Mobilā versija
+4.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
8. augusts, 2017
Drukāt

Egils Līcītis: Savārījuši mušmires, sataisījuši ziepes jeb Eiropas Zāļu aģentūras nedienas (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Bigbens tornī skaita pēdējās stundas, iekams Anglija izlauzīsies no ieslodzījuma Eirosavienības nebrīvībā. Sakarā ar to jaunu mājvietu meklē Londonā izvietotā Eiropas Zāļu aģentūra. Tā ir varena iestāde, kur valdē vien sēž 36 locekļi! Septiņās zinātniskās komitejās raujas simtiem līdzstrādnieku, darbojas tūkstošiem ekspertu pētnieku, noskaidrojot, vai zilganā tabletīte un pretklepus līdzeklis ir pieņemams vidusmēra eiropieša kuņģim vai neēdams. Te apštempelē un sertificē aptieku sortimentu līdz pat viagrai, gādā, lai nevienai dzīvai dvēselei ne matiņš nenokrīt no galvas un arī lopārsti saņem derīgo zāļu sarakstu.

Par daudzgalvainās birokrātijas pūžņa, kur ierēdņu ka mudž, nometināšanu cīnās krāšņākās pilsētas ES valstīs. Tā ir patīkama publika, kas dzīvo alķīmiķa celles noslēgtībā, valkā iestērķelētus baltus halātus, izklaidējoties iet uz Bizē operu, nevis čurāt uz pieminekli, un tērē lielu naudu kā jau devīgi atalgoti eirokrāti. Kā ar terpentīnu ieberzēti, premjeri un birģermeistari reklamē savu zemi no Sitijas augstienēm izdzītiem kā mājīgāko patvērumu un dzied debešķīgas himnas attiecīgās metropoles skaistumam un komfortiem. Par Eiropas Savienības aģentūru iet vaļā cīnīšanās kā par galveno prīzi uz Eirovīzijas skatuves.

Tikai dalībnieki no Latvijas nav pieteikušies, un Ārlietu ministrija raudulīgi aizbildinās ar nabadzības postu. Vai smalkiem kungiem nebūs par prastu mūsu provinces… mūsu taigas apstākļos. Bērniem nebūšot kur skolā iet, iebraucēji raukšot degunu par šķovēto kāpostu, pelēko zirņu galda kultūru, un pēc incidenta, kad fretka bagāžas nodalījumā nokoda jūrascūciņu, ārzemnieki baidoties lidot ar “Air Baltic”. Arī zemes ceļi nav droši, kopš Nils Ušakovs izārdījis Rīgas ielas kā pēc “Luftwaffe” bombardēšanas.

Kā jums smeķē padošanās bez cīņas? Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras lielvecākais Endziņš aprēķina nenomedītus un vējā palaistus 50 ienākuma miljonus, bet vēl ir morālā trauma. Ka peciņas gaisā paceļ Latvija – papardes zieda meklētāju valsts, pelašķa, vērmeles, kumelītes, lupstāja tinktūras lietotāju paradīze, homeopātijas dzimtene (izgudrojis Daniels Rēbuss), kur apvārdots ūdens ir plaša patēriņa produkts! Vai Valsts prezidents, bijušais bioloģijas skolotājs, nevarēja gādāt, ka Latvija ir Ararats, kur pēc angļu grēku plūdiem atduras korpulentām farmaceitēm un tukliem funkcionāriem pārkravājoties piepildītais šķirsts?

Neizdarība notiek valstī, kas ievērojama kā nozares pionieris ar “Grindex”, “Olainfarm” un Artūra Tereško zāļu tēju megafabrikām. Kur miljoni abonē žurnālu “Omītes zālītes”. Nudien jādzīvo vien cerībā, ka kādudien pie zāļu sertificētājiem ieradīsies zinātņu vīrs, kurš patentēs pulverīti politiķiem pret tukšmuldēšanu un drapes sekmīgi notestēs Saeimā.

Notikušais ir apkaunojums mūsu bioķīmijas dižgaru lielā sešnieka priekšā. Te ir dzimtene celmlauzim un pamatlicējam Paulim Valdenam, burvju dzēriena radītājam aptiekāram Kunzem, pasaulē izslavētākā preparāta meldonija tēvam Ivaram Kalviņam. Trīs cēlie vārdi būs sveši Rinkeviča dulburiem, kuri pazīst vienīgo ķīmisko savienojumu džina un tonika tubrālību glāzē. Bet vismaz par enciklopēdistu Stradiņu, kurš izgudrojis ap biķeri apvijušās čūskas logo, visu zāļu aģentūru firmas zīmi, ministrijā būs dzirdējuši? Un Kārli Zālīti arī zina? Atšķirībā no aptieķera Kunzes, kurš brūvējis balzamdziru no 66 zālītēm, aldaris iztika ar divām, saradodams graudzāli miezīti ar vīteņaugu apinīti. Un pēdējais no sešnieka – doktors Guntis Belēvičs, farmaceits un kulinārs, būtu kā radīts ES Zāļu aģentūras namatēvs! Veco priekšnieku – ar sēnītēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Un veido jaunas partijas,lai turpinātu taisīt ziepes!

  2. Ļoti pareizi pateikts.
    Raksts liek aizdomaties mums visiem…

  3. Raksts brīnišķīgs un liek sarosīties lepnumam krūtīs, bet tajā pašā laikā jādomā par mūsu nejēdzīgo mentalitāti, kurā kādreiz kāds vēsturiski neidentificēts latviešu nācijas nīdējs iepotējis mūsu gēnos pārliecību, ka būt pelēkam un nemanāmam ir labākā rakstura īpašība, tāpat kā mūžīgo vainas apziņu ar tai pievienotajām tradicionālajām pieklājības frāzēm – Ko nu es! Kur nu mums! Mēs jau te savā būdiņā…

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Karjeras kāpnes

Amerikas kinoaprindās izvērsies skandāls ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu, kurš tiek vainots par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Skandāls sākās, kad laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Reaģējot uz šīm ziņām, kāda amerikāņu aktrise sociālajos tīklos aizsākusi akciju, kurā, lietojot tēmturi “#MeToo” (“#EsArī”), cilvēki atklāj, ka piedzīvojuši seksuāla rakstura uzbrukumus.

Arī Latvijas tvitera vidē parādījies tēmturis “#EsArī”, ko papildina atklāti stāsti no cietušajām sievietēm.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+