Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. maijs, 2014
Drukāt

Kāpēc joda tinktūra un briljantzaļā šķīdums neder dezinficēšanai. Ko labāk lietot? (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Darbā vai atpūtā radušos ievainojumu vajag iztīrīt, lai pušumā neattīstītos infekcija. Kuru dezinficējošo līdzekli izvēlēties?

Kaut gan ārsti arvien biežāk atgādina, ka tādi izsenis zināmi antiseptiskie līdzekļi kā ūdeņraža pārskābe, joda tinktūra un briljantzaļā šķīdums aizkavē dzīšanu, tautā tie joprojām ir iecienīti.

– Izvēli nosaka produkta pazīstamība un cena. Katrs vadās pēc savas pieredzes. Ja kāds preparāts reiz palīdzējis, rodas pārliecība, ka tas glābs arī nākamajā reizē. Taču jebkurā gadījumā stipri asiņojošas un durtas brūces pēc dezinficēšanas būtu jāparāda ārstam, – iesaka Kamēlijas aptiekas farmaceite Baiba Bogomazova.

Joda tinktūru un briljantzaļā šķīdumu drīkst izmantot tikai ievainojuma malu apstrādei, vislabāk tos uzklājot ar vates kociņu. Pirmais līdzeklis ir kairinošāks un kodīgāks, jo veidots uz spirta bāzes un, nepareizi lietots, var apdedzināt audus.

Jāņem vērā, ka dažiem pret jodu mēdz būt alerģija, kas parasti izpaužas ar apsārtumu, tūsku un niezi, bet var būt arī elpas trūkums. Ādai saudzīgāks ir jodu saturošais šķīdums un ziede Betadine, taču alerģijas gadījumā, visticamāk, arī jaunās paaudzes izstrādājumi nebūs piemēroti.

Ja brūce stipri asiņo, ieteicama ūdeņraža pārskābe, jo tā ne tikai dezinficēs, bet arī palīdzēs apturēt asinis. Aptiekāre par labu antiseptisku līdzekli vēl atzīst vāju (maigi rozā) kālija permanganāta šķīdumu.

Pēdējā laikā mediķi iesaka mazgāt brūci ar fizioloģisko jeb 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu, kas parasti nopērkams ampulās vai flakonos pret ārsta recepti, taču, ja ievainojumā iekļuvuši netīrumi, ar to vien nepietiks.

Viens no jaunākajiem antiseptiskajiem līdzekļiem ar plašu iedarbības spektru ir Octenisept šķīdums, aerosols un gels. Tas nekairina ādu un ir piemērots visdažādāko traumu gadījumā, taču maksā dārgāk nekā vecākās paaudzes līdzekļi.

Turklāt aptiekās ir nopērkami ne tikai parasti plāksteri, bet arī tādi, kas piesūcināti ar dezinficējošām vielām, piemēram, ar alvejas ekstraktu. Lai pārsējs nepieliptu pie sulojošām brūcēm, izmanto speciālu sietiņveida antiseptisku plāksteri.

Ja gadījies uzberzt tulznu, pūsli nevajag pārdurt, bet gan uzlīmēt koloidālo plāksteri, kas to nolīdzinās. Noberzums ātrāk sadzīs, arī lietojot Panthenol krēmu vai ziedi. Rētaudu veidošanos un brūces aizvilkšanos veicinās Solkoseril gels vai ziede. Nobrāzumus un citus nelielus ievainojumus var dezinficēt un ātrāku dzīšanu iespējams panākt ar Bepanthen plus krēmu.

Brūces sadziedēt palīdzēs arī speciāla ziede, kas satur audu atjaunošanos stimulējošo metiluracilu. Kā stāsta B. Bogomazova, sen zināmo Višņevska ziedi strutaina iekaisuma gadījumā ārsti vairs neiesaka, taču pircēji to pieprasa, jo pieredze liecina, ka šis līdzeklis labi izvelk strutas. Viņa piedāvā to izmantot kompresēm un reizi dienā nomainīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Un kur var dabūt veco, labo Rivanolu?

  2. Atkal kādai medfirmai vajadzīgs noiets 🙁

Draugiem Facebook Twitter Google+