Publicitātes foto

Saulainā dārza utopija
 0

Literatūras bestselleru nonākšana uz ekrāniem nav retums, un tā noticis arī ar amerikāņu rakstnieces Luisas Lorijas zinātniskās fantastikas romānu „Devējs“.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Veselam
“Es mazliet samulstu, kāpēc rentgens rokai, bet man jāizģērbjas!” Sieviete dalās pieredzes stāstā par radiologa apmeklējumu 17
Lasīt citas ziņas

Tas iznāca 1993. gadā un jau ir iemantojis paliekošu vietu šī žanra literatūrā. Grāmatas galvenais varonis ir divpadsmitgadnieks Jona, kurš dzīvo šķietami ideālā pasaulē, kur valda perfekta kārtība. Pēc šādas premisas veidota arī filma – atainotā sabiedrība, kurā nav ne karu, ne ciešanu, neprasa no cilvēkiem arī izvēles brīvību, līdz parādās kāds, kas uzdrošinās sadumpoties, pretdarbojoties sistēmai un tā draudot saņemt sodu.

Filmas aktieru ansamblī kopā spēlē mazāk zināmi aktieri, kā, piemēram, Jona lomas atveidotājs, jauniņais austrāliešu aktieris Brentons Sveitss, gan nu jau ekrāna klasiķi – Merila Strīpa un Džefs Bridžess. Nosaukumā minēto „devēju“ atveido Bridžess – viņš ir pagātnes atmiņu glabātājs, kurš vienīgais spēj nodot tālāk to, ko mēs saprotam ar īsto pasauli – dažādās emocijas, ko raisa priecīgi un sāpīgi notikumi. Jona šīs zināšanas negrib paturēt tikai pie sevis, bet dalīties ar citiem, tā kļūstot par bīstamu elementu esošās sabiedrības drošai eksistencei. Uz šādu konfliktu – nepaļaušanos uz esošo kārtību, bet sākot par to uzdot jautājumus – balstās ne viena vien fantāzijas žanra klasika: „Fārenheita 451“ (1966), „Logana bēgšana“ (1976), „1984“ (1984) un citas. Ne velti Lorijas romāns mērķēts tieši uz jauniešu auditorijai, kuru vecumam raksturīgi protesti un sacelšanās pret pieaugušo iedibināto kārtību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr filma būs saistoša ne tikai jauniešiem, jo runā par visiem saprotamām vērtībām un dara to vizuāli izteiksmīgi. Saulainā Epkotu dārzu, kā filmā sauc perfekto pasauli, vide radīta tonāli izteiksmīga, sterila, bet arī ļoti saistoša. Bridžess ir viena no galvenajām filmas atslēgām, jo aktieris Devēja lomā pārliecinoši rada viedā tēlu, kurš ir ne tikai gudrs, bet arī iejūtīgs.

Filmas režisors ir austrālis Filips Noiss, kurš kopš 1990. gada veiksmīgi strādā Holivudā, bet ir atgriezies arī dzimtajā Austrālijā, kur veidojis virkni balvu saņēmušo filmu „Rabbit-proof Fence“ (2002)). Tomēr no sīkvelu veidošanas gan ir atteicies – 2010. gada režisētajai asa sižeta filmai „Solta“ ar Andželīnu Džoliju galvenā lomā plānots turpinājums, kuru Noiss nevēlējies uzņemt. Tas parāda to, ka Noisam neinteresē pilnībā iekļauties Holivudas mašinērijā, bet gan censties saglabāt savu individuālu pieeju katram projektam atsevišķi.

UZZIŅA:


„Devējs“/ The Giver

ASV, 2014

Režisors Filips Noiss

Lomās: Brentons Sveitss, Džefs Bridžess, Merila Strīpa, Keitija Holmsa, Teilore Svifta u.c.

Kinoteātros „Citadele“, „Multikino“, „Cinamon“ no 29.08.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.