Kasparu Stivriņu apsūdz par slepkavības mēģinājumu ar sevišķu cietsirdību.
Kasparu Stivriņu apsūdz par slepkavības mēģinājumu ar sevišķu cietsirdību.
Foto – Artis Drēziņš

Šausmu trilleris Bancānu sādžā 14

Holivudas šausmu filmu cienīgi skati pagājušā gada 8. aprīlī risinājās Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta Bancānu sādžā. Tikai ar to atšķirību, ka notikumi bija reāli un tos tagad vērtē nevis skatītāji kinoteātros, bet gan Daugavpils tiesa. Pagājušā gada nogalē notikušas jau pāris tiesas sēdes, janvārī lietu turpināja izskatīt, un tas, ko dzirdēju tiesas zālē un uzzināju no apbrīnojamā kārtā izdzīvojušā Jura Šņucina, liek sastingt asinīm dzīslās. 24 gadus veco Kasparu Stivriņu apsūdz par slepkavības mēģinājumu ar sevišķu cietsirdību. Šai lietai pievienota vēl viena: draudi nogalināt, ko K. Stivriņš desmit dienas pirms notikuma ar Šņucinu izteicis pret kaimiņieni.

Reklāma
Reklāma

Dzeršana pārauga šaušanā

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Dienu pirms briesmīgajiem notikumiem Bancānos Juris kopā ar Kasparu un kompanjonu Igoru dzēruši Daugavpilī un Krāslavā – vietās, kur ir lombardi un, ieķīlājot mantas, var dabūt naudu. Tā man atklāti saka 31 gadu vecais Juris. 8. aprīlī Juris ar Igoru pamodušies dzīvoklī Krāslavā, kad pie viņiem atbraucis Kaspars un aicinājis palīgos uz vecātēva mājām netālajos Bancānos savākt metāllūžņus nodošanai uzpirkšanas punktā.

“Aizbraucām uz Bancāniem, kur izdzērām vienu polšu. Nezinu, kāpēc, bet pēkšņi Kaspars teica, ka grib mani nogalināt, un sāka man galvā šaut ar pneimatisko pistoli – ar tādām dzelzs bumbiņām. Vairākas reizes trāpīja, kādas četras bumbiņas man vēlāk izgrieza, vismaz divas vēl ir galvā, viena zem kreisās acs, kas no tā kļuva akla. Mēģināju pretoties. Kaspars teica Igoram, lai viņš palīdzot tikt ar mani galā. Igors nepiekrita, un tad Kaspars viņam sita, Igors muka projām, un Kaspars viņam vēl šāva mugurā. Es nokritu, Kaspars mani spārdīja ar kājām, un tad es zaudēju samaņu. Atjēdzos tikai slimnīcā,” man par pagājušā gada pavasara notikumiem stāsta Juris. Viņš pats gan arī nav nekāds baltais eņģelītis. Kā pats saka, desmit gadus pavadījis cietumā par zādzībām. Kad nesēdējis, strādājis mežā. Tagad esot kļuvis gudrāks un likumu vairs nepārkāpjot.

Vilka uz purvu slīcināt

CITI ŠOBRĪD LASA

Izmeklēšanā noskaidrota tālākā notikumu gaita. Igors aizskrējis pa ceļu un izsaucis policiju. Bet Kaspars, iedarbinājis vectēva (kurš atradies slimnīcā) paštaisīto apmēram tonnu smago traktoru, divas reizes pārbraucis pāri bezsamaņā esošajam Jurim pa vidukli, tad piesējis pie traktora un vilcis uz purvu slīcināt. Pa ceļam, pēc kādiem simt metriem, traktors iestidzis. Tad Kaspars Stivriņš Jurim Šņucinam iesitis ar cirvi pa galvu. Domājot, ka paziņa ir miris, gājis mājās. No turienes piezvanījis mātei un izstāstījis, ka laikam izdarījis lielu muļķību un nogalinājis cilvēku. Māte atceras, ka Kaspars stāstījis par kautiņu un nazi. Viņa pārliecinājusi, ka jāzvana policijai, ko dēls arī izdarījis.

