Saules pulksteņi : desmit izteiksmīgākie laikrāži Latvijā 1
Saulīte pievērsusi vaigu pavasarim, un atkal esam pagriezuši pulksteņu rādītājus… Nez, vai nu pareizajam laikam, kas ir tik nosacīts jēdziens? Tomēr ir laikrāži, kas nekad nemelo, – saules pulksteņi. Tie ir senākie no zināmajiem instrumentiem, ar ko noteic laiku. Latvijas teritorijā tie pazīstami jau kopš 14. gs., piemēram, Turaidā arheoloģiskajos izrakumos atrasti 14. – 15. gs. saules pulksteņi. Tikpat sens ir arī Raunas saules pulkstenis, kura ciparnīca saglabājusies pilnībā. Gadsimtu gaitā saules laikrāži ir piedzīvojuši virkni stilistisku un tehnoloģisku pārmaiņu, patlaban Latvijā reģistrēti vismaz 28 publiski saules pulksteņi. Mēs no tiem esam izraudzījušies desmit vizuāli izteiksmīgākos.
*
Pērn vasaras nogalē Ķeguma parkā ”nolaidās” šis saules pulkstenis. Tas ar īpašo tehnisko risinājumu nodrošina to, ka uz taureņa spārniem esošie loki parāda gnomona ēnas (kas ir stilizētas saules formā) gaitu vasaras un ziemas saulgriežos. Projekts – Mārtiņš Gills, metāla konstrukcijas izgatavošana – Aivars Oleksāns, akmens darbi – Jānis Zakrevskis.
*
2012. gada 14. novembrī Rīgā, Stacijas laukumā atklāja saules pulksteni, ko nosauca par ”Origo Universi”. Tas ir dalības saules pulkstenis, kas atšķiras no citiem klasiskajiem saules pulksteņu veidiem ar to, ka laika nolasīšanā ir jāpiedalās cilvēkam. Nostājoties uz centrā esošās astoņnieka formā veidotas joslas vietā, kas atbilst šodienas datumam, ir iespēja pašam ar savu ēnu parādīt pareizu laiku. Saules pulkstenis ar lielajām skaitļu zīmēm rāda ziemas, bet ar mazajām – vasaras laiku.
*
2012. gada 1. jūnijā Vārmē atklāja jaunu dalības saules pulksteni. Parka un pulksteņa projekta autores ir arhitektes Gundega Broka un Līga Balcere, bet aprēķinus pulksteņa ģeometrijai veicis šīs vietnes autors Mārtiņš Gills.
*
2012. gadā Kocēnos – Kokmuižā atklāja sfērisko ekvatoriālo saules pulksteni. Veidots no nerūsējošā tērauda, pamatne mūrēta no šķeltiem laukakmeņiem.
*
2011. gada 28. maijā Jūrkalnes dabas parkā atklāja vairāku gadu laikā mūziķa Igo vadībā izveidotu saules pulksteni. Tā autors ir tēlnieks Uldis Kurzemnieks, bet ģeometrijas aprēķinus veicis Mārtiņš Gills.
*
2007. gadā Krimuldas pagasta Raganas parkā atklāts ekvatoriālais saules pulkstenis. Tam ir izveidota augšējās plaknes ciparnīca, un laiku rāda tikai vasaras periodā. Ziemā tam ir simboliska funkcija.
*
1996. gadā Vecpiebalgā no betona un laukakmeņiem izveidots horizontālais saules pulkstenis. Autore Ausma Skujiņa.
*
1933. gadā Tērvetes pilskalnā (Cukurkalnā) uz betona pamatnes atklāja saules pulksteni. No betona arī ciparnīca ar metāla stundu iedaļām, metāla gnomons. Pulkstenis atjaunots 1998. gadā.
*
Latvijas Brīvdabas muzeja saules pulkstenis atrasts un pārvests uz Rīgu 1926. gadā no Latgales, kādas muižas Rēzeknes apriņķī. Pēc nostāstiem, tas savos pirmsākumos it kā esot stāvējis kāda jezuītu klostera dārzā. Plāksne ar cilnī veidotiem stundu apzīmējumiem veidota marmorā, ēnu metējs stienis ir no vara.
*
1744. gadā Cēsu Sv. Jāņa baznīcas ārsienā izveidots vertikālais saules pulkstenis. Akmens ciparnīca, metāla gnomons.
Par informāciju pateicos Mārtiņam Gillam (portāls saulespulkstenis.lv).
