Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. augusts, 2015
Drukāt

Saudzīga pēdu aprūpe vasarā

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lai gan vasarā pēdas vaļējos apavos jūtas brīvāk, tās arvien prasa rūpīgu kopšanu, jo kāju sēnes nekur nepazūd!

Klikatiņas nost!

Vasara šķiet īstais laiks, lai kājās uzmauktu iešļūcenes un dotos dienas gaitās, tomēr šādus apavus vajadzētu izvēlēties pēc iespējas retāk un tikai pludmalē, pirtī vai pie baseina.

Klikatas nav slikta izvēle, ja to valkāšanai nebūtu nelabvēlīgas blaknes. Staigājot šādos apavos, zole pastāvīgi sitas pret pēdu, īpaši traumē papēdi un veicina sabiezējumus. Rūpēs par pēdu ieteicami apavi, kas tai pieguļ un kam papēža augstums ir līdz 3–4 cm.

Staigāšana basām kājām labvēlīgi ietekmē visu organismu, jo nopļautās zāles rugāji, takas akmentiņi, skujas un pludmales smiltis stimulē asinsriti un norūda ādu, tomēr pastiprināti to arī traumē, veicinot infekciju attīstību. Turklāt saule, pludmales smiltis un jūras ūdens izteikti sausina pēdu ādu, tāpēc vasarā tā sāk pastiprināti zvīņoties, lobīties vai rodas plaisas un sabiezējumi. Šo iemeslu dēļ āda kļūst jutīgāka pret dažādām infekcijām, tāpēc basām kājām nevajadzētu doties uz baseinu, pirti vai pludmales ģērbtuvēm!

Cita nelaime ir nepiemēroti un neērti apavi, kas rada tulznas un noberzumus. Šķiet, pat iepriekšējā vasarā ērtās kurpes tagad atkal no jauna jāievalkā. Vēl arī pastiprināta kāju svīšana un nepatīkams aromāts… Parasti šādas sūdzības rodas, aujot pārāk ciešus, neelpojošus sintētiska materiāla apavus. Bet pastiprināta pēdu svīšana rada labvēlīgu vidi infekciju attīstībai.

Ne tikai skaistuma problēma

Ar pēdu ādas un nagu sēnēm inficējas ne tikai baskāji. To attīstību veicina gan pazemināta imunitāte un citas slimības, piemēram, cukura diabēts un psoriāze, gan pēdu ādas vai nagu traumas un mikrotraumas.

Aizdomām par infekciju vajadzētu rasties, pamanot specifiskās pazīmes: ādas zvīņošanos un lobīšanos, apsārtumu, niezi, izsitumus un plaisas, nagu sabiezējumu un deformāciju, drupšanu vai atdalīšanos no naga gultnes, krāsas pārmaiņas (nagi kļūst dzelteni vai brūni), svītru un plankumu parādīšanos.

Pie ārsta jādodas, tiklīdz atklājas pirmie simptomi. Lai dakteris vizītes laikā varētu paņemt ādas vai naga paraugu precīzam laboratoriskajam izmeklējumam, pirms apmeklējuma nevajag lietot pretsēņu medikamentus.

Ādas sēņu ārstēšana ilgst vidēji 2–4 nedēļas, bet cīņa ar nagu sēni var turpināties pat pusgadu vai līdz brīdim, kad infekcijas skartā naga vietā izaug jauns.

Infekcija ir lipīga, tāpēc ārstēšanas laikā jāievēro personiskās higiēnas prasības un rūpīgāk jākopj vannas istabas virsmas: dušas kabīne vai vanna, grīda, kā arī apavi, manikīra un pedikīra instrumenti, jo citiem mājiniekiem mazināsies infekcijas risks.

Bojātie kāju nagi jānogriež, tiklīdz tie atauguši, jo ārsta izrakstītie lokāli lietojamie medikamenti tad labāk iesūcas un aktīvāk cīnās ar infekcijas izraisītāju. Pavisam nopietnos gadījumos zāles jālieto arī iekšķīgi.

Skābā vidē sēnes neaug

Kvalitatīvas rūpes par veselību sākas, vēl pirms problēma piemeklējusi. Tāpēc pēdas vēlams mazgāt regulāri, bet ne biežāk kā 1–2 reizes dienā, izmantojot vēsu ūdeni un ziepes ar neitrālu pH (aptuveni 7) līmeni. Pārāk bieži mazgājot ar ziepēm, pēdu āda kļūst sausāka.

Ne biežāk kā reizi nedēļā ieteicams 5–10 minūtes vannot kājas +37…+38 °C ūdenī, kam pievienots speciālais vannas sāls.

Jāizvairās no ziepēm un dušas želejām, jo tās sausina ādu, bet, ja pastiprināti svīst kājas, der izmantot ozola mizu novārījumu.

Pēdu sabiezējumus var maigi paberzēt ar vīli vai pumeku, bet tas jādara sausai ādai. Nevajadzētu pārāk aizrauties ar biežu un intensīvu vīlēšanu, jo tādējādi var gan bojāt dziļākos ādas slāņus, gan izraisīt pretēju efektu – vēl lielāku ādas sabiezējumu.

Nomazgātās pēdas, it īpaši pirkstu starpas, rūpīgi jānosusina, jo mitrās un siltās vietās ātrāk rodas izsutumi un pievienojas sēņu infekcija.

Visbeidzot, kad pēdas ir sausas, tās jāieziež ar krēmu. Vakarā piemērots barojošs, no rīta – mitrinošs. Ja kājas pastiprināti svīst, priekšroka dodama mitrinošiem krēmiem un aptiekās nopērkamajiem pretsviedru līdzekļiem.

Pēdu vīli, pumeku ieteicams palaikam nomazgāt ūdenī, kam pievienots nedaudz etiķa vai citrona sulas. Ar šķīdumā samitrinātu drāniņu der izslaucīt arī apavu iekšpusi – sēnēm nepatīk skāba vide.

konsultējusi veselības centru apvienības poliklīnikas “Pļavnieki” dermatoloģe KRISTĪNE SALAKA

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+