Saules enerģija iesaistās sociālajā aprūpē 
 0

“Mums jādomā, kā mainīties, lai mēs būtu jauni un klientiem pievilcīgi,” saka sociālās aprūpes centra “Tērvete” direktore Signe Vintere, pēc izglītības – ekonomiste. 


Reklāma
Reklāma

 

Projekts – 
solis uz priekšu

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Šogad sociālās aprūpes centrs ar Tērvetes novada domes finansiālu atbalstu īstenojis nozīmīgu projektu vairāk nekā 180 tūkstošu latu vērtībā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu un pāreju uz tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus. Dzīvē tas nozīmē, ka “Tērvetē” iegādāts un uzstādīts šķeldas apkures katls un iekārtots šķeldas novietošanas laukums. Ar Tērvetes domes atbalstu salabots katlu mājas jumts. Rindu rindās uz ēku plašajiem jumtiem izvietoti 40 saules kolektori, kas tiešo saules starojuma enerģiju pārvērš siltumenerģijā. Vasaras periodā tie pilnībā nodrošina sociālo aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā karstā ūdens daudzumu. “Saulainajās dienās ap pulksten vienpadsmitiem ūdens jau izmantojams klientu mazgāšanai. Tādās dienās ne ūdens sildītāji, ne šķeldas kurtuve nav jākurina, ietaupās elektroenerģijas un kurināmā krājumi un gaisā nenonāk kaitīgie izmeši. Mākoņainā dienā papildus saules enerģijai ieslēdzam arī elektriskos ūdens sildītājus,” skaidro S. Vintere.

Uz jumtiem izvietoti arī saules fotovoltāžas paneļi. Šādai kombinētai enerģijas iegūšanas sistēmai ir savas priekšrocības – saules kolektori saules gaismas enerģiju pārvērš siltumenerģijā, fotovoltāžas paneļi – elektroenerģijā.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

“Saules kolektoru un fotovoltāžas paneļu ieguvumus pagaidām grūti pro­gnozēt. Rezultātus redzēsim pēc gada, projektā ietvertie aprēķini un prognozes liecina, ka izlietotie līdzekļi atmaksāsies piecu gadu laikā,” zina teikt pārvaldnieks Gunārs Grīnbergs.

 

“Lai pasākums būtu efektīvāks, ar laiku vajadzētu arī nomainīt padomju laika apkures sistēmu ar vecajiem radiatoriem.”

Direktore piebilst, ka centrs savulaik apkurei izmantoja tikai sašķidrināto gāzi, bet pēdējā apkures sezonā pa dienu kurināja ar malku, pa nakti – ar sašķidrināto gāzi, lai naktīs nebūtu jāizmanto cilvēku darbs (gāzes apkure ir automatizēta). Tas ļāvis ietaupīt. “Tagad mēģināsim kurināt ar šķeldu, tiesa, vajadzēs arī nodarbināt četrus kurinātājus,” atzīst S. Vintere.

Nākotnē sociālās aprūpes centrā iecerēts īstenot arī citus projektus, kurus direktore pagaidām nevēlējās atklāt, taču ir skaidrs, ka jāmeklē risinājumi, lai apsaimniekotu astoņdesmitajos gados ar vērienu būvēto ēku kompleksu ar telpu kopējo platību vairāk nekā 11 tūkstoši kv. m., un plašu ziemas dārzu ar eksotiskiem augiem. “Paši šeit nodrošinām apkuri un ūdensapgādi, tādēļ ir sava apkures māja, dziļurbums un ūdens attīrīšanas iekārtas. Nevienu pakalpojumu nepērkam no malas. Tērvetes novada dome ar finansējumu palīdz savu iespēju robežās. Pirms teritoriālās reformas bijām Dobeles rajona pašvaldības iestāde un pusi attīstībai nepieciešamā finansējuma nodrošināja rajona padome,” stāsta S. Vintere.

Reklāma
Reklāma

 

Sniedz papildu pakalpojumus

“Tērvetē” zem viena jumta atrodas bērnunams, kurā mīt 26 bērni, un veco ļaužu pansionāts ar 85 klientiem. Viņus aprūpē 70 darbinieku, no kuriem daudzi strādā nepilnu slodzi vai pusslodzi. Pirms gada “Tērvetes” direktorei nācies atbrīvot daudz darbinieku, tādējādi samazinot centra uzturēšanas izmaksas. “Palikušie darbinieki uzdevumus nešķiro, dara visu, kā arī palīdz un atbalsta cits citu,” saka S. Vintere. “Pateicoties labajai komandai, savstarpējai sapratnei, šobrīd varam izdzīvot.”

Klientu maksājums – 290 latu mēnesī – ir galvenais, bet ne vienīgais centra budžeta ieņēmums.

 

“Saprotam, ka vēl augstāk maksu nevaram celt, jo tad mums vienkārši klientu nebūs,” stāsta S. Vintere. “Aprūpes centrā piedāvājam dažādus pakalpojumus – izīrējam tehniskos palīglīdzekļus, naktsmītnes, telpas semināriem un bērnu ar invaliditāti vasaras nometnei.

 

Par līdzekļiem, ko iegūstam no šiem pakalpojumiem, centra iemītniekiem varam nodrošināt visu dzīvei nepieciešamo, sākot no ēdināšanas, apģērba, higiēnas precēm un beidzot ar medikamentiem un vizītēm pie ārsta. Vecajiem ļaudīm un bērniem organizējam ekskursijas, koncertu apmeklējumus un kopīgu svētku svinēšanu. No šīs naudas arī uzturam iestādes ēkas un maksājam algu darbiniekiem.”