Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. jūlijs, 2013
Drukāt

Saules un prieka zeme Malaizija

Foto no "Tourism Malaysia" albumaFoto no "Tourism Malaysia" albuma

Kāpēc cilvēki dodas ceļojumos? Vieni, lai izpētītu vēstures liecības, apskatītu senu civilizāciju un kultūru zīmes, citi – lai iesauļotos, nopeldētos okeānā, izbaudītu eksotiskus ēdienus un dzērienus, vēl citi – lai iepirktos un izklaidētos.

 

Bet ir arī tādi, kas ceļojumā dodas, piedzīvojumu kāres dzīti. Malaizija ikvienam piedāvā pilnu kāroto emociju spektru. Pārliecinājos par to savām acīm un uz savas ādas.

Iepazīt Malaiziju nozīmē to iemīlēt. No pirmā acu skata, ar pirmo elpas vilcienu. Šī zeme ir kā košs lupatu deķis, kurā saderīgā rakstā apvienojušās dažādas tautības un reliģijas, kur vienkopus vari ieraudzīt malajiešus, indiešus, ķīniešus un citas etniskas grupas. Šis kultūru sajaukums ir padarījis Malaiziju par gardēžu paradīzi, jo te var baudīt gan malajiešu, gan ķīniešu, taizemiešu un indiešu virtuves brīnumus. Malaizija ir izdaudzināta arī kā neskaitāmu krāšņu festivālu mājvieta, turklāt ik mēnesi šai valstī ir kādi nacionāli vai reliģiski svētki. Tā vien šķiet, ka šajā saules un prieka zemē cilvēki piedzimst ar smaidu sejā.

Ne mazāk svarīgs 
vaibsts Malaizijas sejā ir fantastiskā neskartā daba, ko ieskauj visaugstākā līmeņa civilizācija. Man bija iespēja izbaudīt pieczvaigžņu mieru un ērtības gan pašā Kualalumpuras centrā, gan Dienvidķīnas un Andamanu jūras krastā. Un tas nudien ir patīkami, ja pēc vairāku stundu pārgājiena pa balto smilšu pludmalēm vai dabas parka takām džungļos vari atgriezties savā bungalo, kurā ir visas tev nepieciešamās ērtības.

 

Kas jāzina pirms došanās ceļā

Ģeogrāfiski valsti divās daļās sadala Dienvidķīnas jūra, šķirot pussalas Malaiziju, kas atrodas Malakas pussalas dienvidu daļā un ziemeļos robežojas ar Taizemi, no Malaizijas Borneo, kas aizņem Borneo salas ziemeļu daļu un dienvidos robežojas ar Indonēziju, bet ziemeļos ieskauj Bruneju. Malaizija apvieno deviņus sultanātus, divus štatus un divas federālās teritorijas. Nosaukums “Malaizija” ir ticis pieņemts 1963. gadā, kad vairākas valstis apvienojās četrpadsmit štatu federācijā. Singapūra 1965. gadā tika no federācijas izraidīta un vēlāk kļuva par neatkarīgu valsti.

Latvijas Republikas pilsoņiem, dodoties uz Malaiziju ceļojumā, kas nav ilgāks par 90 dienām, vīza nav vajadzīga. Īpašas potes arī ne. Toties ir nepieciešama ceļojumu apdrošināšanas polise. Ne jau varas iestāžu dēļ, bet savam sirdsmieram.

Šajā klimatiskajā zonā, kur augu gadu ir vasara (temperatūra svārstās starp 27 un 33 grādiem), ūdens pudelei vienmēr ir jābūt pa rokai. Kaut arī Malaizijā droši var dzert arī krāna ūdeni, ikvienā viesnīcā, kurās biju apmetusies, katru rītu numurā man tika noliktas divas 250 ml pudeles ar ūdeni, par ko nebija jāmaksā. Gluži tāpat pa rokai vajadzētu būt arī kādai siltai jakai, jo visas telpas tiek dzesinātas. Īpaši bīstami ir autobusi, kur temperatūra bieži vien ir noregulēta uz 16 grādiem.

