Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. septembris, 2014
Drukāt

Viesojamies konkursa “Eiropas gada pašvaldība” Latgales novados

Foto - Linda RumkaFoto - Linda Rumka

Viļakas novada bibliotēkā pie sienas aplūkojams milzīgs musturdeķis, ko no 675 kvadrātiņiem par godu Viļakas pilsētas dzimšanas dienai radījušas rokdarbnieces no pašu un blakusnovadiem. Par bibliotēkas vēsturi stāsta tās vadītāja Vija Circāne.

Labākā vieta tavām mājām 


Viļaka. 5923 iedzīvotāji, apvienojusies Viļakas pilsēta, Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagasts.

“Šeit ir vietējo – Susājas pagasta – iedzīvotāju dvēseles nospiedumi: prieki, bēdas, asaras, darbi,” izrādot kolekciju ar novadnieku roku darinājumiem – segām, cimdiem, gald­autiem un māla podiem – kultūrvēstures muzeja “Vēršukalns” drēbju klētī, stāsta Aldis Pušpurs.

Klusajā Susājas pagastā palicis vien 800 ļaužu, krustceļu robežzīme rāda – pa kreisi līdz Balviem 29 kilometri, pa labi līdz Abrenei – 22 kilometri. Tāpēc saglabāt savējo tradīcijas, roku darbus un prasmes šķiet īsti laikā un vietā. Tagad pagasts iekļāvies Viļakas novadā, kurš atrodas vien 8 kilometrus no Vientuļu robežpunkta un kopumā 66 kilometru garumā robežojas ar Krieviju. “Mēs esam Eiropas Savienības sākums, saule aust šeit!” lepni saka Viļakas domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs un atzīst, ka robežas tuvums bijis izdevīgs novada attīstībai – ceļi uz robežu noasfaltēti un sabiedriskais transports sakārtots tā, lai no jebkura pagasta centra, no rīta izbraucot, vakarpusē varētu tikt uz mājām. Un neskatoties uz to, ka divas skolas pērn novadā slēgtas, priekšsēdētājs atklāj: “Mēs piemaksājam saviem skolotājiem, tāpēc viņu algas nav mazas. Turklāt pašvaldība saviem skolēniem nodrošina brīvpusdienas no pirmās līdz pat divpadsmitajai klasei.”

Bet kā iesaistīt un ieinteresēt novadā palikt jauniešus? Atbalstot vietējo centienus attīstīties – tāpēc Viļakas novada pašvaldība, kā vien var, palīdz attīstīties mototrasei “Baltais briedis”, Šķilbēnu pagastā ierīkota apgaismota slēpošanas trase. Gana aktīvi bijuši arī paši jaunieši, izveidojuši hokeja laukumu un sagatavojuši nepieciešamo inventāru ielas vingrošanai, bet vasarā organizē brīvdabas kinovakarus. Īpašs lepnums novadā ir Medņevas jauniešu iniciatīvu centrs “Sauleszieds”, kurā pieejamas dažādas galda spēles, interneta pieslēgums un trenažieru zāle. Centra vadītāja Karina Aleksejeva pirms vairākiem gadiem atgriezusies dzimtajā Medņevā no darba Īrijā. Tāpat pēc mācībām un dažiem darba gadiem no Rīgas dzimtajā pilsētā atgriezusies Santa Bondare, kas veido un vada Viļakas novada tūrisma informācijas centru. “Daudzi draugi mani nesaprot, bet šobrīd redzu, ka arvien vairāk jauniešu atgriežas dzimtajos novados, lai strādātu un dzīvotu,” atzīst Santa.

Ar īpašu lepnumu Viļakā stāsta par novada bibliotēku, kurai pērn nosvinēta 100 gadu jubileja – tāpēc izremontētajās telpās iekārtota īpaša piemiņas vieta jeb minimuzejs ar dažādiem priekšmetiem un grāmatām, kas atgādina par gadsimtu garo bibliotēkas vēsturi.

Par to, ka šeit ir cilvēki, kuri vēlas līdzdarboties, liecina kuplais pašdarbnieku pulks – četras kapelas, 10 etnogrāfiskie ansambļi, divi cittautu kolektīvi, trīs deju kolektīvi, koris un 15 dažādi bērnu kolektīvi, tāpēc iepriekšējos Dziesmu svētkos piedalījās 17 novada kolektīvi.

Daudzo ideju pilsēta


Dagda. 8634 iedzīvotāji

Foto - Linda RumkaFoto - Linda Rumka

“Kas jauns Dagdā?” vaicā vērtēšanas komisija, kas pirms diviem gadiem jau viesojusies viesmīlīgajā novadā. “Jaunumu mums ir daudz – esam iegādājušies jaunu rentgena aparātu un iekārtojuši fizioterapijas kabinetu, bet skolās, lai ēdiens būtu lētāks, veselīgāks un daudzveidīgāks, esam atteikušies no firmu pakalpojumiem un gatavojam atkal paši. Vecāki priecīgi piedalās, bērniem labāk garšo, un maciņi netukšojas tik ātri,” stāsta novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure. Komisija apskatīja vietas Dagdas novadā, kas vienlaikus ir domātas gan jauniešiem, gan iedzīvotājiem, gan arī tūristiem. Piemēram, Dagdas novada jauniešu iniciatīvu centra “Parka rozes” lielajā mājā vietas pietiek visiem – pirms diviem gadiem atvērtais centrs tapis ar Šveices sadarbības partneru atbalstu. “Mēs šeit aicinām ikvienu, kas izskatās ne jaunāks par 13 un ne vecāks par 25 gadiem. Te ir nodarbības, filmu vakari, portatīvie datori un pat hostelis, kur pārnakšņot pie jauniešiem atbraukušajiem draugiem no citām jauniešu organizācijām. Blakus izveidots arī daudzfunkcionāls sporta laukums – vasarā te tiek spēlēts basketbols un citas spēles, bet ziemā tas pārtop par slidotavu,” stāsta jaunieši.

