Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. augusts, 2015
Drukāt

Saulietis par augstākajiem spēkiem, Locāns par zvanu Sējējam

foto: Juris Kalniņšfoto: Juris Kalniņš

Rīgas “Dinamo” hokejisti jauno Kontinentālās hokeja līgas sezonu sāka ar uzvaru mājās pār divkārtējiem Gagarina kausa ieguvējiem un pagājušās sezonas finālistiem Kazaņas “Ak Bars” (3:1).

Spēli sarunā ar “LA” vērtēja rīdzinieku uzbrucēji Kaspars Saulietis un 19 gadus vecais komandas debitants Roberts Locāns, kurš iepriekšējās trīs sezonas pavadīja Zviedrijā.

“Pirmais periods pagāja ļoti ātrā spēlē, paužu vispār nebija. Daudz cīņas, maz metienu. Otrajā periodā mēs pielikām un sāka parādīties iespējas. Maču izšķīra momentu realizācija, daudz spēlējām mazākumā, bet visus izturējām – čaļi malači. Mans gols? Redzēju, ka ir ass leņķis, tāpēc mēģināju līst uz vārtiem. Laimīgā kārtā ripa ielidoja vārtos – dieviņš stāvēja klāt. Es nemaz neredzēju, kā ripa slīd iekšā. Labi, ka mēs “Latvijas Dzelzceļa kausā” nespēlējām pret viņiem otru reizi, tas būtu par daudz. Ticēju, ka iemetīšu un ka sezonu sāksim ar uzvaru, arēnā bija lieliska atmosfēra un ceru, ka tāda būs arī visas sezonas garumā,” sacīja Kaspars Saulietis.

Roberts Locāns: “Komandas biedri mani uzmundrināja, tā kā īpašas mandrāžas pirms spēles nebija. Tagad emocijas ļoti labas. Galvenais, ka uzvarējām. Kā teica treneris – viņiem nebija iespēju un mēs uzvarējām likumsakarīgi. Bijām viņus kārtīgi izanalizējuši, plānu izpildījām laukumā. Spēle agresīva, ātra, taču var spēlēt – galvenais jākustina kājas. Protams, jāstrādā daudz un jāpilnveidojas visās jomās.”

Rīgs “Dinamo” Locāns nokļuva neordinārā veidā – piezvanot komandas ģenerālmenedžerim Normundam Sējēam un uzprasot, vai drīkst nākt uz treniņiem. “Biju Latvijā un padomāju, kāpēc nepazvanīt. Par to taču neviens pa zobiem nesitīs. Sākumā atbilde bija negatīva, bet tad laikam pārdomāja un uzaicināja, lai atnākot, viņi paskatīsies. Sākumā bija grūti, taču, ja grib un iegulda darbu, viss notiek. Kad zvanīju, nedomāju, ka tikšu sastāvā. Galvenais bija pamēģināt un ielikt pamatus sezonai. Nometne ir smaga un kaut kam tādam iziet cauri – tā ir fantastika. Es neteiktu, ka bija ļoti grūta vasara. Arī Zviedrijā bija lielas slodzes. Kaut kas te bija grūtāk, taču visu var izdarīt. Mans mērķis ir noturēties sastāvā un kaut ko sākt zīmēt uz laukuma. Ar katru spēli jābūt labāk.”

Uz Zviedriju viņš aizbraucis pirms trīsarpus gadiem. “Latvijā junioru čempionātā līmenis tad gāja uz leju. Biju komandas līderis, 20 spēlēs vācu vairāk kā 100 punktus un nebija jēgas vairs palikt. Viens cilvēks man palīdzēja nokļūt Stokholmā un tā skola man deva ļoti daudz, tur viss notiek ļoti nopietni, arī attiecībā uz slidošanu,” teic Roberts.

Kāpēc viņš Rīgas “Dinamo” izvēlējās 12. numuru? “Neizvēlējos, man iedeva. Pagaidām nav nekādu izvēles tiesību. Vispirms kaut kas jāparāda laukumā un tad varēšu teikt, ko gribu,” tā jaunais uzbrucējs.

Rīt Rīgas “Dinamo” uzņems Čerepovecas “Severstaļ”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+