Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. jūlijs, 2013
Drukāt

Sauc visus mājās

atgr52

Katram ir tiesības dzīvot tur, kur viņš vēlas, taču vislabāk būtu palikt savā tēvu zemē. Kādēļ tik daudzi tomēr izlēmuši aizbraukt? Kā apturēt daudzskaitlīgo migrāciju? Vai varam gaidīt, ka tuvākajos gados Latvija piedzīvos reemigrācijas vilni?

 

Par šiem jautājumiem konferencē “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2013” diskutēja Saeimas deputāti, ministri, dažādu trimdas un pašmāju organizāciju pārstāvji un pētnieki, nonākot pie secinājuma, ka galvenais ir nezaudēt saikni ar savu valsti. Tas varētu būt stimuls kādreiz tomēr atgriezties – ja ne pašiem, tad vismaz bērniem vai bērnubērniem.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, atklājot konferenci, teica, ka valsts politikai ir jābūt vērstai uz savu pilsoņu skaita saglabāšanu, rūpējoties par viņu pēcnācējiem un stiprinot saikni starp valsti un tās iedzīvotājiem. Tādi gludi un pareizi vārdi! Katram reāli domājošam gan ir skaidrs, ka reemigrācijas jautājumi nav nedz vienkārši, nedz viegli risināmi un ka visiem aizbraukušajiem, kurus gribam saukt atkal mājās, viena recepte noteikti neder.

Vairāki pētījumi liecina, ka tieši bezdarba un mazā atalgojuma dēļ cilvēki lielākoties atstājuši un vēl joprojām pamet Latviju. Jā, varbūt var teikt, ka no krīzes bedres tagad esam izrāpušies, taču neviens diemžēl nespēj atbildēt, kad pienāks jūtamākas pārmaiņas un vai tās būs neatgriezeniskas. Latvijas ekonomiskā stabilitāte noteikti vairotu patiesu vēlmi atgriezties.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe atzina, ka vēl joprojām nav precīzu datu, cik Latvijas pilsoņu jau pastāvīgi dzīvo ārzemēs – kopējais skaits varētu no 250 000 līdz 300 000. Turklāt būtiskas atšķirības pastāv starp vecajiem trimdiniekiem, kuri bija spiesti aizbraukt Otrā pasaules kara beigās, un jaunajiem, kuri Latviju atstājuši nesen, taču pamazām šīs diasporas tomēr tuvinoties.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende tostarp priecājās, ka iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos piedalījās 509 dalībnieki no latviešu diasporas ārzemēs, bet šogad šis skaitlis gandrīz jau trīskāršojies. Nupat notikušie koru kari internetā skatīti 69, bet svētku atklāšana – 60 valstīs. Arī virtuāla saikne, kas kļūst arvien plašāka, ir ļoti svarīga. Tos, kuriem nav zudusi interese par Latvijā notiekošo, var un vajag uzrunāt. Ne mazāk svarīgi – atbalstīt tā dēvētās svētdienas skolas ārzemēs, lai ārpus Latvijas dzimušajām tautiešu atvasītēm nezustu valodas prasme. Starp citu, Lielbritānijā jau darbojas 16 latviešu skoliņas, tuvākajā laikā plānots izveidot vēl trīs.

Konferences dalībnieki pozitīvi vērtēja pēdējos grozījumus “Pilsonības likumā”, kas beidzot atzīst dubulto pilsonību.

Likums tagad nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājama tiem, kuri ieguvuši citas Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Dubultpilsonība būs iespējama arī citos gadījumos, piemēram, ja ārvalsts pilsonība iegūta laulību vai adopcijas rezultātā.

Izmaiņas likumā paredz, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Atgādinām, ka grozījumi “Pilsonības likumā” stāsies spēkā šā gada 1. oktobrī.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+