Ceļojumā pa noslēpumainajiem Šauļiem, kur cilvēki redzējuši dažādas vīzijas 0
Nokļūt Šauļos ir tīrais sīkums – 125 kilometri jeb divu stundu nesteidzīgs brauciens ar auto šķir tos no Rīgas. Šoreiz gan esmu ieradies nelaikā, proti, ir apmācies un līst lietus, kas ir neraksturīgi pilsētai, kas nodēvēta Saules vārdā, bet tā mēdzot gadīties – pauž Šauļu patriots un dizainers Viļus Purons, kas mani pavada pastaigā pa pilsētu.
Kājāmgājēju paradīze
Ejam pa Viļņas – galveno gājēju ielu, kas bijusi pirmā tikai kājniekiem atvēlētā iela visā Padomju Savienībā un trešā Eiropā. Ik pa laikam mūsu ausis sasniedz reaktīvo lidmašīnu radītā skaņa – tās bāzējušās Zokņu lidlaukā netālu no Šauļiem un saskaņā ar NATO vienošanos patrulē Baltijas gaisa telpā, garantējot arī Latvijas drošību. Pašlaik misiju veic amerikāņi, un vienu no viņiem pat izdodas ieraudzīt atpūtas brīdī.
Auto troksni Viļņas ielā nedzird jau kopš 1975. gada. Tā pārsteidz ar oriģinālām mazās arhitektūras formām un dažādu stilu ēkām, starp kurām tikai pavisam nedaudzas saglabājušās no seniem laikiem, jo gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā lielākā daļa Šauļu tika nopostīta. Plašajā promenādē uz ietves bruģa iezīmēti tumši taisnstūri, kas apzīmē bijušo māju aprises. Iepretim tām novietotas skulptūras, kas simboliski attēlo šo namu rosību. Piemēram, kurpe norāda, ka agrākos laikos šeit atradies apavu veikals, bet sivēntiņš apzīmē skārni. Tomēr ne visās skulptūrās atainotais viegli atpazīstams. Jautāju Viļum par divām vārnām, no kurām vienai knābī ķēdītē iekārta sirsniņa. Vai tās viena otrai atzīstas mīlestībā? – Nē, šajā vietā atradies juvelierveikals, – viņš smejas. – Šauļi ir noslēpumaina pilsēta. Zinu vismaz deviņpa dsmit vietas, kur cilvēki redzējuši dažādas vīzijas. Dažus no viņiem personīgi pazīstu un nevaru teikt, ka viņi būtu dzērāji vai narkomāni – normāli ļaudis. Viena vieta, ko skaidri zinu, ka tur kaut kas rādās, ir Talkša ezera krasts pie akmens labirinta. Otra – pilsētas nomalē, kur klaja lauka vidū naktī ik pa laikam parādoties mistiska māja. Apkārtējo namu iedzīvotāji to redzējuši, bet neviens nav bijis tik drošs, lai tuvotos, – atklāj Viļus.
Divriteņu muzejs
Viļņas iela ir pārpilna veikaliem, kafejnīcām, mākslas saloniem un suve- nīrbodītēm. Te atrodas arī trīs muzeji: Radio un televīzijas, Fotogrāfijas un Divriteņu muzejs. Pēdējais pavisam nesen modernizēts, piedāvājot apmeklētājiem virtuālus izbraucienus ar divriteni Šauļu ielās un tuvākajā apkaimē. Apmeklētājiem iespējams piedalīties arī ātruma duelī starp mūsdienu velosipēdu un antīko divriteņa vecvectētiņu, kas izgatavots no koka pēc 16. gadsimta Leonarda da Vinči rasējumiem. Muzejā ir daudz unikālu eksponātu, tostarp Ļuda Alseika (73) divritenis, ar kuru 1960. gadā viņš šķērsoja Padomju Savienību no Klaipēdas līdz Vladivostokai, un Sigita Kučas ceļojumu somām apkrautais velosipēds, kas izturēja braucienu apkārt pasaulei (6.08.1998. – 1.01.2000.).
Kopš 1951. gada Šauļos darbojas velosipēdu rūpnīca “Vairas”, kuras apsudrabotais trīsdesmit tūkstošais un apzeltītais piecdesmit tūkstošais divritenis ir Divriteņu muzeja kolekcijas lepnums. Var tikai apbrīnot, kā tehnoloģijas attīstījušās viena gadsimta laikā, no lietuviešu kalēju izkaltiem dzelzs riteņiem līdz monocikliem, tandēmiem, ar amortizatoriem aprīkotiem sporta velosipēdiem un aerodinamiskiem velomobiļiem. Visvecākais eksponāts ir “Imperial Trumpf” (1812), neparastākais – bērnu dzelzs trīsritenis un kāda veloentuziasta paškonstruēts braucamais, kurā ar grūtībām var saskatīt divriteņa aprises.