Dodoties uz Malaiziju, nav jāmeklē malajiešu-latviešu sarunvārdnīca, jo bijusī Lielbritānijas kolonija mantojumā ir saņēmusi ne tikai kreisās puses ceļu satiksmi un paradumu pēcpusdienā dzert melno tēju ar pienu, bet arī angļu valodu kā otru valodu, ko prot gan vecs zvejnieks, kas Dienvidķīnas jūras piekrastē ik rītu izmet tīklus, gan jauna meitene, kas maza miestiņa ceļmalā pārdod rīsu kūciņas.

Malaizija tiek uzskatīta par vienu no tūristiem labvēlīgākajām un drošākajām zemēm Āzijā, tomēr arī šeit pasi un skaidru naudu vēlams atstāt viesnīcas numurā seifā, bet, ejot pa ielu, somu ieteicams turēt uz tā pleca, kas nav braucamās daļas pusē, lai kāds “viesstrādnieks” motociklists to nepaķertu sev līdzi.

Tā kā Malaizijā ik pa brīdim var uznākt ātrs tropu lietus, vēlams iemest somā plastikāta mētelīti. Visticamāk, mētelīti izmantosi, lai pasargātu somu un kurpes, jo pārējais jau tik un tā būs slapjš – no tveices un mitrā gaisa. Un te nu vēl viens ceļojumos pārbaudīts ieteikums: zemēs, kur ir karsts un sutīgs, nav vērts pretoties svīšanai. Tas atvieglo dzīvi.

 

Zini, ko gribi! 
Malaiz_kazas_11

Plānojot ceļojumu uz Malaiziju, jāsaprot, ko īsti vēlies tur piedzīvot, jo piedāvājumu spektrs nudien ir plašs. Daudzi jaunlaulātie izvēlas Malaiziju par zemi, kur pavadīt medusmēnesi. Taču medusmēnesi Malaizijā, manuprāt, var piedzīvot ikviens pāris, pat tas, kam nosvinētas jau sudrabkāzas.

Saskaņā ar CNN datiem Malaizija ir viena no četrām pievilcīgākajām iepirkšanās vietām pasaulē. Turklāt šogad no jūlija līdz oktobrim Malaizija ir pasludinājusi “trakās dienas” visos lielajos iepirkšanās centros. Piebildīšu, ka mazajos veikaliņos “trako dienu” cenas ir visu laiku – vismaz salīdzinājumā ar Latvijā pierastajām. Tāpēc, ja nauda spiež kabatu un neprātīgi gribas iepirkties, Malaizija ir īstā vieta, kur to darīt ar prieku un vērienu.

Tiem, kas vēlas izbaudīt savvaļas dzīvi, Malaizija piedāvā gan kalnus un upes, gan tropiskos mūžamežus un neapdzīvotu salu arhipelāgus. Te ir vairāk nekā 15 tūkstoši augu sugu un ap 200 tūkstošiem dzīvnieku sugu. Pirms brauciena iesaku pakonsultēties ar dabas draugu Iršadu Mobaraku vai vismaz izpētīt viņa mājas lapu junglewalla.com, kur var atrast sīku informāciju par ekotūrismu.

Malaizija ir izdaudzināta savu balto smilšu pludmaļu, glāsmainās jūras un stabilās temperatūras dēļ. Nav brīnums, ka daudzi spāņi, portugāļi, turki un itālieši vasarā, glābdamies no karstuma, dodas uz Malaiziju.

Savukārt kultūras pētniekiem te paveras iespējas klātienē iepazīties gan ar modernās arhitektūras šedevriem, gan ar neskaitāmiem tradicionālās malajiešu, ķīniešu un indiešu arhitektūras pieminekļiem.

Un vēl: Malaizijā zūd laika izjūta. Bet prombraucot skaidrs ir viens – šī ir zeme, kur gribas atgriezties.

 

Autore sirsnīgi pateicas aģentūras “Tourism Malaysia” birojam Kualalumpurā un Stokholmā, kā arī Stokholmas biroja sadarbības partnerim Baltijā – tūrisma firmai “Banita Tour” – par lielisko iespēju sajust, iepazīt un izbaudīt Malaizijas krāsas, skaņas, garšas un izjūtas.

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+