Foto – LETA

Savā dzimtas kapsētā
 0

Vai Latvijas iedzīvotāju pēc nāves var apbedīt viņa dzimtas īpašumā? 
Rita Zemīte

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Latvijā mirušo  apbedīšana ārpus kapsētām dzimtas īpašumos ir iespējama un pieļaujama, bet notiek samērā reti, atbild Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas higiēnas ārste Maija Šnepste. Pēc Veselības inspekcijas rīcībā esošās informācijas, Rīgas reģiona teritorijā neviens šāds gadījums nav bijis. Vienlaikus Latvijā atsevišķos novados Zemgalē un Kurzemē pie mājām kopš seniem laikiem ir izveidoti dzimtas kapi jeb kapsētas, kur apglabā tikai  dzimtas piederīgos. Atsevišķām pašvaldībām ir pieņemti īpaši noteikumi. Pēc Kuldīgas novada domes noteikumiem, piemēram, dzimtas kapsētas pagastu pārvaldes nekontrolē un šajās kapsētās var apbedīt bez saskaņojuma.

Lai apbedītu piederīgo savā īpašumā, iespējamā kārtība būtu  tāda –  īpašniekam jāvēršas savā pašvaldībā, informējot par savu nodomu, jo līdz ar šo apbedījumu tiek zināmā mērā mainīti teritorijas izmantošanas nosacījumi, iespējams, zemes īpašumam tiek noteikts apgrūtinājums, kas būtu reģistrējams Zemesgrāmatā. Tāpat arī izvēloties apbedīšanas vietu, ir jāievēro  Ministru kabineta noteikumu “Aizsargjoslas ap kapsētām noteikšanas metodika” 8. punkta nosacījumi jaunas kapsētas ierīkošanai. Tie nosaka, ka jaunas kapsētas ierīkošanai jāizvēlas viegli pieejams, paaugstināts zemesgabals ar slīpumu, kas vērsts uz pretējo pusi no apdzīvotās vietas un atklātām ūdenstilpēm. Minētajam zemesgabalam jābūt pilnīgi pasargātam no pārplūšanas, un to nedrīkst šķērsot upītes vai strautiņi. Latvijā nav  valsts izdotu noteikumu  par apbedīšanu un kapsētām, izņemot “Kremācijas noteikumus” (2010. gada 29. jūnijs, nr. 600) un “Aizsargjoslas ap kapsētām noteikšanas metodika” (1998. gada 29. decembris, nr. 502).

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Šnepste piebilst, ka citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, apbedījumi lielos dzimtas īpašumos ir sena tradīcija, kas tiek pieļauta arī mūsdienās. Tomēr ir nosacījumi, kurus nosaka Dabīgās nāves gadījumu reģistrs, kas prasa arī Vides aģentūras apliecinājumu  par attālumiem lauku īpašumos – vismaz 10 m no lauka drenāžas, 30 m no avota, tekoša vai stāvoša ūdens, 50 – 100 m no akas, urbuma u. c. Gadījumā, ja paredzēts apbedīt privātmājas dārzā, noteikti prasa arī kaimiņu atļauju. Savukārt kremēto apbedīšanai  nav vajadzīgs saskaņojums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.