Vai Juris Šņucins ir piedevis? “Nezinu. Vajadzētu satikties un izrunāties…” Foto – Artis Drēziņš

Cirvis galvā

Tiesas sēdē tika nopratināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīdze Anna Liepa, kura ieradusies notikuma vietā. Tur jau bijusi policija. Cietušais gulējis sasiets ar virvēm un siksnu ap kaklu. No vairākām brūcēm galvā tecējušas asinis. Vienā brūcē vēl bijis cirvis. Tā kā vajadzējis apturēt asiņošanu, ārsta palīdze noņēmusi cirvi un nolikusi to blakus. Cirvis neesot bijis dziļi galvā, iespējams, tam palīdzējuši noturēties galvā kādi zari. (Šo visu klausoties, cietušais pielēca kājās un pameta tiesas zāli, pēc brīža atgriezās un atvainojās, sakot, ka grūti klausīties. Tiesnesis Vladimirs Isajevs pret šo patvaļīgo tiesas zāles pamešanu izturējās ar sapratni un nedefinēja kā necieņas izrādīšanu pret tiesu.) Ārstes palīdze turpināja stāstīt, ko atceras. Cietušais bijis bezsamaņā, ievaidējies tikai pēc brīža.

“Visvairāk bija cietusi galva, bet arī drēbes bija asinīs. Smags un kritisks stāvoklis. Cietušajam tika ievadīti atsāpinoši līdzekļi, padots skābeklis. Stāvoklis varēja vēl vairāk pasliktināties, tāpēc izsaucu ārstu brigādi no Daugavpils. Kad tā atbrauca, cietušā stāvoklis bija stabilizējies un viņu nogādāja Daugavpils slimnīcā,” tiesā stāstīja ārsta palīdze.

Reklāma
Reklāma

Kā man saka Juris, pēc viņa ievešanas slimnīcā ārsts zvanījis māsai un teicis, ka viņa cerības palikt dzīvam esot kādi 30 procenti. Juris reanimācijā pavadījis divas dienas, kopumā slimnīcā – pāris nedēļas. Palikušas rētas uz galvas, kājām un neredzīga acs. No valsts kā sāpju naudu saņēmis 1300 eiro, tiesā nekādu prasību pret Kasparu neuztur un advokātu neizmanto.

“No vienas puses, man Kaspara žēl: iedzēra, galvā kaut kas sagriezās, tagad dabūs sēdēt garus gadus. Iznāks no cietuma vēl sliktāks. Kāda no tā jēga? Labāk viņu izārstēt,” domā Juris. Varbūt viņš ir piedevis? “Nezinu. Vajadzētu satikties un izrunāties. Un tad jau redzētu, varbūt draugi paliktu…”

Kad Kasparu ieveda tiesas zālē, viņš ar galvas mājienu sveicināja Juri, kurš gan neatbildēja.

Apsūdzētais atzīts par pieskaitāmu

Kaspara Stivriņa advokāte Lilija Kalniņa cer, ka tiesa ņems vērā, ka viņas aizstāvamais tik agresīvi reaģējis pēc mutvārda konflikta ar J. Šņucinu, kad kļuvis dusmīgs. Pašam K. Stivriņam gan nekādi miesas bojājumi neesot konstatēti. Apsūdzētais atzīts par pieskaitāmu, bet, iespējams, advokāte tomēr lūgs ekspertus, kas par to lēmuši, vēl arī liecināt tiesā.

Kaspara māte tiesā stāstīja, ka dēls, mācoties 2. klasē, nokritis no trepēm un sasitis galvu, no kā palikusi rēta. Pirms dažiem gadiem piekauts un nedēļu nogulējis slimnīcā. Strādājot kopā ar vectēvu, aizlūzis koks un trāpījis pa galvu. Arī Juris man stāstīja, ka paziņas viņam teikuši – Kaspars mēdzot būt agresīvs, it īpaši, kad iedzerot. Abi nekādi lielie draugi neesot bijuši, dažas reizes kopā strādājuši.

K. Stivriņš tiesā vēl nav liecinājis. Prokurors Sandis Brasla nevēlējās sīkumos atklāt, ko apsūdzētais sacījis pirmstiesas izmeklēšanā, vien to, ka savu vainu atzīst daļēji – neesot vēlējies nogalināt. Nākamā tiesas sēde nozīmēta 5. februārī.

Kad pirms tiesas sēdes sāku sarunu ar cietušo Juri Šņucinu, izvaicājot, kas un kāpēc noticis, viņa draudzene klusu noteica: “Dzert vajag mazāk!” Juris pamāja ar galvu…