Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. augusts, 2015
Drukāt

Anita Bormane: Likumdevējs tērē laiku, apspriežot civiltiesisku strīdu, kas būtu jārisina tiesai (4)

Foto - LetaFoto - Leta

Koncertzāles "Rīga" valdes priekšsēdētājs Juris Millers.

“Rodas paralēle ar cilvēkiem, kas apprecas, šķiras, iespējams, atkal kaut kad sanāk kopā, bet ar varu mīļš nekļūsi,” tik emocionāli tēlains un vienlaikus juceklīgs secinājums vakar izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ārkārtas sēdē, kurā no vasaras atpūtas negaidīti iztrūcinātie deputāti apsprieda Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) turpmāko darbības stratēģiju un akadēmijas attiecības ar SIA “Rīgas koncertzāle”.

Pirmajai darba kārtības daļai sēdē tika veltīts pavisam maz laika, lai gan jautājums par to, kādam jau tuvākajā nākotnē jābūt mūsu nacionālās zinātnes bastionam LZA, ir nenoliedzami valstiski svarīgs. It īpaši saistībā ar tās attīstības stratēģiju, kas paredz būtiskas pārmaiņas LZA darbībā, ievērojami paplašinot akadēmijas saimnieciskās funkcijas. Daudz vairāk laika toties izpelnījās konflikts, kas uzliesmojis starp LZA un producentu Juri Milleru saistībā ar to, ka LZA lēmusi no 1. septembra pārtraukt telpu nomas līgumu ar SIA “Rīgas koncertzāle”, jo uzņēmums nemaksājot nomas maksu. Kopš jūlija beigām, kad jau ilgi gruzdošais konflikts nāca atklātībā, abas puses neskopojas ar savstarpējiem apvainojumiem, tomēr, no malas raugoties, skaidrs, ka šis ir tīri civiltiesisks strīds, kurā vārdu ieročiem likt klusēt spēs vienīgi tiesa. Tas, ka ar konkrētas personas biznesa interesēm saistīts jautājums nonācis likumdevēju uzmanības centrā, kārtējo reizi rosina aizdomāties par darba stila un lēmumu pieņemšanas īpatnībām Saeimā.

Pēdējā laikā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba kārtībā bijis uzkrītoši maz kultūrpolitisku jautājumu, taču itin bieži to lemšanā un virzībā svarīga bijusi likumdevēju griba un iejaukšanās. Ja jau runa ir par kultūras infrastruktūru, tad kāpēc komisija līdz šim nav uzskatījusi par svarīgu pieņemt patiešām svarīgu valstisku lēmumu – ka Latvijai līdz 2018. gadam ir nepieciešama pārbūvēta Mežaparka estrāde, kam tehnisko skiču projekts jau sen ir gatavs, un ir vajadzīga tikai valsts izšķiršanās un spēja vienoties ar Rīgas pašvaldību par finanšu ieguldījumu. Tā vietā likumdevējs labāk nodarbojas ar dažādiem civiltiesiskiem jautājumiem, rosinot bažas par slēptu ieinteresētību un atbalstu kādai no iesaistītajām pusēm. Kliedējot tik ļaunas aizdomas, komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS), pamatojot Millera un LZA strīda jautājuma nonākšanu komisijas darba kārtībā, pieminēja Millera Saeimai adresēto vēstuli, uz kuru tai bijis pienākums atbildēt, sasaucot kopā visas jautājumā ieinteresētās puses. Licies svarīgi noskaidrot, vai strīdniekus ir cerība kaut kā samierināt. “Svarīgi, lai Rīgas sirdī, Zinātņu akadēmijas augstceltnē, arī turpmāk būtu telpa, kurā notiek augstas kvalitātes kultūras un mākslas pasākumi. Būtiski šo funkciju saglabāt, lai arī kurš to nodrošinātu – Millers vai kāds cits,” uzskata J. Vucāns, un viņam piekrīt arī Kultūras ministrija, kas citādi norobežojas no strīda, uzskatot, ka tas ir tiesas jautājums.

“Darbojamies kā tādi savedēji,” sēdē sacīja deputāte Inguna Rībena (NA). Bet Ilze Viņķele (“Vienotība”) strīdniekiem ieteica mieru meklēt caur pēdējā laikā modē nākušo moderno metodi – mediāciju. Deputātu mēģinājums kļūt par šķīrējtiesnešiem un miera dūjām tomēr beidzās bez panākumiem. Strīdnieki tā arī palika kā mūris nesagraujami savās pozīcijās. Tāpēc bez tiesas, visticamāk, neiztiks. Cits jautājums (un to sēdes laikā atzina arī komisijas priekšsēdētājs J. Vucāns): vai Saeimas komisijai bija jāvērtē šāds publiskās un privātās partnerības gadījums? Jo vairāk tāpēc, ka LZA ir autonoms tiesību subjekts, kas pats var pieņemt lēmumus pēc savas gribas un vēlēšanās.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tas nu gan nav Saeimas jautājums. Tiešām, laikam, “gudrajām galvām” tomēr pietrūkst dziļāka tvēruma. Vieglāk maisīties pa netīro vešu un saņemt deputāta algu nekā tiešām būtiski strādāt .

  2. 20 un cik tur vēl daudzus gadus šai izcilajā zālē nekas prātīgs nenotika. Atnāca tāds Millers, un tagad Rīga un visas Latvijas kultūras dzīve ir bagātāka. Šis ir liels ieguvums, to nevar noliegt. Tāpēc nav nemaz tik nepareizi, ka ar problēmu nodarbojas Izglītības komisija. Jo tiesai uzticība ir maza – to zina visi.

    Izskatās, ka Saeima neko neatrisināja. Svarīgi ir, lai neiznāk tā – “moris ir savu padarījis, moris var iet”. Kas LZA maksāja nomas maksu līdz šim, kad zāle stāvēja aizmirsta? Vai Millers var pierādīt savus faktiskos izdevumus? Vai LZA nevar ar Milleru vienoties par mazākplēsonīgu nomas maksu?

  3. Pagaidām nelasot rakstu, izsaku viedokli, ka agrāk eksistēja lozungs: VISU ZEMJU PROLETĀRIEŠI, APVIENOJATIES, tagad skan: VISA TAUTA UZ TIESU, jo li likums ir, bet neviena iest;āde lēmumu nepieņem, arī Valsts kontrolei nav dotas tiesības nevienu sodīt, arī prokuratūra neko nevar darīt, uz tiesu.

  4. Es domāju lielākai daļai cilvēku ir skaidrs, kāpēc tas notiek. Saeimas deputātiem vajag parādīt vēlētājiem, cik vini dedzīgi strāda un iestājas par saviem vēletajiem. KAut vai pēdējā parlamenta izmeklēšanas komisija. Es to iesāku skatīties delfos tiešraidē, bet nevarēju to ilgi izturēt un slēdzu ārā. Tikai tukšu salmu kulšana. Piebildīšu ka daudzi jautajumi tiesiski nav piedienīgi apspriest deputatiem, jo tas ir tikai izmeklēšanas iestādēm piekritīgs. Un KAimiņa uzstāšanās ir tīrā tukša muldēšana. Viņš iederas tikai radio raidījumā suņu būdā, nevis parlamentā. Viņš cenšas atdarināt Žirinovski, bet nekas nesanāk. Žirinovskis lai muld, bet viņā saskatāms liels intelekts, kura Kaimiņam nav.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+