Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. septembris, 2012
Drukāt

Šaurā lokā kritizē attīstības plānu


Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājam Mārtiņam Krieviņam un citām atbildīgajām amatpersonām piektdien diskutējot par Nacionālā attīstības plāna (NAP) sākotnējo redakciju, nācās uzklausīt skarbu kritiku no sanākušajiem.

 

 

Dalībnieku gan nebija īpaši daudz – uz atklāto diskusiju Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātē bija ieradušies vien daži LU mācībspēki un atsevišķu nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Galvenie pārmetumi bija saistīti ar plāna “birokrātisko valodu” un pārlieku optimistiskajiem mērķiem demogrāfijas, sabiedrības saliedētības un ekonomikas attīstības sadaļās. Kā zināms, par NAP vadmotīvu izvirzīts “ekonomiskais izrāviens”. Proti – nodrošināt visu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu un valsts ilgtspējīgu attīstību, līdz 2020. gadam panākot vidējo ikgadējo IKP izaugsmi vismaz 5% apjomā. Kā norādīja vairāki diskusijas dalībnieki – šāds mērķis ir vienkārši nereāls.

 

“Plānā paredzēts pieaugums teju visās jomās. Taču trūkst saprotamu piedāvājumu, kā tos sasniegt. Turklāt plāns skatās tikai uz to, kas notiek Latvijā, pilnībā ignorējot ekonomikas turbulences Eiropā un pasaulē. Diemžēl mēs neesam ierobežoti telpā un ārējas ietekmes būs neizbēgamas,”

 

teica LU Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore Iveta 
Reinholde un retoriski vaicāja – vai šis tiešām ir valsts attīstības plāns vai drīzāk Eiropas Savienības naudas apgūšanas plāns.

Līdzīgu viedokli pauda arī LU Socioloģijas nodaļas vadītājs Aivars Tabūns, kurš NAP salīdzināja ar ģimenes budžeta plānu. “Man ir skaidrs, cik naudas es nopelnīšu šogad, cik daudz no tās es tērēšu komunāliem maksājumiem, bērnu izglītošanai, pārtikai. Un es zinu, ka par atlikušajiem līdzekļiem salabošu jumtu. Taču atšķirībā no NAP es zinu, cik tas jumts man izmaksās, bet šeit vēl ir pārāk daudz tukšu aiļu,” teica profesors.

Nesaudzīgi vērtējumi skāra arī NAP demogrāfijas sadaļu, kas poētiski nodēvēta par “Stabili pamati tautas ataudzei”. Tajā paredzēts, ka 2020. gadā Latvijā jaundzimušo bērnu skaits sasniegs 34 000 (salīdzinājumam, pērn piedzima vien 18 825 bērniņi), ģimeņu ar diviem un vairāk bērniem skaits sasniegs 9% (pašlaik tikai 2,9%), bet mātes vidējais vecums, dzemdējot pirmo bērnu, noslīdēs līdz 25 gadiem (pašreizējo 26,4 vietā).

 

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Edīte Alksne un citi klātesošie apšaubīja iespējas sasniegt šos mērķus. Vēl jo vairāk tādēļ, ka nav skaidrs, kas un kā kontrolēs NAP izpildi. PKC pārstāve Māra Simane gan aizstāvējās, ka mērķi izvirzīti pēc konsultācijām ar demogrāfiem.

 

Visbeidzot akadēmiķu smīnus un kritiku izpelnījās arī plānā iestrādātā apņemšanās, ka latviešu valoda un kultūra būs sabiedrības vienošanās pamatā. “Tā ir nacionālistiska utopija, un tas nekad nenotiks,” NAP izstrādātājus uzrunāja sociologs Jānis Daugavietis. Viņš piedāvāja latviešu valodas un kultūras vietā kā saliedējošo faktoru likt lokālpatriotismu (lepnumu par piederību kādai Latvijas pilsētai vai reģionam) vai citas vērtības (piemēram, dabu, mežus). Arī LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds atgādināja, ka pēdējā pārskatā par tautas attīstību apgalvojumam, ka sabiedrības vienotības pamatā varētu būt latviešu valoda un kultūra, piekrituši 89% latviešu un tikai 46% krievu, kas ir vērā ņemama starpība. Šķiet, par to NAP veidotāji jau aizdomājušies, jo vienlaikus ar plānu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) tapusi tā sauktā zaļā vīzija, kuras virsmērķis ir līdz 2020. gadam padarīt Latviju par zaļāko valsti pasaulē. Taču vides ministram Edmundam Sprūdžam nāksies vēl pasvīst, lai pierādītu, ka NAP “ekonomiskais izrāviens” nav pretrunā ar viņa “zaļo vīziju”.

Kā pēc diskusijas man pastāstīja M. Krieviņš, Daugavpilī, Rēzeknē un Valmierā cilvēku atsaucība uz NAP sabiedrisko apspriešanu bijusi krietni lielāka nekā galvaspilsētā.

 

“Varbūt pie vainas ir piektdienas pēcpusdiena, bet varbūt rīdziniekiem nav tik lielas intereses, jo pēc ekonomiskās attīstības rādītājiem Rīga ir ļoti tuvu, ja ne vienlīdzīga, ar ES vidējiem rādītājiem,” sprieda PKC vadītājs.

 

Viņa kalendārs tuvākajām nedēļām gan esot pilnībā aizņemts, jo daudzu nozaru asociācijas vēlas tikties ar PKC vadītāju un klātienē paust savus ieteikumus. Internetā par NAP sākotnējo redakciju saņemti aptuveni 300 komentāri, tāpat centra pārstāvji rūpīgi sekojot tam, ko dažādi viedokļu līderi par NAP saka presē (“Latvijas Avīzē” plānu komentējuši sabiedriskais darbinieks Vilis Vītols, uzņēmējs Guntis Belevičs, zinātnieks Jānis Stradiņš), citos medijos un sociālajos tīklos. Gan oficiāli iesniegtos, gan neoficiāli paustos priekšlikumus pēc sabiedriskās apspriešanas beigām izvērtēšot PKC 
eksperti un labākos iestrādāšot plāna galīgajā versijā, kuru plānots oktobra beigās izskatīt valdībā, bet līdz šā gada beigām – pieņemt Saeimā.

Paralēli oficiālajai NAP sabiedriskajai apspriešanai Baltijas forums izsludinājis konkursu par alternatīvu Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģiju, labākajiem ierosinājumiem solot naudas balvas no 1000 līdz 3000 latiem.

 

Zinot Baltijas foruma ciešo saikni ar partiju “Saskaņas centrs”, var prognozēt, ka rudenī, kad NAP tiks vērtēts parlamentā, saskaņiešiem būs sava alternatīvā versija. “Un tā varētu būt diezgan profesionāli, kvalitatīvi izstrādāta krievvalodīgo utopija,” prognozēja asociētais profesors Ojārs Skudra.

 

M. Krieviņu gan Baltijas foruma aktivitātes neuztrauc, jo jebkura diskusija par valsts attīstību esot vēlama. “Varētu pat pieteikties un nopelnīt kādu naudiņu,” jokoja PKC vadītājs.

NAP sabiedriskā apspriešana turpināsies līdz 21. septembrim. Rīt paredzēta diskusija Ventspils Augstskolā, trešdien Liepājā (Liepājas pilsētas domē) un piektdien Jelgavā (Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā). Paralēli formālajām diskusijām ikviens iedzīvotājs vai organizācija savus priekšlikumus var iesniegt internetā 
www.nap.lv.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+