labējiem, bet grib dzīvot sociālismā 0
Latvijas iedzīvotājiem pašiem nav skaidrs, kāda ir viņu politiskā orientācija, un sociologs Arnis Kaktiņš to skarbi sauc par “šizofrēniju”.
A. Kaktiņa vadītais pētījumu centrs SKDS pēc nevalstiskās organizācijas “PopularesLatvija” pasūtījuma aptaujājis 1000 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus, lai noskaidrotu viņu politisko pārliecību. Atklājies, ka 35 procenti aptaujāto uzskata sevi par galēji labējiem vai drīzāk labējiem un tikai 11 procenti atzīst sevi par kreisajiem. Pirms gada, kad tika veikts līdzīgs pētījums, pašpasludinātu kreiso bija vairāk – 16 procenti. Aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju gan atzinuši, ka viņiem grūti pateikt savu politisko noskaņojumu, bet piektdaļa esot starp labējiem un kreisajiem, tātad – pa vidu. Interesanti, ka latvieši biežāk sliecas sevi uzskatīt par labēji noskaņotiem nekā krievi.
Savukārt, kad pētnieki jautājuši, piemēram, kam jārūpējas par cilvēkiem vecumdienās, kam jāgādā mājokļi, respondenti lielākoties sniedza atbildes, ka par to jārūpējas valstij, kas liek domāt, ka Latvijas iedzīvotāji tomēr ir vairāk kreisi noskaņoti, nekā paši atzīst.
Tāpat pašvērtējumā tikai 16 procenti bija konservatīvi un 28 procenti bija liberāļi, bet atbildes uz jautājumiem liecināja, ka patiesībā 50 procenti aptaujāto ir konservatīvie un tikai deviņi procenti ir liberāli noskaņoti.
Kad respondentiem lūdza izvēlēties, kādi ir, viņuprāt, valsts galvenie uzdevumi, lielākā daļa – 58 procenti aptaujāto – izvēlējās tos valsts uzdevumus, kas raksturo sociālistisku valsti. Tikai seši procenti izraudzījās liberālās valsts modeli, bet 28 procenti – konservatīvās valsts modeli. Izraugoties sev tīkamāko valsts modeli, aptaujātie lasīja tikai valsts uzdevumu aprakstu; viņiem netika teikts, kādu politisko virzienu tie raksturo. A. Kaktiņš arī norādīja, ka, salīdzinot ar 2012. gadu, šogad ir krietni vairāk sociālistiski noskaņoto – pagājušā gada aptaujā tādu bijis vien 47 procenti. A. Kaktiņš uzskata, ka šāda politiskās orientācijas “šizofrēnija” varētu veidoties galvenokārt tāpēc, ka cilvēki lielākoties nezina, ko viens vai otrs jēdziens nozīmē.
