Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. maijs, 2016
Drukāt

Vija Beinerte: Savienoto trauku princips (7)

Foto - Valts Kleins © 2016Foto - Valts Kleins © 2016

Mūsu ikdienu veido neskaitāmas saskarsmes – ar mīļajiem, draugiem, darbabiedriem, nejauši uz ielas, parkā, kafejnīcā vai jūras malā satiktiem cilvēkiem. Katra šāda tikšanās atstāj mūsos kādu nospiedumu, kaut vai pavisam sīku. Un šis nospiedums nekad nav neitrāls.

Kad skrituļoju vai raitā solī mēroju kilometrus gar jūru, es smaidu. Tā ir automātiska, ar prātu nekontrolēta reakcija – kā samiegt acis spilgtā saulē. Man patīk ātrums un meža smaržas, patīk viļņu čuksti un sāļais vējš. Uz trases vai liedagā satiktie cilvēki bieži vien atsmaida pretī. Mazs pozitīvas enerģijas zibsnis uzmirdz starp mums.

Neviens mēs neesam ideāli, tāpēc es joprojām mācos koncentrēties uz sarunu biedra pozitīvajām īpašībām. Un nekautrējos pateikt otram to, ko latvietis parasti pietaupa atvadu runai, mūžībā izvadot.

Pirms dažām dienām paziņa, kam arī ir trīs puikas, pajautāja: bet vai bērnu nevar pārlielīt – nodarīt pāri ar uzslavu? Atbildēju ar analoģiju. Ir divi formulējumi, kas ļauj nekļūdīgi atšķirt mīlestību no atkarības: “Tu man esi vajadzīgs, jo es tevi mīlu” un “Es tevi mīlu, jo tu man esi vajadzīgs”.

Ja vecāki nemitīgi liek bērnam ciemiņu priekšā demonstrēt savas spējas, patiesas vai iedomātas, un uzteic viņu par to, ko viņš patiesībā nemāk vai arī māk ne īpaši labi, bērns kļūst atkarīgs no uzslavām. Turklāt viņu vai nu moka bailes tikt atmaskotam, jo sirds dziļumos viņš jūt, ka neatbilst vecāku radītam tēlam, vai arī viņš pamazām zaudē spēju kritiski novērtēt savu sniegumu.

Bērnam (un ne tikai bērnam) ir svarīgi zināt, ka viņu mīl neatkarīgi no tā, kādu vietu viņš ir ieņēmis skaistuma konkursā un vai ir mācējis atrisināt matemātikas uzdevumu, ar ko citi nav tikuši galā.

Divi puikas noskrien distanci, uzrādot līdzīgu rezultātu. Viena tēvs saka: es tavā vecumā skrēju ātrāk. Otra tēvs saka: malacis, šodien tu skrēji ātrāk nekā vakar. Nav grūti paredzēt, kurš no bērniem kritiskā brīdī spēs domāt un darboties mierīgāk un drošāk. Jo ikvienā situācijā ir jāprot ieraudzīt būtisko. Nevis: par ko man tā? Bet: kā rīkoties un ko es no tā varu mācīties?

Mans vectēvs teica: ja uz galda ir āboli, ņem vislabāko – un tā līdz pat pēdējam ābolam, vienmēr ņem pašu labāko. Un arī citiem dod labāko no visa, kas tev ir. Neko negaidot pretī.

Dievs mums ir devis spējas – katram savas. Lai mēs būtu cits citam vajadzīgi. Kad studenti saka man paldies par gūto, atbildu, ka arī es viņiem esmu pateicīga un mans guvums nav mazāk vērtīgs. Kad draugi saka paldies par atbalstu, atbildu, ka, uzmundrinot citus, arī pati gūstu prieku un iedvesmu. To pašu varu teikt arī saviem lasītājiem. Patiesībā – ikvienam dzīves ceļā satiktam cilvēkam.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Vectēvs paudis savā dzīvē pārbaudītās vērtības! Laimīgā mazmeita, kas to ir saglabājusi!

  2. Interesanti lasīt kommentārus, tur parādās visa lasītāju raksturu gamma. Ir, kas saskatījuši ko pozitīvu un nekautrējas to atzīt, daži noklīst uz pilnīgi citu tematu un pļāpā tukšu, tad tādi, kas nekad nekā laba neredz nekur, un ļaunākais, arī negrib redzēt. Domāju, ka rakstā daudz aspektu, kas vedina padomāt.

  3. Viedi vārdi!

  4. Ņem labāko, dod labāko un saki cilvēkiem to, ko latvietis parasti pietaupa bēru runai! Paldies!

  5. nu kad beigsies sis butnes passlavinasanas -5 kl skolnieku limena sacerejumos////divaini ka redakcija tos publice/ regulari —

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (22)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+