Sava veterinārā klīnika – ar kosākt? 0
Gribu atvērt veterināro klīniku, tāpēc vēlos noskaidrot dažus jautājumus. Kam Pārtikas un veterinārais dienests pievērš uzmanību, pieņemot telpas un dodot “zaļo gaismu” klīnikas saimnieciskās darbības uzsākšanai? Kāds ir veterinārārsta un viņa asistenta vidējais atalgojums Latvijā, nostrādājot pilnu mēnesi – 165 stundas? Mārīte J.
Ar veterinārmedicīnisko praksi Latvijā atļauts nodarboties personām, kuras ieguvušas šādas tiesības. Tas nozīmē, ka ir jābūt atbilstošai augstākajai izglītībai, kā arī veterinārmedicīniskās prakses sertifikātam, ko izsniedz Latvijas Veterinārārstu biedrība.
Pārtikas un veterinārā dienesta veterināro objektu uzraudzības daļas vadītājs Armands Dauburs atgādina, ka šī biedrība reģistrē arī veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta saņēmējus un viņu prakses vietas, kā arī uztur sertificēto personu un veterinārmedicīniskās prakses vietu reģistru.
Veterinārmedicīniskās aprūpes prakses vieta var būt iekārtota atsevišķā ēkā vai telpās ar atsevišķu ieeju. Ja tas nav tikai konsultāciju punkts, ir nepieciešama uzgaidāmā un klīniskās izmeklēšanas telpa, sanitārais mezgls, ar saldētavu aprīkota telpa eitanazēto un mirušo dzīvnieku uzglabāšanai. Protams, jābūt prakses veikšanai nepieciešamajām veterinārajām zālēm un instrumentiem, aprīkojumam dzīvnieku izmeklēšanai, ledusskapim un aukstuma konteineram imunobioloģisko preparātu glabāšanai un transportēšanai, iekārtai veterināro instrumentu un materiālu sterilizācijai, aprīkojumam dzīvnieku savaldīšanai un fiksēšanai, svariem. Papildu prasības ir ķirurģiska profila veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēm.
Prasības klīnikas telpām sīkāk uzskaitītas 2004. gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 599 “Prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietām”.
Atalgojums turpretim ir katra uzņēmēja ziņā – to neregulē nekādi normatīvie akti, turklāt nav izrēķināmas arī vidējās summas, jo biznesā tas ir komercnoslēpums. Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītāja Māra Viduža norāda, ka atalgojums atkarīgs no personāla izglītības, darba stāža, iegūtās prakses Latvijā vai ārzemēs, telpu nomas un komunālajām izmaksām, sniegto pakalpojumu klāsta, klientu skaita utt. Vajadzību pēc asistenta nosaka darba apjoms, savukārt viņa atalgojumu – tie paši nosacījumi.
