Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. jūnijs, 2015
Drukāt

Saules pārmērību nelāgās sekas – audzējs

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Svarīgi

Ar onkologu būtu vērts konsultēties, ja uz ādas atrodami vairāk nekā 20 pigmenta veidojumi, kāds no tiem ir aizdomīgs vai bieži ticis traumēts, piemēram, skujoties, kā arī pušumi un nobrāzumi nesadzīst trīs mēnešu laikā.

Dzimumzīmi var atšķirt no melanomas pēc tā sauktā ABCDE likuma:

* A (asimetrija) – veidojums ir asimetrisks, ar neregulārām, robainām malām;

* B (mala, angļu valodā border) – dzimumzīmei ir nelīdzenas un izplūdušas malas;

* C (krāsa, angļu valodā colour) – veidojums ir daudzkrāsains;

* D (diametrs) – dzimumzīmes diametrs pārsniedz 5 milimetrus, taču melanoma var slēpties arī zem mazāka veidojuma;

* E (evolūcija jeb izmaiņas) – mainās veidojuma izmērs, forma vai krāsa, tā virsmā rodas čūla, ir nieze, asiņošana vai sāpes.

Pēdējos divos trīs gados ādas vēzis Latvijā ir nokļuvis pirmajā vietā pārējo ļaundabīgo audzēju veidu vidū, un līdzīga tendence vērojama visur pasaulē. Katru gadu mūsu valstī atklāj vairāk nekā 11 000 jaunu onkoloģisko saslimšanu gadījumu, tostarp ap 1700 pacientiem konstatē ādas audzēju.

Veidojas arvien agrāk

Saslimstība ar ādas vēzi pieaugusi jaunu cilvēku vidū. Riska grupā ir sievietes līdz 35 gadu vecumam, kuras agrāk pārāk intensīvi sauļojušās vai apmeklējušas solāriju, taču visbiežāk ar to sasirgst pēc 60 gadu vecuma.

Par laimi, ādas onkoloģiskās slimības ir iespējams atklāt agrīnā stadijā – tikai jāatnāk pie speciālista. Apskatot ādas veidojumu labā apgaismojumā un nepieciešamības gadījumā ņemot talkā dermatoskopu, secinājumi ir skaidri 95% gadījumu.

“Cilvēki ir kļuvuši vērīgāki pret veidojumiem uz ādas, un 90% no tiem, kuri atnāk pārbaudīt dzimumzīmes, ir veseli. Tomēr katram desmitajam tiek atrastas izmaiņas, kas prasa regulāru novērošanu reizi gadā vai biežāk,” stāsta Latvijas Onkoloģijas centra onkologs, medicīnas zinātņu doktors Aleksandrs Derjabo.

Agrāk visus aizdomīgos veidojumus operēja, taču mūsdienās ar dermatoskopiju tos iespējams pārbaudīt un ķirurģiski iejaukties tikai nepieciešamības gadījumā. Kā norāda ārsts, nesen kādā starptautiskā kongresā stāstīts, ka Spānijā, regulāri izmeklējot cilvēkus, kuriem pastāv augsts risks saslimt ar ādas vēzi, izdevies nevajadzīgo operāciju skaitu samazināt 18 reizes. Tas ir īpaši būtiski, ja brūces slikti dzīst. Tomēr reizēm vispirms no aizdomīgā veidojuma paņem šūnu paraugu analīzei un tikai tad izvēlas ārstēšanu, novērtējot iegūto informāciju par audzēja dziļumu un citām niansēm.

Āda neko neaizmirst

Visbiežāk sastopamie ādas audzēji veidojas saulei visvairāk pakļautajās ādas vietās. Svarīgs ir kopējais dzīves laikā saņemtais ultravioleto staru daudzums, jo tas uzkrājas un, kad bagāža par lielu, var sākt veidoties audzējs. Pēc starptautiskiem pētījumiem, 75% no saules ultravioletā starojuma cilvēki saņem līdz 25 gadu vecumam, kad āda ir visjutīgākā.

