×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.1°C
Zelma, Zemgus, Virma
Otrdiena, 14. augusts, 2018
18. maijs, 2018
Drukāt

Savāc 114 EP deputātu atbalstu aicinājumam pārskatīt pāreju uz valsts valodu skolās (11)

Foto LETAFoto LETA

EP deputāts Andrejs Mamikins.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andrejs Mamikins un Miroslavs Mitrofanovs (LKS) ir savākuši 114 EP deputātu atbalstu aicinājumam Latvijas valdībai un Saeimai pārskatīt parlamenta apstiprinātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz īstenot mazākumtautību skolu reformu, apgalvo pats Mamikins.

Prasībā, kuras iniciatori ir Mamikins un Mitrofanovs, pausta nostāja, ka krievi Latvijā ir viena no Eiropas Savienības (ES) tradicionālajām lingvistiskajām minoritātēm, un Latvijas valdībai esot jāciena un jāievēro viņu tiesības, skaidroja EP deputāts.

“Eiroparlamentārieši atgādina, ka ES līgumā rakstīts, ka ES balstās arī cieņā pret nacionālajām minoritātēm. Savukārt Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka ievērojama pieprasījuma gadījumā mācībām ir jānotiek dzimtajā valodā. EP deputāti pasvītro, ka šāds pieprasījums no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses pastāv,” norādīja Mamikins.

EP deputāti arī atgādinot, ka EP 2004.gada rezolūcijā, kura tika apstiprināta pirms Latvijas pievienošanās ES, EP uzsvēra nepieciešamību saglabāt ievērojamu mācību priekšmetu apjoma pasniegšanu un eksāmenus dzimtajā valodā, un šīs rekomendācija ir aktuālas un saistošas joprojām, piebilda Mamikins.

“Ar katru EP deputātu, kurš pievienojās prasībai, mēs tikāmies, runājāmies un analizējām situāciju. Kolēģu rezumējums bija vienbalsīgs: “Kā kaut kas tāds var notikt vienā no ES valstīm?” Savus parakstus zem prasības ir atstājuši deputāti no visām 28 ES dalībvalstīm. Šī ir pirmā reize, kad tik ievērojams deputātu skaits tieši veidā vēršas pie Latvijas varas institūcijām. Uzskatu, ka Latvijas nacionālisma patiesā seja nav jāslēpj,” paziņoja politiķis.

Eiropas Parlamentā strādā 751 deputāts.

Jau vēstīts, ka Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Politiķis jau iepriekš vērsa uzmanību, ka vēlas, lai izglītības reformas jautājums tiktu skatīts EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE), un strādās, lai to panāktu. Tāpat Mamikina mērķis esot, lai likuma grozījumi izņēmuma kārtā tiktu skatīti Venēcijas komisijā jeb Eiropas Padomes konsultatīvajā ekspertu grupā konstitucionālajos jautājumos. “Pacelšu skandālu EP un visur citur, kur varēšu, lai šo reformu apstrīdētu,” teica Mamikins.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Valsts prezidents aprīlī izsludināja grozījumus abos likumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. jāpārskata katrā ziņā Atbildēt

    ievērojot šo drudžaino darbošanos, Saeimai ir jāpārskata viss plāns, paredzot ieviest apmācību latviski jau no š.g. septembra, sākot no 1. klases.

  2. Un vai vispār ir kādi plāni Atbildēt

    Šo negodīgo netaisnību atspēkot? Vai šī ir kolonistiem uzvara?. Tad jau prasīs lai Brisele mums piespiež otru valsts valodu. Šie kremlisti ir neatlaidīgi un viegli nepadosies itsevíški ja neviens nepretosies. Vińi jau tagad to uzskata kā uzvaru un kłūst bezkaunīgi savås prasībās. Vińi šo valsti izvaroja un joprojām prasa pirmās nakts tiesības!

  3. Par to, kas Latvijā pret latviešu valodu darījās Krievijas impērijas un Padomju Savienības laikā noteikti aizmirsa pastāstīt. Un arī to, kāpēc par tradicionālo lingvistisko minoritāti reāli uzskata tikai tos 7 vai cik procentus pirmsokupācijas laika Latvijas krievu, nevis okupācijas laikā iepludinātās padomju kolonistu varzas.

    • Ну, ну, и что же такого ужастного делали, а? Заставляли в школе учиться на русском?! Atbildēt

      Tak vedj net. Vi vse uchilisj na svojom latishskom jazike!!!

  4. Uzskatu, ka Latvijas nacionālisma patiesā seja nav jāslēpj,” paziņoja politiķis.

    Nav jāslēpj arī Mamikina prokrieviskā pretvalstiskā darbība. Nu jau kremļa pakalpiņi tā iekarsuši, ka nepēj savās nekrietnībās apstāties. Vai tiešām okupanti, masveida rusifikācijas rezultātā iebraukušie un viņu pēcteči sevi nekādā citā veidā nespēj apliecināt. Viņu cūcībām jau vairs nav robežu. Iet uz visu banku. Kremlis prasa atskaites.
    Būtu taču vienreiz aizvākušies.

    • А покажи ка своё националистическое мурло, Гюльчатай! Разве оно лучше? Atbildēt

      ?!

  5. Ak, Dievs! Ikvienam sliņķim ir ceļš vaļā uz Krieviju. Ja kaut kur nav labi, tad savas mājas, kur runā dzimtajā valodā, ir visīstākā vieta kur atgriezties.

  6. Kad atbalstis lielaka dala Eiropas deputatu un to realizes savas valstis,OK. Varesu Italija runat latviski,ja kads nesapratis sudzeties mazakumtautibu diskriminacija. Ta ka italiesi macaties latviski.

  7. Mamikin, Mamikin! It kā gudrs cilvēks ,bet uzvedies gan kā pēdējais muļķis. Tev taču būs jādzīvo tik nīstajā Latvijā. Vai tiešām tu līdz kapa malai /kā Ždanoka Cilēvičs u. c./ apriesi savu zemi? Vai kā Girss- bēgsi uz citu valsti? Apdomā ar prātu,ko dari.

  8. Praatu gan vinsh ir izkuukojis!

Draugiem Facebook Twitter Google+