Latvijā
Sabiedrība

LA apskats: LTV orgasms, harismas apburtais Rimšēvičs, Operācija “i” 16

Fotokolāža no Karīnas Miezājas foto, Ekrānuzņēmumiem no fresnobee.com un LTV

Latvijas Televīzijas orgasms

“Orgasms ikvienam!” skanēja Latvijas Televīzijas ēterā reklāmas pauzē, kad trešdien raidījumā “Tieša runa” par Latvijas banku nelaimēm tika pratināti premjers, KNAB priekšnieks, FKTK vadītājs un citi. “Orgasma gels man palīdz sasniegt orgasmu!” reklāmā seksīgi dūdoja jauna sieviete.

“Pulkstenis bija 21.48, kad mana desmitgadīgā meita reklāmas iespaidā jautāja – kas ir orgasms… Lūdzu, LTV konsultējiet, ko man viņai teikt?! Jo viņa skatījās raidījumu, lai spētu ar mums sarunāties par Rimšēviču. Ja bērns iet gulēt desmitos, vai viņam ir pirms tam jāredz orgasma līdzekļu reklāma sabiedriskajā televīzijā?” tā tviterī jautāja Baiba Strautmane. Daži viņai atbildēja – ja bērns jau runā par dzīves jēgu un politiku, droši var ar viņu runāt arī par orgasmu. “Nu, ja var par Rimšēviču, tad var arī stāstīt par orgasmu,” piebilda kāds tviterlietotājs.

Savukārt kungs ar segvārdu “SdnamrAValdbergS” izsaucās: “Ak, Dies, to tak pirms 100 gadiem jau žurnāls “Zīlīte” izstāstīja!” Šo pašu skatītāju pirms pāris dienām vairāk bija sadusmojusi Latvijas Televīzijas cita dīvainā plānošana – ģimenes filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” LTV tika rādīta svētdienas vakarā plkst. 21.35 un beidzās gandrīz pusnaktī. “Vai jums neviens nevar pastāstīt, ka tajā laikā bērni dodas gulēt, jo no rīta plkst. 7 uz skolu un bērnudārzu jāceļas?” viņš vaicāja televīzijas satura viedotājiem.

Par to, ka šiem LTV ļaudīm prātā joki vai galvā putra, liecina fakts, ka arī pirms šīs bērnu auditorijai paredzētās filmas bija jau pieminētā orgasma reklāma. Bet varbūt tomēr tie nav joki? Varbūt sabiedriskajā televīzijā ir gudri režisori? Ne velti LTV skatītāji secināja, ka labi režisēts bija arī laiks “Norvik bankas” reklāmai tūlīt pēc raidījuma “Tieša runa”, kurā runāja par banku problēmām…

Varbūt sabiedriskās televīzijas ļaudis sākuši priekšspēli – nokaitina skatītājus ar reklāmām, rada sabiedriskās domas berzi un tad cer uz gaidīto “orgasmu” – LTV atbrīvošanu no reklāmām un pēc tam papildu miljonus eiro no valsts.

Cilvēks. Savas harismas apburtais

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana bija ne tikai juridisks spēka struktūru demonstratīvs akts. Tas atsedza arī aizturētā cilvēka raksturu, vadības stilu, pieņēmumus un maldus. Ilmārs Rimšēvičs pats devās uz KNAB, sniedza paskaidrojumus, pēc atbrīvošanas no aizturējuma uzrunāja sabiedrību. Ar paceltu galvu, taisnu muguru un pašpārliecinātību par savu nemaldīgumu. Visus pret sevi vērstos pārmetumus korupcijā, banku nepietiekamā uzraudzībā noraidīja un uztvēra kā vēršanos pret Latvijas drošību. Uz augstāko amatpersonu aicinājumiem nekavējoties atkāpties no amata reaģēja atšķirīgi no citiem līdzīgos grēkos vainotajiem – viņš nesaslima uz ilgu laiku, bet paziņoja” “Neatkāpšos, jo neesmu vainīgs.”

Preses konferencē viņš uzsvēra savu lielo lomu naudas atmazgāšanas ierobežošanā, un tieši tāpēc nerezidentu “bankas (nesaukšu kuras, bet jums ir skaidrs) koordinē darbību pret mani un Latvijas valsti”. “Tā ir mana problēma, ka es tur ielīdu tai 2015. gadā. Muļķis es biju, pieķēros lietai, kas bija daudz lielāka par mani, un biju lieks,” viņš LTV1 atzinās Gundaram Rēderam. Šobrīd pāragri izteikties par Ilmāru Rimšēviču kā iespējamo kukuļņēmēju. Pašpasniegtajā Latvijas glābēja tēlā nekādi neiederas 100 tūkstošu eiro kukuļa pieņemšana par nerezidentu bankas “Trasta banka” atstāšanu pie dzīvības pirms četriem gadiem.

Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankā nudien ir sapulcinājis spēcīgu ekonomistu komandu (kurus var apskatīties vietnē “makroekomika.lv”). Bet viņi “galvu neizbāž”. Prezidenta vadības stils atstājis viņus ēnā. Bankas darbiniekiem palaikam devis neprognozējamus darba uzdevumus atkarībā no viņa garastāvokļa un tā brīža skatījuma. Visi atkarīgi un visi kalpo vienam. Galms spēlē karali.

