Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. janvāris, 2014
Drukāt

Savai valstij audzināts
 (9)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

No 2015. gada septembra skolām būs jāievēro izglītojamo valstiskās audzināšanas kārtība, ko izstrādājusi īpaša darba grupa un kas vakar tika atbalstīta Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā.

Kārtība izstrādāta kā Ministru kabineta noteikumi. Lai tā stātos spēkā, vispirms Saeimā jālabo Izglītības likums, uzticot valdībai šādus noteikumus pieņemt. Pēc tam tie vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Kā pastāstīja apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš vadījis arī darba grupu, noteikumu projektā “definēti valstiskās audzināšanas uzdevumi” – sekmēt izglītojamo piederības sajūtu Latvijas valstij, tautai un tās pamatvērtībām, veicināt pilsonisko līdzdalību un izpratni par Latvijas Republikas Sa-tversmi un demokrātiju, attīstīt atbildību pret sevi, sabiedrību un apkārtējo vidi, stiprināt nacionālo pašapziņu un patriotismu. Tas formulēts sešos valstiskās audzināšanas uzdevumos, tāpēc skolās katru mācību gadu būs jāorganizē vismaz sešas valstiskās audzināšanas klases stundas, katru veltot vienam no sešiem uzdevumiem.

Seši valstiskās audzināšanas uzdevumi cieši sasaistīti arī ar pedagoga rīcību un pausto viedokli. Tas nedrīkst nonākt pretrunā ar valstiskās audzināšanas uzdevumiem ne skolā, ne ārpus tās. Kā zināms, savulaik bija pro-blēmas atbrīvot no darba Rīgas 40. vidusskolas skolotāju, kurš bija publiski atzinis, ka ir nelojāls Latvijas valstij. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča neslēpa, ka līdz šim bijuši gadījumi, kad dienests nevar rīkoties tāpēc vien, ka nav atbilstoša normatīvā regulējuma.

Paredzēts arī, ka skolotājiem reizi sešos gados būs 12 stundās jāceļ sava kvalifikācija valstiskās audzināšanas jomā. I. Juhņēviča atzina, ka pagaidām šādu profesionālās pilnveides kursu piedāvājums ir ļoti mazs, tas jāpaplašina. Saeimas deputāte Janīna Kursīte piebilda, ka ļoti svarīgi, lai šie kursi būtu kvalitatīvi un “netiktu īstenoti tikai ķeksīša pēc”.

Noteikumu projektā arī teikts, ka himna skolā izpildāma ne tikai likumā noteiktajā kārtībā, bet arī Zinību dienā, izlaidumos, skolas jubilejas svinībās un citos nozīmīgos pasākumos. Tā obligāti mācāma jau pirmajā klasē. R. Dzintars sacīja, ka par himnas lietojumu darba grupā bijis gana daudz diskusiju. Daļa darba grupas locekļu uzskatīja, ka himna jāatskaņo pēc iespējas biežāk, bet citi, ka tā jāatstāj svinīgiem brīžiem. Galu galā izraudzīts vidusceļš.

Noteikumos minēts arī, ka skolās obligāti ir pasākumi par godu valsts svētkiem un atceres dienām, kā arī jārīko citi piederību stiprinoši pasākumi. Skolām būs jāsadarbojas ar nacionāla mēroga patriotiskām jaunatnes organizācijām, un skolēniem regulāri jāsaņem informācija par iespēju tajā iesaistīties.

Juglas vidusskolas direktore Aija Melle teica, ka valstiskā audzināšana būs jāīsteno ļoti uzmanīgi, neko skolēniem neuzspiežot. Nacionālās apvienības deputāti iebilda, ka noteikumos nav paredzēta latviešu valodas lomas stiprināšana. R. Dzintars mierināja, ka noteikumus vēl iespējams uzlabot, tiek gaidīti priekšlikumi. Noteikumu projektu varat lasīt arī portālā www.la.lv.

Viedoklis


Ko saprotat ar jēdzienu 
”valstiskā audzināšana”?


* Raivis Dzintars, Saeimas Valstiskās apakškomisijas priekšsēdētājs: “Tā ir audzināšana, kas veido jauno pilsoni, viņa piederību Latvijas valstij un tās vērtībām. Tā kā Latvijas valsts nav atraujama no Latvijas nācijas jēdziena, kopējām valstiskām vērtībām – mūsu vēstures, mūsu valodas –, arī tas iekļaujas valstiskajā audzināšanā.”

* Janīna Kursīte, Saeimas Valstiskās apakškomisijas locekle: “Valstiskā audzināšana ir piederības savai valstij ieaudzināšana. Dzintars Sodums jau to savulaik formulējis tā – savai valstij audzināts. Pagājušā gadsimta 30. gados tas izdevās ļoti veiksmīgi. Tagad gan to atkārtot nevaram.”

