Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. marts, 2016
Drukāt

Savas elektroenerģijas vēl nepietiek. Atbilde “LA” lasītājam (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Cik daudz Latvijā ražojam un patērējam elektroenerģiju? Vai tās pietiek vai paliek pāri? Jānis Skriblis Tukumā

Latvijai nepietiek ar pašu valstī ražoto elektroenerģiju. “Aplūkojot jaudas pietiekamību valsts un reģiona līmenī, ģenerējošās jaudas Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir nepietiekamas, lai segtu Latvijas elektroenerģijas sistēmas maksimālo slodzi (piemēram, maksimālā slodze 2014. g. 31. janvārī plkst. 11 bija 1316 MW) un nodrošinātu Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbību neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, it īpaši avārijas situācijās, kas izraisītas ar starpvalstu šķērsgriezumu caurlaides spējas samazināšanu,” teikts pērn publicētajā pārvades operatora ikgadējā novērtējuma ziņojumā. 2013. gadā Latvijā saražoja 6209 GWh (gigavatstundas) elektroenerģijas, bet patērēja 7564 GWh elektroenerģijas, tātad bija jāimportē 1355 GWh elektroenerģijas. 2014. gadā ražošana krita līdz 5149 GWh, bet elektroenerģijas patēriņš līdz 7454 GWh. Tāpēc elektroenerģijas importa īpatsvars 2014. gadā kāpa līdz 31,1% (gadu agrāk tas bija vien 17,9%). Ražošanas kritumu 2014. gadā ietekmēja galvenokārt hidroelektrostacijās ražotās elektrības daudzums. Tā kā ūdens bija maz, HES ražotās elektroenerģijas īpatsvars samazinājās no 46,9% 2013. gadā līdz 38,8% 2014. gadā. No fosilajiem energoresursiem, tostarp no gāzes, 2013. gadā Latvijā ražoja 43,1% elektroenerģijas, bet no atjaunojamajiem energoresursiem 56,9% elektroenerģijas. Gadu vēlāk fosilo energoresursu īpatsvars bija kāpis līdz 45,5%, attiecīgi samazinoties atjaunojamo energoresursu īpatsvaram.

Trūkstošo elektroenerģijas daudzumu Latvija pirka Igaunijā, Krievijā un Lietuvā. Vislielākais īpatsvars Latvijas elektroenerģijas importā (šajā rādītājā iekļauj arīdzan tranzītu) divos gados bija Igaunijai, sekoja Krievija un Lietuva. Savukārt visvairāk elektroenerģijas Latvija pārdeva Lietuvai, kam seko Igaunija un Krievija.

Ekonomikas ministrijā teic, ka jaunas bāzes stacijas laika posmā līdz 2025. gadam darbību Latvijā un citās Baltijas valstīs nesāks. Visaginas AES projekta īstenošanu Latvijas valdība atbalstīšot vien tad, ja projekts būs tehniski un ekonomiski pamatots. Rēķināts, ka elektroenerģijas patēriņš – pēc konservatīvā scenārija – 2025. gadā sasniegs 7707 GWh, pēc optimistiskā scenārija – 8764 GWh. Tas nozīmē, ka pašiem vairāk elektroenerģijas būs jātaupa, vairāk būs jāpērk no kaimiņiem un jāattīsta ražošana no atjaunojamiem resursiem tepat Latvijā, kas, visticamāk, sadārdzinātu tās cenu.

 

20160315202338_4889

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Interesanti, kur tā elektrība paliek?
    Laikam riktīgi zog.
    Kādus gadus atpakaļ bija raksts, ka LV elektrostacijas baro Ļeņingradas apgabalu.
    Pieņemu, ka vairs nebaro. Tātad 3 LV hodrostacijas nespēj apgādāt mazo Latviju, bet agrāk spēja visu Ļeņigradas apgabalu nobarot ar elektroenerģiju.
    Kas melo, un kas zog??????????????

  2. Enerģētiķis demagogiem Atbildēt

    Jau piekūstu atkārtot “elektroenerģija nav jātaupa, bet tā ir jālieto efektīvāk”. Tā nav jātaupa pietiekošam apgaismojumam uz skolēnu, strādājošo, vecu cilvēku acu veselības rēķina, tā nav jātaupa svaiga gaisa nogādāšanai telpās, tā nav jātaupa sastāvējušā gaisa un kaitīgā pelējuma izdzīšanai no telpām … Ir jādarbina trauku mazgājamās mašīnas, kas ietaupa ūdeni un mūsu laiku, ir jādarbina siltumsūkņi, kas ietaupa kurināmo un nepieķēzī gaisu. Jālieto karstais ūdens, lai dzertu tējas, kafijas, lai mazgātu rokas un sevi pēc sporta nodarbībām, lai neslimotu. BEZ TAM MAKSA PAR ELEKTRĪBAS KWH BŪS MAZĀKA, JA TO LIETOS UN NEĀKSTĪSIES.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (57)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+