– Īpašs stāsts ir par oranžajiem Viļņas tūristu velosipēdiem. Pilsētas mērs Artūrs Zoks pasūtinājis 500 divriteņus, kas bija domāti kolektīvai lietošanai pilsētnieku un pilsētas viesu vajadzībām bez maksas. Taču īsā laikā visi riteņi no tiem paredzētajām stāvvietām bez pēdām pazuda, un tomēr nācās ieviest zināmu kārtību velo apritē, – skaidro muzeja speciālists Aļģis.
Nostāsti un leģendas
Kad esam nonākuši gājēju ielas otrā galā netālu no Žemaites ielas, Viļus vedina mani pagalmā, kur līdzās Jezuītu baznīcai atrodas bijušā Romas pāvesta Jāņa Pāvila II piemineklis, un jautā, kas te neparasts. Nopētu tumšā granītā kalto garīdznieka stāvu ar svētot paceltu labo roku un krustu otrā. Tradicionāls pāvesta atveids, kāds katoļu zemēs ieraugāms simtiem.
– Labi. Tad izstāstīšu par pāvesta vizīti Šauļos 1993. gada 7. septembrī. Viņš bija apmeties te Jezuītu baznīcas dzīvojamajā mājā un sadomājis vēl pašā vakarā palūgties. Bet nelaime tā, ka pirms augstā viesa ierašanās baznīcā tikusi nokrāsota grīda un acīmredzot krāsa lēni žuvusi, jo tad, kad pēc lūgšanās pāvests piecēlies kājās, uz viņa tērpa bija palikušas sarkanīgas krāsas pēdas. Par šādu kļūmi zināja tikai nedaudzi tuvāk stāvošie, bet, krītot pārvalkam pieminekļa atklāšanas dienā, es pārsteigts ieraudzīju, ka monumenta apakšējā daļā apmēram kreisā ceļa apvidū sīkgraudainā materiāla struktūrā ir liels sarkans granīta grauds. Tāda sagadīšanās laikam notikusi ne bez Dieva ziņas, – ir pārliecināts Viļus Purons.
Laime vai nelaime, bet Šauļi atrodas svarīgu ceļu krustpunktā starp Kēnigsbergu (Kaļiņingradu) un Rīgu un Kijevu. Te zirgus pūtināt piestājis pat Minhauzens. Viļus stāsts gan atgādina līdzīgu notikumu pie Liepupes baznīcas, kur puteņa naktī slavenais melis piesējis zirgu pie kāda mietiņa, kas, sniegam nokūstot, izrādījies baznīcas torņa gala krusts.
Tautas mūzikas festivāls
No 5. līdz 7. jūnijam Šauļos notiks tautas mūzikas festivāls “Ant rubežiaus” (“Uz robežas”) – viens no lielākajiem tautas mūzikas pasākumiem Lietuvā, kurā piedalīsies vairāki desmiti folkgrupu. Šogad tas risināsies jau 17. reizi. Festivāla vēsturē ir gana daudz interesantu faktu. 2001. gadā pilsētniekiem un viesiem gājēju bulvārī tika uzklāts 159,80 metrus garš mielasta galds. 2010. gada koncertā divi vīri ar vairākiem palīgiem spēlēja 3,19 metrus garas ermoņikas, bet divus gadus vēlāk festivāla orķestrī vienlaikus muzicēja 37 ermoņiku spēlmaņi. Vairākus gadus pasākumā piedalījies arī Ginesa rekordists ilgspēlēšanā Antans Kontrims no Telšiem.
Jau no ceturtdienas rīta visā gājēju ielas garumā uzstāsies muzikanti no visiem Lietuvas novadiem. Šajā reizē festivāla galvenā skatuve atradīsies Viļņas ielā pie Mākslas galerijas, kur skatuves priekšā būs iekārtotas 300 skatītāju vietas pašiem vecākajiem un cienījamākajiem festivāla dalībniekiem un viesiem. Tur 5. jūnijā no astoņiem vakarā līdz vieniem naktī notiks koncerts. Priekšnesumi turpināsies arī nākamajās dienās, tostarp tautas ansambļu konkurss 7. jūnijā no vieniem līdz trijiem dienā, bet sestdienas rītā Viļņas ielā būs festivāla dalībnieku parāde. Pēc katras dziesmotās dienas visi muzikanti pulcēsies kopīgā saietā klubā “Juone pastuoge”, kuras vasaras terasē mūzika skanēs līdz rīta gaismai.