Ezernieku pagasta Jaundomes muižā, kas atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā, izveidots vides izglītības centrs un ekspozīciju zāle. Centra saimnieks Armands Pudniks te stāsta par ūdens faunu un floru. Kāpēc līni sauc par “dūņu cūku”, kuras zivis grib noķert ikviens makšķernieks, un kāpēc Dagdai pērn tikušas 100 licences sliktā putna – kormorāna – izšaušanai, to visu var uzzināt, klausoties gida stāstījumā.

Bet Ķepovas pagastā durvis vēris otrs vides izglītības un kultūras centrs “Ķepa”. Tajā izveidota meža tēmai veltīta ekspozīcija, kas apmeklētājiem dod ieskatu pārsteigumiem bagātajā meža pasaulē. Arī “Ķepas” vadītāja Inga Sergejeva ir viena no tiem jaunajiem cilvēkiem, kas no Rīgas atnākusi dzīvot uz laukiem Latgalē. “Lai dzīvnieki neuzbruktu, vispirms uzvesties jāiemācās pašiem cilvēkiem. Un to mēs šeit bērniem un pieaugušajiem mācām – kas jāzina, mežā vai uz ceļa satiekot mežacūku mammu, kādas sēnes ir ēdamas un kāpēc vilks ir gada dzīvnieks,” stāsta centra vadītāja. Kas zina, varbūt ekspozīcijā redzamās divas mežacūkas pēc Āfrikas mēra epidēmijas būs reti apskatāmi eksemplāri tikai muzejos. Trofejas muzejam dāvinājuši arī vietējie mednieki, bet fotogrāfijas, kas uz centra sienām ataino dabu no ezeriem un mežiem Dagdas novadā, fotografējis vietējais mākslinieks Pēteris Murāns.

Pilsēta ar māju sajūtu


Daugavpils. 100 006 iedzīvotāji

Foto - Linda RumkaFoto - Linda Rumka

Daugavpils pērle – tā šobrīd varētu saukt pērn Dinaburgas cietokšņa ēkā atklāto Marka Rotko mākslas centru, kuru pirmajā darbības gadā apmeklējuši vairāk nekā 90 tūkstoši interesentu, no tiem ceturtā daļa – ārzemju viesi. Šogad plānots palielināt apmeklētāju plūsmu vēl par 15% un arvien vairāk apgūt un atjaunot senā cietokšņa teritoriju. Viens no pēdējiem rekonstrukcijas darbiem ir šogad atklātie atjaunotie Nikolaja vārti un tilts. Agrāk pa šiem vārtiem Krievijas impērijas cari un augstmaņi devās uz Eiropu, bet pēc vārtu restaurācijas ikvienam ir iespēja gan izjust senā Daugavpils cietokšņa un tā vārtu varenību un nozīmi, gan sajust gadsimtu veco vēstures elpu, kas saglabāta un klusi stāsta par piedzīvoto. Ne velti arī šis projekts pretendējis uz Latvijas Arhitektūras gada balvu. Neskatoties uz darbiem un rekonstrukcijas plāniem, cietokšņa teritorijā joprojām ir mājvieta gandrīz 1200 daugavpiliešiem.

Cietoksnis ir sakārtota vide, kur atpūsties pašiem pilsētniekiem, tomēr vienlaikus objekts, kas vairāk orientēts uz tūristu piesaisti. Cik pretimnākoša Daugavpils pilsēta ir radošam un aktīvam pilsētas iedzīvotājam? Ņemot vērā tās nacionālo sastāvu, kurā lielākā daļa – 52% – ir krievi, 18% latvieši, 14% poļi, liela nozīme pievērsta valsts valodas apguvei. Šobrīd ik gadu par pilsētas līdzekļiem latviešu valodu apgūst un pilnveido 600 pilsētnieku. Tomēr pašvaldība atbalsta arī iedzīvotāju darbošanos nacionālajās kultūras biedrībās, kādu Daugavpilī pavisam ir 17 tautībām. Viena no aktīvākajām biedrībām pilsētā ir poļi, kuru kultūras centrs Daugavpilī izveidots jau pirms 16 gadiem pēc pilsētā dzīvojošo poļu iniciatīvas un ar pilsētas atbalstu. Šobrīd Daugavpils poļu kultūras centrs izvietojies skaistā namā un ik dienu to pieskandina bērnu un jauniešu čalas – viņi dzied, dejo un mācās poļu tradīcijas. Gados vecākie biedri popularizē poļu kultūru, tās vēsturi, kā arī poļu nacionālo mantojumu, stiprina sakarus ar dzimteni.

Daugavpilieši lepojas arī ar savām jaunākajām sporta būvēm, kurās veselīgu miesu un možu garu var iegūt ikviens – gan Daugavpils olimpiskais centrs ar sporta zālēm, baseiniem un medicīnas centru, gan nesen atklātais sporta stadions pie Daugavpils 16. vidusskolas, pavēris lieliskas iespējas sportam gan skolēniem, gan apkārtējo daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Jauniešiem blakus stadionam uzbūvēta arī speciāla vieta ielu vingrošanai. Bet skolā darbojas arī divi peldbaseini.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+