Olafs Zvejnieks: Šausmināties par Latvijas nodokļiem un to maksāšanas sistēmu nav nekāda pamata 0
Lasot un klausoties šausmu stāstus par nodokļu deklarācijas iesniegšanas grūtībām, to, kā cilvēki jūtas “apspiesti un paverdzināti” un to, kā katram Latvijas iedzīvotājam jābūt grāmatvedim un juristam, lai iesniegtu pašam savu nodokļu deklarāciju, nolēmu aptaujāt ārzemēs dzīvojošos radus un paziņas par viņu pieredzi nodokļu maksāšanā un ienākumu deklarāciju iesniegšanā.
Tā nu nedēļas nogalē ķēros pie telefona un veicu nelielu un ļoti nepilnīgu pētījumu.
Piemēram, Lielbritānijā un Izraēlā nodokļi un to maksāšanas sistēma ir līdzīga Latvijai – proti, nodokļus par tevi samaksā pamata darbavietas grāmatveži un pašam šajā procesā jāiesaistās nav.
Tas, kas tev ir jāspēj pašam – identificēt tos ienākumus, kas bijuši ārpus pamata darba, un tos deklarēt.
Turklāt ienākuma nodokļa līmeņi nav vis divi kā Latvijā, bet gan četri vai seši – tev jāprot piemērot pareizais.
Un vēl tāds patīkams sīkums, ka, piemēram, Izraēlā nacionālā apdrošināšana (mūsu sociālā nodokļa analogs) jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tu kaut kur strādā un tev ir bijuši kādi ienākumi.
Pavisam citā nodokļu pasaulē nonāk tie, kas dzīvo Šveicē vai ASV. Tur neviens tavā vietā nodokļus neaprēķina un nemaksā, uzņēmējs un darba ņēmējs pats ir atbildīgs par savu nodokļu aprēķināšanu un samaksu.
Jā, pastāv dažādi palīglīdzekļi, ieņēmumu dienesta sniegtās indikācijas, cik varētu būt jāmaksā, taču pamatā tā ir katra paša atbildība.
Piemēram, neliela uzņēmuma vadītājs Šveicē visu gadu maksā ienākuma nodokli avansā, lai gan tikai septembrī zinās precīzi, cik ir šogad nomaksājamā summa.
Iemesls, kāpēc tā dara, – ja neko nedarīs visu pārējo gadu, tad rudenī paliks vispār bez naudas, jo kopumā jānomaksā 25–30% no gada kopējiem ienākumiem.
Un, pat neskatoties uz ienākuma nodokļa maksāšanu avansā, pēc nodokļu nomaksas decembrī katru gadu janvārī un februāra pirmajā pusē tiek dzīvots, tikai pateicoties kredītkartēm, jo konts ir pilnīgi tukšs.
Un pamēģini nesamaksāt – gadījumi, kad valsts iesūdz savus pilsoņus tiesā par nodokļu nemaksāšanu un tiesājoties noved tos līdz maksātnespējai un bankrotam, nav nekāds retums.
Līdzīgi augsts personiskās atbildības līmenis par nodokļu nomaksu ir ASV rezidentiem. Zināšanu un izpratnes līmenis, kas nepieciešams šajās valstīs nodokļu nomaksai, ir nesalīdzināmi augstāks par to, kas nepieciešams Latvijas iedzīvotājiem.
Ko gribu teikt par sava “pētījuma” rezultātiem un secinājumiem?
Pilsoņiem ir pilnīgs pamats būt kritiskiem un prasīgiem pret savu valsti, prasīt no tās nemitīgu pakalpojumu kvalitātes vienkāršošanu un uzlabošanu, jo vairāk tādēļ, ka pozitīvais piemērs daudzu lietu organizēšanā atrodas vien pārsimt kilometrus uz ziemeļiem.
Tomēr, šausmināties par Latvijas nodokļiem, to maksāšanas sistēmu, par zināšanām un izpratni, kāda nepieciešama nodokļu deklarācijas sagatavošanai, nav nekāda pamata.
Daudzās valstīs, kuras mēs uzskatām par pozitīvo piemēru un gribam līdzināties, šī sistēma ir daudz sarežģītāka un katram nepieciešamais zināšanu līmenis daudz augstāks.