“Nereti pacients stāsta, ka jau sen nesauļojas, taču ir aizmirsis, ka bērnībā un jaunībā daudz laika pavadījis pludmalē, kur atkārtoti guvis ādas apdegumus. Ja izmaiņas vēl nav sākušās, turpmāk pret sauli izturoties piesardzīgi, ādas stāvoklis var pakāpeniski uzlaboties,” uzsver Aleksandrs Derjabo.

Agrāk cilvēki daudzus gadus strādāja vienā profesijā, taču mūsdienās nodarbošanās biežāk tiek mainīta, piemēram, pašlaik augu dienu strādā birojā, bet agrāk ir būvējis ceļus, vai arī tagad dzīvo Latvijā, bet senāk vairākus gadus ir pavadījis Austrālijā, un āda to nav aizmirsusi.

Saņemtā ultravioletā starojuma daudzumu iespēju robežās jācenšas kontrolēt. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar pirmo ādas fototipu (raksturīga bāla āda, vasarraibumi, blondi vai rudi mati, zilas acis; saulē ļoti drīz apdeg, iedegums neveidojas). Plānojot laukā pavadīt ilgāk nekā stundu, atbilstoši jāsagatavojas, it sevišķi tad, ja ultravioletā starojuma indekss ir 7 vai augstāks. Dakteris Derjabo iesaka censties neuzturēties saulē no 11 līdz 15 pēcpusdienā, uzvilkt atbilstošu apģērbu, nēsāt cepuri un valkāt saulesbrilles, kā arī lietot saules aizsarglīdzekli.

Biežākie ādas audzēji

Visizplatītākais ādas vēzis ir bazalioma, kas atgādina zvīņu vai ādas sabiezējumu. Šim audzējam raksturīga asiņošana, pat viegli aizskarot, jo blakus ir daudz asinsvadu. Mēdz būt uzlabošanās periodi, kad slimniekam maldīgi šķiet, ka viņš ir izārstējies. Reizēm gadās, ka audzējs pats no sevis pazūd, piemēram, pēc peldēm Nāves jūras sāļajā ūdenī, taču, kā brīdina Aleksandrs Derjabo, tas neliecina par izveseļošanos. Virspusēju bazaliomu nereti var izārstēt ar speciālām ziedēm. Citkārt lieto šķidro slāpekli, lāzeru, apstarošanu vai arī veic ķirurģisku operāciju.

Melanoma, kas veidojas no pigmenta šūnām melanocītiem, ir visļaundabīgākais ādas audzējs, kas mēdz būt ļoti dažāda izskata un sākumā atgādināt vienkāršu dzimumzīmīti. Ja veidojums ir attīstības sākuma stadijā un pastāv šaubas par tā dabu, drošības labad ieteicams veikt operāciju, taču mazākā apjomā nekā vēža gadījumā. Nulles stadijā iespējama gandrīz pilnīga izārstēšanās, taču ceturtajā prognoze ir slikta. Ja nepieciešams, pēc melanomas operācijas lieto medikamentus.

Plakanšūnu vēzis ir otrs bīstamākais veidojums aiz melanomas, kas izplatās ādas dziļākajos slāņos un veido metastāzes citos orgānos. Šīs saslimšanas priekšvēstnesis ir aktīniskā jeb saules keratoze, kas izskatās kā krevelēm vai zvīņām klāts laukums. Ir ādas apsārtums, strauji attīstās sabiezējums un mēdz parādīties čūlas. Aktīnisko keratozi nereti iespējams izārstēt ar ziedēm, novēršot audzēja attīstību.

Plakanšūnu vēža riska faktors ir smēķēšana, jo nelāgais paradums bojā asinsvadus, āda sliktāk atjaunojas un kļūst jutīgāka pret sauli. Parasti šis veidojums izskatās kā noklāts ar pērlītēm, kuras var pamanīt speciālā apgaismojumā. Visbiežāk to ārstē, veicot ķirurģisku operāciju vai apstarošanu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+