Saulīte ar zobiem 0
Pretstatā valdības uzmundrinājuma centieniem ar šlāgeri par Latviju kā straujāk augošo Baltijas ekonomiku, kā Lieldienu šūpolēs augšā esot uzlidojuši arī negatīvie skaitļi, kas liecina par iedzīvotāju neapmierinātību ar dzīves kvalitāti.
Latviešiem par pašreizējo stāvokli un nākotnes izredzēm esot sliktāks noskaņojums nekā irākiešiem, Bagdādes kalifa pavalstniekiem! Daži grimstot tādā grūtsirdībā, ka vai grasoties noslēgt rēķinus ar pelēko dzīvi! Vēl pacietieties. Ziniet, es domāju, ka šie uzskati ir diezgan irdeni un pārejoši. Vai par vakarrīta mīnus 12 grādiem Zosēnos dzīvojošie ir dikten iepriecināti? Vai gan nav iemesls, lai saboztos, tiem, kas cerēja uz agru motobraukšanas vai grilēšanas sezonu atklāšanu, bet mocis stāv kā stāvējis garāžā, bet sagatavotie putnu stilbiņi, cūkgaļas ripiņas un jēra činguļi vēl marinējas? Es varētu nosaukt daudz citu piemēru, ka šī pavasara saulīte ir ar zobiem – ka sūtīsim uz Stokholmu štruntīgu hokeja izlasi bez asa uzbrukuma, ka Saeimā deputātu krāsotās olas no estakādes ripinājās draiski un tāli, kamēr ierindas pilsoņi sadārdzinājuma dēļ iegādāsies un krāsos par breti olu mazāk nekā pērn.
Tomēr nebēdājiet – droši vien aptauju veicēji mūsu ļaudīm uzdūrušies, kad tie gadījušies nelāgā omā par aizkavējušos pavasari, vai pēc tādu avīžrakstu izlasīšanas, kas slavina pašreizējo dzīves līmeni un pastāvīgās rūpes par pilsoņiem Baltkrievijā atšķirībā no sliktās dzīves un valdības neuzmanības pret cilvēkiem Latvijā. Taču uzplauks ceriņziedi un katrs atkal atradīs savu laimīti. Ne katram tā būs tik liela kā atsevišķiem Pļaviņu rezidentiem, kurus šajās dienās aplaimojusi no lielceļa uzbēruma novēlusies un avarējusi fūre ar augstvērtīgu “Vanaga stiprā” alus kravu. Ne katrs ir gatavs būt pats savas laimes kalējs, kā tas Viļakas iedzīvotājs, kurš ar savām meistara zelta rokām mājās izgatavo 20 latu naudas zīmes. Tomēr kā atveseļosies visa Latvija, tā, gaisam iesilstot, uzlabosies arī tautiešu omulība un labklājība. Tas dod cerības, ka daudzi izvilks līdz jaunajiem kartupeļiem vai līdz līgošanai ar Raimondu Paulu Rīgā Daugavmalā. Dzīvesprieks atgriežas, kad valdība pārkāpj klusēšanas omertas zvērestu, nepraktizējot labo ziņu izlaišanu no valdības ēkas – lūk, nākamgad pa sliedēm skriešot jaunie elektrovilcieni! – un gan jau Dombrovska komanda optimisma gara atdzīvināšanas zāļu tiesai darīs zināmas vēl kādas inčīgas vēstis. Būs Latvijas cilvēkiem gan ienesīgums, medījot Frankfurtes eiro un Rimšēviča latus, būs progresēšana garīgā attīstībā – galu galā būsim tīri lietojami, nevis saskābuši vīri un sievas. Priecīgas Lieldienas!
