Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. maijs, 2015
Drukāt

Saules pēdas uz ādas. Kā pasargāt ādu no negatīvās ietekmes?

Foto - LETAFoto - LETA

Mūžīgā dilemma – sauļošanās ir kaitīga, jo veicina ādas vēzi, un atrašanās saules gaismā ir veselīga, jo nodrošina D vitamīna veidošanos organismā. Kur ir vidusceļš?

Saules gaisma ir lielisks antidepresants, jo no siltiem, spožiem saules stariem organismā pastiprināti rodas tā sauktie prieka un laimes hormoni endorfīni. Šajos apstākļos aktivizējas endokrīno (vairogdziedzera, hipofīzes) orgānu darbība, normalizējas vielmaiņas procesi, notiek augšanai, kaulu un saišu struktūras stiprināšanai nepieciešamā D vitamīna sintēze. Saules gaismas ietekmē palielinās ādas tumšā pigmenta melanīna sintēze ādā, līdz ar to iedegums nav nekas cits kā vien ādas aizsardzība pret ultravioleto (UV) starojumu.

Mūsdienās ir gūti pārliecinoši pierādījumi, ka pārmērīgā saules staru ietekmē āda ātrāk noveco un zaudē elastību, bet dzimumzīmes – labdabīgie ādas veidojumi – var pārtapt par ļaundabīgiem un izraisīt ādas vēzi, tostarp ļoti agresīvo melanomu. Audzēja šūnas ātri izplatās un spēj radīt metastāzes. Īpaši augstu risku rada saules apdegumi. Turklāt dažādās ķermeņa daļās ādas jutība pret tiešiem saules stariem atšķiras. Melanoma attīstās, sauļojoties reti un intensīvi, bet cits ādas vēža tips, proti, bazalioma, – darot to bieži un neilgi.

Lai organismā saules gaismas ietekmē veidotos nepieciešamais D vitamīns, nav vajadzīgs iedegums. Turklāt dermatologs Raimonds Karls ir pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo aplamā ilūzijā un domā, ka UV staru radīto briesmu nav, ja ārā nav karsts vai saule paslēpusies aiz mākoņiem, un ziemeļos var drošāk sauļoties nekā dienvidos. Patiesībā viss ir citādi!

Saules starojumā ir trīs UV staru tipi.

• UVC ir bioloģiski ļoti aktīvi, bet, par laimi, pilnīgi absorbējas Zemes atmosfērā un līdz mūsu planētas virsmai nenonāk. Tos izmanto medicīnas instrumentu sterilizācijai.

• Daļu D vitamīna sintēzei nepieciešamo UVB staru aizkavē ozona slānis.

• UVA stari bez aizķeršanās nonāk līdz Zemes virsmai, tie nav atkarīgi no laika ap­stākļiem, noārda ādas kolagēnās un elastīgās šūnas un parasti arī izraisa apdegumus.

Dienvidu platuma grādos saules starojumā ir lielāks nosacīti nekaitīgāko UVB staru, ziemeļos – UVA staru daudzums. Tādēļ, lai ziemeļnieks iemantotu dienvidu pludmalēs iegūstamo iedegumu, ziemeļu saulē jāpavada daudz ilgāks laiks, tātad tiek saņemta arī lielāka kaitīgā starojuma deva.

Eiropā pieņemtās vadlīnijas paredz, ka saules aizsardzības līdzekļiem jāpasargā gan no UVB, gan UVA stariem. To savstarpējai aizsardzības faktoru jeb SPF attiecībai jābūt ne lielākai par 3, bet kopējai jāpārsniedz 15, un šai informācijai jābūt norādītai uz etiķetes.

Jāņem vērā, ka solārijā saņemtais starojums ir vēl intensīvāks nekā saulē, jo līdzinās starojumam saulainā pusdienlaikā uz ekvatora balto smilšu pludmalē. Pasaules Veselības organizācija jau 2009. gadā brīdināja, ka solārija apmeklējumi ir bīstami, jo pastāv vēža attīstības risks.

Ādas vēzis ir vienīgā audzēju forma, ko var diagnosticēt vizuāli un pilnībā izārstēt agrīnās stadijās. Tāpēc, pamanot jebkādas pārmaiņas uz ādas (jaunus pigmentētus veidojumus, kāda veidojuma formas, krāsas, izmēra, malu vai virsmas pārmaiņas, tā zvīņošanos, nedzīšanu, sāpes, niezi vai asiņošanu), jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai, vēl labāk, ar dermatologu, lai precizētu diagnozi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+