* Indra Skrinda, Penkules pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja: “Manuprāt, valstiskā audzināšana ir pozitīvas attieksmes veidošana pret valsti. Skolās valstiskā audzināšana jau notiek, tāpēc ceru, ka ar šiem noteikumiem deputāti negrib pateikt, ka skolās neko nedara un tagad no augšas mūs pamācīs, kas jādara. Jāsaka gan, ka patriotiskā audzināšana, kas notiek skolās, maz ko dod, ja visapkārt un arī medijos bērni redz tik daudz negatīvā par valsti. Lai no valstiskās audzināšanas skolā būtu jēga, jāuzlabojas visas sabiedrības attieksmei pret valsti.”

* Žaklīna Vagoliņa, “Jauniešu saeimas 2012” locekle, Ogres Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece: “Domāju, ka valstiskā audzināšana ir patriotisma veidošana. To var attīstīt galvenokārt ar jaunatnes organizācijām – tādām kā skauti, gaidas, jaunsargi. Domāju, ka jaunieši būtu gana atsaucīgi un iesaistītos šādu organizāciju aktivitātēs, ja vien būtu vairāk informācijas par tām. Skolās jau tagad ir dažādi svinīgi pasākumi, piemēram, valsts svētku nedēļā, bet pietrūkst tikšanos ar cilvēkiem, kuri var pastāstīt par Latviju un vēsturi caur savu pieredzi. Ja skolā būs paredzētas stundas tieši valstiskajai audzināšanai, svarīgi, lai skolēnus iesaistītu arī mācību materiālu gatavošanā stundai.”

Šeit pieejami sagatavotie MK noteikumi. Gaidām lasītāju atsauksmes un komentārus, kurus var sūtīt uz e-pasta adresi “ilze.kuzmina@la.lv”.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Bet bez valsts valodu visās skolās, tā ir tikai butaforija.

  2. Bet kas liedz jau no sākt no ši rudens? Tizlums, skatiens uz Kremli? Kad 1940, gadā bija jāsāk mācīt Staļina konstitūcija – IM savācās 2 mēnešos… un laikam tautu tēvs rādīja vagonu virzienā? Bet šodien ierēdņi nevarēs savākties pusgada laikā…Laikam iemesls pieredze Abesīnijā un Ēģiptē un Bali salā un Maurīcijā ir jāapgūst? Un nez kāpēc Kolimā noteikti nē?

  3. Pilnīgi piekrītu skolnieces viedoklim par jaunatnes organizāciju nepieciešamību. Uzskatu, ka steidzami jārisina jautājums par skautu, gaidu mazpulcēnu vadītāju sagatavošanu,piemēram kā papildus izglītību augstskolu beidzējiem u.c. Bijušo pionieru, komjauniešu vadīt’ju niša ir tukša,bet kā mēdz sacīt tukšums nepastāv ilgi, un tāpēc nav ko brīnīties, ja jaunat ne atrod ne tos pareizākos laika aizpildīšanas variantus.

  4. Tas nozīmē, ka turpmāk Saeimā deputātiem dziedot himnu fonogramma būs izlēgta. Dziedās akapella. Paskatīsimies. 🙂

  5. propogandas mashiina Atbildēt

    vernoju dorogoju idjom tovarishtji, shoreiz latviski.

  6. Если родители в семье с малых лет прививают ребенку активную гражданскую позицию-то политруки могут расслабиться

  7. Valsts audzināšanas programa ir atbilde, īpaši no Krievijas plaši propagandētai ”Russkij mir” maigās varas pasākumiem kas bremzē Latvijas valsts attīstību.

    Svarīgi ir valsts audzināšanas programu savienot ar jauniešu organizācijām: skautiem, gaidām un jaunsargiem kas, ārpus skolas, veicina papildnodarbības un aktivitātes, tuvāk pie dabas, mūsu senču garā.

    Kad PS okupēja Latviju šādas jauniešu organizācijas: skauti, gaidas un mazpulciņi, tika likvidētas; Latvijas skautu presidents ģenerālis Kārlis Goppers tika apcietināts, spīdzināts un nošauts Baigā gadā. Šo organizāciju vadības tika apcietināti, deportēti un izkliedēti pa visām pasaules malām. Esmu dzirdējis kad okupācijas laikos skauti, īpaši roveri (skauti uz mūžu) paspēja Latvijā darboties pagrīdē.

    Nozīmīgi iegaumēt ko stāsta skolniece Žaklīna no savas pieredzes. Viņas stāstītais ir pragmātiski lietas kursā.

Draugiem Facebook Twitter Google+