Tad, kad bankas prezidents bija arogantais Elmārs Repše, tauta zināja viņa vietnieku Ilmāru Rimšēviču, padomnieku Uldi Klausu. Kurš līdz šim zināja pašreizējā prezidenta vietnieci Zoju Razmusu? Edvards Kušners bija viens no redzamākajām proeiropeiskajām sejām pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un tad viņš “pazuda” Latvijas Bankā, līdz tikai tagad ieraugām vienu no sešiem padomes locekļiem. Kurš zina, ka Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs ir Māris Kālis?

Likumā noteikts, ka “Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti”. Tāpēc Ilmāra Rimšēvičs vēlme “palīdzēt cilvēkiem” un sniegt valstij padomus pat par izglītības reformu un veselības aprūpes organizēšanu disonē ar taisnošanos, ka nav viņa kompetencē banku uzraudzība. Kā var palīdzēt, ja tas nav kompetencē? Acīmredzot ietekme ir lielāka par kompetenci. Un ar tās izraisītajām sekām ir jārēķinās neatkarīgi no tā, kādi būs izmeklēšanas rezultāti.

Izgāšanās. Operācija “i” un …

Pamatīgu izgāšanos pagājšnedēļ piedzīvoja Aizsardzības ministrija (AM), kuras Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa izplatīja satraucošu vēsti, ka, iespējams, “pret Latviju tiek izvērsta masveida informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij”.

“Aizsardzības ministrija pieļauj, šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šā gada oktobrī,” rakstīja anonīmais AM pārstāvis, konstatējot: “Operācijas avots ir “Associated Press” žurnālista Karlo Piovano tvīts ar saiti uz vietni “AP News” un fotogrāfiju, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs kopā ar vairākām personām.” Ministrijai aizdomīgi šķita, ka 2010. gadā tapusī fotogrāfija fotoaģentūras “Scanpix” datubāzē ievietota tikai tagad, un ka “ziņa un fotogrāfija tikusi izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas”. Šī diletantiskā “analīze” izraisīja mediju pārstāvju neizpratni un pat izsmieklu, jo parādīja, ka AM darbiniekiem ir vāja izpratne par mediju darbu.

“Rus.lsm.lv” žurnālisti, arī analizējot šo AM paziņojumu, atgādina, ka “Associated Press” (“AP”) ar informāciju apgādā lielākos ASV laikrakstus un citus medijus visā pasaulē. Karlo Piovano (autors Rimševičam neglaimojošajam rakstam) ir “AP” Eiropas Biznesa ziņu redaktors. Un viņa tvīts nebija nekāds “operācijas avots”. Viņa rakstu saņēma un publicēja “AP” abonenti, kuru vidū arī plaši pazīstami pasaules mediji. Daļā interneta portālu (tajā skaitā Aizsardzības ministrijai “aizdomīgajos”) “AP” ziņas noteiktos logos tiek publicētas automātiski (visdrīzāk – ja tās nodefinētas kā svarīgas; un Eiropas Centrālās bankas locekļa turēšana aizdomās par kukuļņemšanu var tikt uzskatīta par svarīgu ziņu). Nav pamata aizdomām arī par fotogrāfijas publicēšanas laiku – kad tiek izplatīts “AP” raksts, tad arī aģentūrai “AP” piederošā fotogrāfija tiek ievietota starptautiskā fotogrāfiju datubāzē.

AM vēlāk piebilda, ka to neesot pētījuši – kur un kā fotogrāfija uzņemta. Bet tas gan būtu interesanti. Kas pirms septiņiem gadiem Kamčatkā nofotografēja septiņus makšķerniekus (tai skaitā Rimšēviču), piefiksēja viņu vārdus, glabāja šo bildi un tagad piegādāja … – kam? “AP” žurnālistam? Uz Rimšēviču dusmīgajam “Norvik” bankas akcionāram Guseļņikovam? “AP” nesaka, kur bildi ņēmuši. Lai gan cerētais “kompromats” no šī foto arī tāds aiz matiem pievilkts…

Nedēļas darījums. Būvmateriālu vietā autiņbiksītes

Reti gadās, kad veikals tiek “aizklapēts” ciet un tā vietā atvērta jauna ražotne. Parasti ir otrādi. Šonedēļ ar savā ziņā unikālu darījumu izcēlusies vēju pilsēta Liepāja.

Saistītie raksti

Plānots, ka turpmāk būvniecības, remonta un sadzīves preču tirdzniecības centra “K Senukai” telpās tiks ierīkota SIA “iCotton” autiņbiksīšu ražotne. Tomēr būvmateriāla veikala faniem nav jāsatraucas, “K Senukai” neplāno Liepāju pamest, bet meklē vietu jaunas veikala ēkas būvniecībai tuvāk pilsētas centram.

Vecā ēka atrodas uz pašvaldības zemes, Brīvības ielā 164. Liepājas dome lēmusi par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām uz to un uzņēmumam “iCotton” ēku pārdot par 1,8 miljoniem eiro. Krievijas uzņēmējiem Maralbekam Gabdsatarovam un Dmitrijam Reņevam piederošā rūpnīca “iCotton” Liepājā jau ražo mitrās salvetes, bērnu autiņbiksītes, neaustus kokvilnas audumus, vates plāksnītes un irbulīšus un nodarbina pusotru simtu liepājnieku. Sākotnēji tika plānots autiņbiksīšu ražotni izveidot jaunceļamā ēkā blakus esošajai uzņēmuma ražotnei Krūmu ielā, bet plāni mainījās. Būvmateriāla veikala telpās autiņbiksītes plānots sākt ražot līdz šā gada beigām.

Sagatavojuši Linda Rasa, Ivars Bušmanis, Marta Oplucāne

LA.lv