Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. jūnijs, 2012
Drukāt

Saucēja balss tuksnesī (1)

vitols_leta2

Vītola un Andrejeva k-gu brīdinošās balsis sadzird tautā, bet nevis Latvijas politiskajā telpā, kas nav tuksnesis. Par to jāuztraucas vēl vairāk.

 

Pagājšpirmdien “Latvijas Avīzē” lasījāt pazīstamā sabiedriskā darbinieka, ilgus gadus ārzemēs uzņēmējdarbībā strādājušā Viļa Vītola rakstu “Par stingru rīcību”. Ar lielu dzīves pieredzi bagātais Vītola k-gs varas iestādēm ieteica enerģiski rīkoties pret valsts pamatu drupinātājiem, kas pēdējā laikā ļoti sarosījušies. Piemēram, bēdīgi slavenais A. Gapoņenko pieteicies krievvalodīgos vest uz barikādēm. Jau zināmie Osipovs, Lindermans kopīgi ar kādu Ilarionu Girsu izziņojuši vēl vienas prokrieviskas partijas konstruēšanu no citām divām. Tā kā ir iemesls nopietnām bažām par valsts drošību un V. Vītols pavisam konkrēti ierosināja veikt “preemptīvus” jeb apsteidzošus pasākumus, kas praktiski nozīmētu dažu valstij kaitīgu personu izraidīšanu no valsts, no Latvijas. Valsts pastāvēšanas un demokrātijas saglabāšanas labā.

Sekojošās “Latvijas Avīzes” lasītāju atsauksmes par V. Vītola rakstu un tajā pašā pirmdienā publicēto G. Andrejeva – bijušā ārlietu ministra un Eiropas Parlamenta deputāta – interviju bija atbalstošas. Cilvēki vaicāja, ko saka amatpersonas.

Kad amatpersonas publiski neteica neko, avīzes līdzstrādnieks Ģ. Zvirbulis vairākas no pašām augstākajām iztaujāja. Pats par sevi saprotams, ka visas tās Vītola kungu cienot. Bet…

Atšķirībā no V. Vītola k-ga amatpersonas nevarot būt tik jūtīgas, tām jārūpējas par likumīgumu, valsts interesēm un citām svarīgām lietām. S. Āboltiņas k-dze, Saeimas priekšsēdētāja, piemēram, gluži pareizi skaidro, ka Lindermana kungu nevarot “vienkārši izraidīt bez kāda juridiska pamatojuma”. Patiešām.

 

Bet, ja tāda juridiska pamatojuma Latvijas likumos vai citādos likuma dokumentos trūkst, tad tas ir jāizstrādā un likumos jāieraksta. Vai gan likumdevēji to nesaprot?

 

Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs O. Kalniņa k-gs atrunājas, par V. Vītola ierosmēm spriezdams, ka esot jāskatās uz “valsts interesēm”. Tas pareizi, bet vai kaitnieku izraidīšana šīm interesēm kaitētu? Vēl nesaprotamāk, ka “mazām valstīm jābūt asprātīgām, jāsaprot, kur var runāt un kur ne… Latvija nevar atļauties provokatīvi un asi izrunāties”. Vēl vienas Saeimas komisijas vadītājs A. Latkovska k-gs avīzes līdzstrādniekam teic, ka labākais, ko “varam darīt”, ir “rūpēties, lai valsts drošību sargājošās iestādes darbotos aktīvi un profesionāli”. Atkal pareizs norādījums, bet vai pilsoņi uztrauktos un rakstītu valdībai priekšlikumus, ja tā aktīvā darbība norisinātos? Laikam, ka ne…

Manuprāt, kā V. Vītola k-ga, tā G. Andrējeva k-ga publikācijas izraisa ļoti nopietnas politiskas pārdomas, un mūsu avīzes lasītāju atsauksmes rāda, ka abu autoru sa-traukums ir uztverts, un tas ir satraukums par valsts pamatu graušanu vai citādi apzīmējamu darbību, ko veic zināmi spēki vai personu grupas.

Kāda vai kādu citu politisku spēku bezrūpīga attieksme pret aprakstīto rada jauna, citāda satraukuma rašanos.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Valsts pamati ir tik vaji un nenozimigi ka tie drup pasi no sevis un nemaz nav japieliek seviskas pules lai tos sagrautu pavisam.

Draugiem Facebook Twitter Google+