Foto – Anda Krauze

Saules pērklī Tadenavā 0

Kurš no Pliekšānu ģimenes ir tavā augumā? Ko dzirdi, kad iešūpo Raiņa šūpuli? Kas ir Žaniņš? Svaigi restaurētajā Raiņa muzejā Tadenavā Jēkabpils novada Dunavas pagastā to visu var noskaidrot. Nē, nevis klausoties muzeja darbiniekā, bet gan spēlējoties. Tā nu gan ir laba ziņa bērniem un visiem, kas radoši kā bērni!

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
“Kas notiek ar mūsu bērniem? Kādēļ viņi aug tik nežēlīgi?” 1.klases skolnieka mamma pauž sašutumu par bērnu rīcību
Lasīt citas ziņas

Digitālo multimediju laikā ir tik labi būt vietā, kur to nemaz nav. Te ir manuāla ekspozīciju spēle, latviski sakot, ar rokām darbināma. Kad, nostājušies pie sienas ar iezīmētām strīpām, esam samērījušies augumos ar visu Pliekšānu ģimeni (visvairāk muzeja apmeklētāju ir dzejnieka tēva un mātes augumos, bet ir arī viens, kas bijis vēl mazāks par Žaniņu, kāds ziņkārīgs sunītis), saņemam koka lodīti, protams, saules simbolu, un ar to rokās sākam ceļojumu. Saulīte tek cauri mājai. Tīrība, skaidrība, patiesība. Te nav nekādu pīšļu, apputējušu skapīšu vai kožu saēstu deķu. Autentiskas Pliekšānu iedzīves lietas nav saglabājušās, tāpēc to te arī nav. Ir tikai viens īsts priekšmets. Viens – kristāmtrauks no Kaldabruņas baznīcas, kur Rainis kristīts. Tas ietekmē daudz vairāk, nekā ja te būtu eksponēta visa Raiņa mantība, smokingus un peldkostīmus ieskaitot. Par spēju atteikties no daudzuma un raibuma, par domas tīrību apbrīnoju izstādes idejas autorus. Par delikātajiem toņiem un dabiskiem materiāliem, par asprātīgajiem tehniskajiem risinājumiem apbrīnoju māksliniekus. Te ir īstas grīdas, sienas un griesti. Telpa, kur nekas netraucē saules ceļojumu. Telpa, kurā spēles prieks pārņem savā varā. Skat, kur atkal saulīte ietek! Var vienkārši priecāties, var lasīt nelielu paskaidrojumu par kādu Raiņa dzīves mirkli vai viņa dzejoli. Brīnišķīgs ir mazā Žaniņa ceļojums no Tadenavas, tad Randava, Berķenele, Jasmuiža, līdz pašai Rīgai. Tas izveidots uz neliela koka diska. Bumbiņa – saulīte – pa labirintu skrien šīm vietām cauri līdz pašai Rīgai, kur Grīvas skola, kur Rainis saraksta pirmo dzejoli, kur apgūst grieķu un latīņu valodu. Muzeja vadītāja Agnese Timofejeva stāsta, ka šis ceļojums arī mūsdienu bērnus aizrauj tik ļoti, ka grūti doties tālāk. Pārsteidzoši, kā auklās iekārtas koka bumbiņas veido vārdu. Kādu – neteikšu, un, kur tieši jānostājas, lai to ieraudzītu, arī ne. Bet, kad ieraugi vārdu, – fantastika! Var jau nezin kā apdziedāt māti, bet, ja mātes istabā ir vien šūpulis un rokdarbs, ir pateikts daudz. Ja kādam ir pacietība, Kaldabruņas jostu rakstus var vīt pats. Var jau nezin kā cildināt tēvu, bet daudz stāsta galds, kur tēvs rēķinājis un prātojis, kā bērnus skolot. Šeit Tadenavā Krišjānis Pliekšāns ar sievu Dārtu un meitu Līzi ienāk no Lašu pagasta. Tolaik te notiek zemnieku nemieri: nespējot samaksāt muižnieku paaugstināto nomas maksu, viņus izliek no mājām. Pliekšāns ir tik turīgs, ka paņem nomā septiņas saimniecības un izveido Tadenavas pusmuižu. Sākumā apmetas Vārslavānos (700 metrus no Tadenavas), kur pirtiņā piedzimst Rainis. Un pēc pusgada, kad Tadenavā uz nodegušas mājas pamatiem uzceļ jaunu namu, ģimene pārceļas šurp. Mazais Žaniņš droši vien spēlējās ar klucīšiem, bet šeit redzamais nav vis bērnu darbs, te spēlējušies Jēkabpils skolotāji. Viņiem sanāk. Tā nu ar saulīti rokā atgriežamies eskpozīcijas – spēles sākumā. Nu lodīte jāieliek tādā kā lielā aplī, līdz tā loku lokiem nonāk atpakaļ saulīšu perēklī. Vecākā paaudze smej, ka rats izskatās gluži kā superbingo spēlē. Un vai gan tā nav laime – tik lieliska ekspozīcija! Vēl te ir spēļu istaba “Zelta zirgs” ar trim koka zirdziņiem, droši vien jāšanai Stikla kalnā, un kraukli, kas lido virs galvas. Kalpu galā ir trīs istabas – viena izstādēm, tūlīt te liks augšā Eināra Kviļa gleznas. Muzeja pedagoģisko nodarbību telpā var noskatīties 17 minūšu dokumentālo filmu par Raiņa un Aspazijas dzīvi. Ja grib. Mēs negribējām. Labāk izskraidīties pa āru, kur atjaunota pirtiņa un pie dīķa ierīkota atpūtas vieta. Atjaunots arī varenais šķūnis ar klona grīdu. Tad ta laba vieta kāzas svinēt!

Uzziņai:

CITI ŠOBRĪD LASA

Jauno ekspozīciju veidojuši muzeja speciālisti kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi un dizaina biroju “H2E”, realizēja MD Noass.

Kompleksu atjaunoja “VAS” “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.