Asfalts uzkarst pat līdz 50 grādiem 1
Teorētiski asfalta kušanas sākuma temperatūra ir ap 50 grādiem. Praktiski – jau virs 40 visai iespējama melnā seguma pārklāšanās ar slidenāku kārtiņu. Vai jūlija beigas mūs tuvinājušas šai robežai un prasa papildu piesardzību?
Aizvadītajā svētdienā pat desmitos no rīta, kad saule savu darbiņu pa īstam tikai sāk, šosejas Slokā, Rudbāržos, Atašienē, Virešos un citur bija saglabājušas tik daudz aizvadīto dienu siltuma, ka turienes meteoroloģiskās novērošanas punktu termometri rādīja ap 32 – 37. Vēl pēc pusotras stundas līdera pozīcijas pārņēma Ludza – jau 47,6. Kritisko 50 grādu robežu sasniedzām ap pusvieniem. Gan Latgalē, gan Rudbāržos, gan tepat pie Rīgas – Slokā. Viskarstākais punkts – tā pati Ludza. Un Daugavpils. Abas tika pāri 54 grādiem. No sacensības izstājās Liepājas šoseja, kur Rudbāržos un Durbē īslaicīgi lija, pazeminot asfalta temperatūru uzreiz par grādiem 20. Kaut cik būtiska ceļu atdzišana sākās tikai pēc sešiem.
Līdzīga bija pirmdiena. Līdzīga ir arī šīs dienas prognoze. Tātad – kādas rekomendācijas?
Pirmkārt – ziņas par visu ceļu stāvokli ir viegli iegūstamas ne tikai datoros, bet arī jebkurā mobilajā telefonā ar interneta pieslēgumu. Adrese – www.balticroads.net. Dati tiek atjaunoti vairākas reizes stundā, un jums ir visas iespējas jau iepriekš zināt, pa kādu ceļu brauksiet. Izmantojiet šo iespēju!
Otrkārt – tehnika. Kaut cik normālā stāvoklī esošam auto dzinējam un transmisijai šādi laika apstākļi problēmas neradīs. Nopietna papildu slodze gaida tikai riepas. Ļoti nopietna slodze. Tādēļ pārbaudīsim vēlreiz spiedienu tajās. Pārbaudīsim aukstās vai tikai nedaudz un rāmi paripojušās, nevis pa verdošu piķi strādājušās. Darba laikā šis spiediens, protams, augs. Bet riepai, ja vien tā nav galīgi nožēlojama pastala, tas nekaitē. Gluži otrādi – cieta riepa ripo vieglāk un karst mazāk.
Uzmanību! Nav pareizi akli uzticēties jebkuras degvielas uzpildes stacijas kompresoru mērierīcēm. Tās mēdz melot pat par pusi atmosfēras. Labam saimniekam durvju kabatiņā ir savs manometrs.
Ja nu kontrole nav veikta ceļa sākumā un riepa jau karsta – nebaidieties no rādījuma 2,5 vai pat 2,8 (ja norma 2 – 2,2). Kā jau teikts – spiediena paaugstināšanās karstā laikā un ātrā braucienā ir normāla parādība.
Saķeres izmaiņas? Iespējamas. Tikai uz slikto pusi, ja braucat ar pērnajām vai vēl vecākām “ziemenēm”. To uzvedība, temperatūrai kāpjot, būs ļoti grūti prognozējama, neprecīza. Bremzēšanas ceļš vēl garāks nekā parasti.
Kādu brīdi – uz labo, ja lepojaties ar UHP (ultra high performance) zemprofila riteņiem, kuru normālā darba temperatūra ir tik augsta, ka tie šeit Latvijā gandrīz nekad agrāk to nav sasnieguši. Krietni uzsiluši tie ripos komfortablāk nekā vēsās dienās un uz ceļa turēsies teicami. Līdz brīdim, kad parādās atkususī piķa kārtiņa. Un tad nepatikšanas var būt arī ar UHP, iespējams, pat lielākas nekā ar lētākām riepām, jo nāks negaidītas un lielākos ātrumos.
Vai sakarsusi riepa nesprāgs? Diez vai. Lai gan šīs mūsdienās tik retās parādības iespējamība karstā laikā, protams, ir lielāka. Sevišķi tad, ja “tupele” gauži veca. Vai pats saules žvingulī asu bedri nepamanīsi. Tādēļ – braucam rātni, uzmanīgi. Un, ja nu blīkšķis tomēr nāk, asi nebremzējam, turam stūri cieši, stājamies rāmi maliņā!
Bet ne jau riepas karstumā ir satiksmes vājākā vieta. Niķojas un biežāk nekā parasti kļūdas pieļauj cilvēki. Neesmu šajā karstumā bijis uz maģistrālēm, bet Rīgas ielās stulbu “vasaras manevru” ir krietni vairāk nekā pavasarī. Tādēļ pārbaudiet arī savu “spiedienu”, ļaudis! Ja jūtat akūtas pārkaršanas pazīmes, brauciet labāk ar vilcienu vai autobusu.
P. S. Vakar plkst. 14 augstākā ceļa seguma temperatūra Latvijā bija Strenčos 30 grādi, Kārsavā 30,3 un Nīcā 30,2 grādi.
