Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. augusts, 2016
Drukāt

Savickis: pēc “Latvijas Gāzes” sadalīšanas tarifi neizbēgami celsies (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas “Latvijas Gāze” (LG) sadalīšanas dabasgāzes tarifi celsies neizbēgami, pirmdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks un 16% LG akciju īpašnieka “Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis.

Viņaprāt, patērētajiem LG sadalīšana nebūs labvēlīga. “Tarifi celsies neizbēgami, jo regulatoram tos nāksies paaugstināt,” sacīja Savickis, skaidrojot, ka LG sadalīšanā izveidojušajām kompānijām būs jāstrādā ar peļņu.

Savickis arī pauda, ka valstij būtu jāiegādājas no LG nodalītā jaunā kompānija, kurai tiks nodoti pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvi. Pēc viņa teiktā, maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns ir stratēģiski svarīgi objekti, kuriem jābūt valsts īpašumā. Tajā pašā laikā, Savickis vērsa uzmanību uz to, ka valsts ne vienmēr ir labākais uzņēmumu apsaimniekotājs.

Viņš arī pieļāva, ka “Gazprom” un “Itera Latvija” nepārdos LG akcijas un turpinās būt kā finanšu investors.

“Latvijas Gāzes” akcionāri ārkārtas sapulcē 2.septembrī lems par uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. Paredzēts, ka, sadalot “Latvijas Gāzi”, tiks nodibināta jauna iegūstošā sabiedrība – akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”. Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāls nepārsniegs 39,9 miljonus eiro – vienas akcijas nominālvērtība būs viens eiro. “Visas iegūstošās sabiedrības akcijas būs dematerializētas vārda akcijas ar vienādām tiesībām uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, kā arī balsstiesībām akcionāru sapulcē,” teikts sadalīšanas lēmumprojektā.

Precīzu iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla apmēru un skaitu noteiks “Latvijas Gāzes” valde pēc iegūstošās sabiedrības akcionāru saraksta izveidošanas, ņemot vērā, ka ikviens “Latvijas Gāzes” akcionārs, kurš būs iekļauts akcionāru sarakstā, saņems tādu pašu iegūstošās sabiedrības akciju skaitu, kāds tam pieder “Latvijas Gāzē”.

Saeima 10.februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēšanu Latvijā un “Latvijas Gāzes” sadalīšanu. Iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam “Latvijas Gāze” ir pienākums izveidot divus uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no “Latvijas Gāzes”. Tās īpašnieki būs ar “Latvijas Gāzes” vai tās akcionāriem nesaistītas personas.

Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Gadījumā, ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens iepriekš paudis, ka Latvijas valstij vajadzētu iegādāties no “Latvijas Gāzes” nodalīto pārvades un uzglabāšanas aktīvu operatoru un viens no “Latvijas Gāzes” akcionāriem “Marguerite” fonds paudis gatavību būt valdības partneris attiecīgo aktīvu iegādē.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – “Latvijas Gāze”, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. “Latvijas Gāzes” lielākie īpašnieki ir Krievijas “Gazprom”, Eiropas investīciju banku veidotais “Marguerite Fund”, Vācijas “Uniper Ruhrgas International GmbH” un “Itera Latvija”.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Izrādās ka ir laba alternatīva – koka granulas. Nezinu vai pilnīgi visur iespējami. Mani LG uzmauca vēl kā monopolisti, kad biju lietojis maz, gada beigās uztaisīja pārrēķinu un piemeroja tarifu kā dzīvokļa gāzes plītij tāpēc + 100 euro. Paldies dievam man vairs nebija nepieciešami šitie krievu pakalpojumi.

  2. Pierobežniece Anna Atbildēt

    Redzu, ka vieni un tie paši mūļi ar dienām sēž komentāros un tupi muld. labi maksā? Bet p[ar gāzi spriež kā nejēgas. Tak jums smadzenes atrofējušās, jo lietojat tikai 200 vārdu leksikonu, 2/3 no kuriem neko neizsakoši apvainojumi.
    Pēc būtības ja lasītu, tad saprastu, ka gāzei jāpaliek dārgākai, jo reizniece un eiropa tā grib. Reizniece un eiropa ar direktīvu iejaucās privātbiznesā. Maksājiet troļļi dežūrējošie, maksājiet, spļaujiet zilu uguni un maksājiet.

  3. Speciāli .. Savickim paskaidroju. .. tāpēc, ka aizstāv Kremļa ekonomiskās intereses. Izspiedējs tāpēc, ka pieprasa nesamērīgus tarifus. Šantāžists tāpēc, ka draud patērētājem.

  4. īsais ekonomikas kurss savickiem Atbildēt

    Ja savickveidīgie neprot strādāt normāli, bez šantāžas un draudiem – licenci nost un no tirgus ārā, pavisam. Ja jau lētāk vest gāzi no Kanādas, tātad vedīsim no kanādas, bet Savickis lai iet strādāt godīgu darbu.

  5. Kremļa pakalpiņš trako, draud Atbildēt

    Speciāli .. Savickim paskaidroju, ka konkurences apstākļos tarifi neizbēgami krītas. Pat melojot būtu vēlams pavisam nezaudēt sajēgu, neesat nekāds interneta triollis!

  6. Peec kuras biznesa logjikas taa var izsecinaat??? Vai tad konkurencei nav nekaadas noziimes?

  7. DABASGāZE jau ir laba naudas ādere, tāpēc Savickis tik izmisīgi turas pie tās un priecājas. Par šo gāzi mēs katru gadu Krievijai maksājam 450 miljonus USD! To gan šis eksčekists piemirsis pateikt! Paši esam ieauguši krūmos un nepļautās zāles platībās, bet neprotam un arī negribam to visu pārvērst enerģijā un siltumā. Vesels bars zinātnieku nezin ko pēta ( kā putni migrē uz dienvidiem, un tml.), tikai ne to, ko vajag tautsaimniecībai. Resursi enerģētikas neatkarībai mums ir pietiekoši un ļoti lieli, tikai nav kas zinātnē noteiktu valsts prioritātes un novestu šos pētījumus līdz galam. Interesējos, vai kāds strādā pie nelielu biogāzes ražotņu attīstības mājsaimniecībām, jo dabisko atkritumu mums netrūkst. Neviens neko nedara, jo redziet, mums esot par maz saules un siltuma, nekā dienvidu zemēs, kur gandrīz katrā saimniecībā ir neliela biogāzes ražotne ģimenes vajadzībām. Gribas gan teikt, ka nevis par maz saules, bet gan par maz racionālā prāta, lai atrisinātu šo problēmu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+