Kā vērtējat to, ka atsevišķs pašvaldības lēmums var izraisīt Saeimas iesaistīšanu? 1
Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs: “Katra pašvaldība ar savu lēmumu var palīdzēt saviem iedzīvotājiem, bet tikai tā, lai nebūtu diskriminējoši pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs negrasāmies, piemēram, Bauskas pils apmeklējumam sava novada cilvēkiem noteikt vienu cenu, bet visiem pārējiem – divreiz augstāku. Rīga ar savu gājienu – transporta līdzekļos sadalot cilvēkus rīdziniekos un visos pārējos – spērusi soli atpakaļ. Savai autonomijai, protams, ir jābūt, taču ne tādā veidā. Rīga ir ne tikai Latvijas lielākā pilsēta, tā ir galvaspilsēta ar valsts iestādēm, cilvēki uz Rīgu brauc ne jau tikai izklaidēties, bet galvenokārt darīšanās. Jā, arī uz slimnīcām. Bauskā, piemēram, nav ne ķirurģiskās, ne dzemdību nodaļas. Cita lieta, ja pašvaldības ar saviem lēmumiem palīdz saviem cilvēkiem un reizē veicina valstiski sasāpējušu problēmu risināšanu. Mēs, piemēram, esam parūpējušies par brīvpusdienām skolēniem jau līdz 6. klasei, tuvākajos gados šo atbalstu saņems pilnīgi visi pamatskolu bērni. Tas ir vislabākais atbalsts demogrāfijas jomā. Brīnos, ka Rīgas pašvaldība nav sapratusi, ka visas lietas ir jāsamēro.”
Inesis Boķis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: ”Jau 20 gadus runā, ka Rīgai vajag savu likumu, kurā viss būtu atrunāts, taču tālāk par spriedelēšanu nav tikts. Tagad savu vārdu cenšas teikt gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Saeima. Taču nedrīkstētu aizmirst, ka šāviens uz ērgli var trāpīt arī zvirbuļiem. Tagad visi aizrāvušies ar Rīgas pašvaldību un tās uzkarsēto tēmu par atbalstu rīdziniekiem ar lētākām sabiedriskā transporta biļetēm uz citu Latvijas iedzīvotāju rēķina. Taču ir arī pārējās pašvaldības un daudzas citas jomas, kurās jāpalīdz iedzīvotājiem. “Augšām”, protams, ir jālemj, bet māc bailes, ka tikai mūs visus neiedzen strupceļā. Tas ir ļoti komplicēts jautājums – pirms lemt, būtu pamatīgi jāizvērtē visi riski.”
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Lokālpatriotisms ir laba lieta, bet reizēm dalīšanai pēc teritoriālā principa ir arī negatīvā puse. Akmens jāiemet likumdevēju dārziņā, jo Rīgas precedents bijis iespējams tikai mūsu nesakārtotās likumdošanas bāzes dēļ. Katra pašvaldība ir ieinteresēta, lai tās teritorijā būtu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, tad nu katra pēc savām iespējām cenšas palīdzēt saviem cilvēkiem. Jēkabpils Pensionāru apvienība prasa, lai pensionāriem braukšana pilsētas autobusos būtu par brīvu, bet mēs taču tāpēc nevaram citiem iedzīvotājiem paaugstināt braukšanas maksu vai – vēl sliktāk – iebraucējiem no citām pilsētām un novadiem likt pirkt divreiz dārgākas biļetes. Attiecībā uz Saeimu – skaidrs, ka nav pareizi, ja ir iespēja katru atsevišķu gadījumu vilkt līdz augstajai tribīnei. Likumdevēja ziņā taču ir panākt, lai katra pašvaldība nerīkotos, kā nu kurai kas ienāk prātā.”
Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs: “Likumdošana paredz, ka ministrija drīkst apstrīdēt tās vai citas pašvaldības domes pieņemto lēmumu, savukārt Saeimai ir tiesības un pienākums uzlabot likumdošanu. Likumam jābūt tādam, lai atsevišķai pilsētas vai novada domei nebūtu iespēja pieņemt neprognozējamus lēmumus. Par Nila Ušakova atsaukšanos uz Siguldu jāteic, ka braukt uz turieni vai nebraukt – tā ir katra cilvēka izvēles lieta, bet došanās uz Rīgu bieži vien ir neatliekamu darīšanu dēļ. Tāpēc vajadzīgs valstisks regulējums. Visa nelaime, ka tā nav. Iedzīvotāji ir sašutuši, jautā mums, kā reaģēsim.”
